Piektdiena, 26.aprīlis

redeem Alīna, Rūsiņš, Sandris

arrow_right_alt Latvijā

Izvizinās "jandeksā", izspiegos tīmeklī

© Scanpix

Kopš drošības iestāžu paziņojuma, ka Krievijas kompānija Yandex ienākusi Latvijā, lai virtuālā taksometru biznesa aizsegā nodarbotos ar spiegošanu, pagājuši jau vairāki mēneši. Taču taksometri ar Yandex logo uz sāniem kā braukuši, tā brauc pa Rīgu. Arī pa Viļņu, Tallinu un citām pilsētām. Valdībām nav likumīga pamata aizliegt šīs digitālās platformas darbību.

Uzreiz jāpaskaidro, ka ar klasisku taksometru biznesu Yandex.Taxi ir tikai netieša saistība. Kompānijai pašai nav savu taksometru, un tā nealgo šoferus. Tās vienīgais bizness ir savest kopā klientu ar pakalpojuma sniedzēju, iekasējot par to pašu noteiktu starpniecības maksu. Yandex.Taxi ir caur un caur Krievijas interneta milža Yandex projekts. Vairāku valstu drošības iestādes un pētnieki uzskata - Kremļa projekts. Par to arī satraukums.

Tikai bizness

Digitālās tehnoloģijas iet roku rokā ar personas datu apstrādi. Iesēšanās taksometrā nozīmē klienta virtuālu izģērbšanu, jo lietotne iegūst visus datus par braucējiem - pārvietošanās maršrutus, GPS koordinātas, maksājumu karšu numurus, informāciju par telefona lietotnēm, tostarp balss un video funkcijām. Ja visa šī informācija tiek prasmīgi apkopota un sastrukturēta mākoņos, no tās iespējams iegūt gan individuālu cilvēku profilus, gan detalizētu analīzi par noteiktām cilvēku grupām. Piemēram, vēlētājiem - viņu politiskai ietekmēšanai. Nav šaubu, ka eksistē simtiem līdzīgu datu vācēju, kas apkopo visu pieejamo informāciju, lai gūtu no tās komerciālu labumu sev un piedāvātu digitālas ērtības klientiem. Viens no lielākajiem datu tirgoņiem pasaulē ir Google, savukārt Krievijā tapušais analogs ir Yandex, un tas veido līdzīgu tīmekli ar taustekļiem dažādās jomās - ziņas, finanses, navigācija, korespondence, bezpilota transports un arī taksometru pakalpojumu serviss. Visi šie atzari kopā veido milzīgu datu kvantumu, un to stratēģiska izmantošana var kļūt par bīstamu ieroci. Uzņēmums pats gan skaidro, ka aizdomās par negodprātīgu rīcību ar klientu datiem tiek turēts pilnīgi nepamatoti - takši ir bizness.

Yandex piesauc ES regulu

Neatkarīgā sazinājās ar Yandex.Taxi, un kompānijas starptautisko sabiedrisko attiecību vadītāja Natālija Žuravļova sniedza šādu komentāru: «Lietotāju datu privātums ir mūsu lielākā prioritāte. Ar Yandex.Taxi aplikāciju operē Yandex.Taxi BV, Eiropas Savienībā bāzēta, Nīderlandē reģistrēta kompānija. Eiropas Savienības lietotāju datus Yandex.Taxi BV apstrādā un uzglabā, strikti ievērojot Eiropas Savienības regulējumu, konkrēti, Vispārējo datu aizsardzības regulu (GDPR). Mēs esam atvērti un gatavi jebkurām nepieciešamajām pārbaudēm. Apsūdzībām pret mums nav nekāda pamata.»

Neatkarīgā aprunājās arī ar kādu taksisti, uz kuras mašīnas durvīm ir attiecīgais logo. Viņa uzskata, ka visa šī ažiotāža ir pret Krieviju vērstās propagandas sastāvdaļa. Bet, no otras puses, kā viņa var zināt, kas ar klientu datiem tiek darīts. Ne jau viņa tos analizē, grupē un krāmē mākoņos. Un dati tiek uzkrāti tādas organizācijas serveros, kuras galvenā mītne atrodas Krievijā.

Ko darīt, nav skaidrs

Pirmie par to trauksmi cēla Lietuvas dienesti, iesakot neinstalēt un neizmantot Yandex lietotni. Arī Polijā un Ukrainā ir veikti dažādi pētījumi, kuru centrālais secinājums - Yandex rada apdraudējumu.

Pēc tam, kad ārzemju eksperti jau plaši bija izteikušies par Yandex.Taxi un prese izrakstījusies, arī Latvijas dienesti sāka interesēties, kas tas ir par zvēru.

IT drošības incidentu novēršanas institūcija cert.lv veica Yandex.Taxi lietotnes izpēti un nāca pie šāda slēdziena: «Lai arī Yandex.Taxi gadījums nav viennozīmīgi vērtējams kā ļaunprātīgs no tehniskā viedokļa, šī un jebkura cita programmatūra vai IT pakalpojums, kurā varētu būt jūtama Krievijas ietekme, ir jāvērtē ar augstu piesardzību.» Šis kalambūrs gan skaidri nepasaka, sēsties iekšā Yandex taksometrā vai nē. Lietotne veicot saziņu ar tīkliem Krievijas Federācijā un apmainās ar iegūtajiem datiem, taču viss notiekot ierastās prakses robežās. Savus secinājumus cert.lv augusta sākumā nodevusi Tieslietu ministrijai.