Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina nepiekrīt Tieslietu padomes ekspertu komisijas ziņojumā paustajai kritikai un uzsver, ka viņai nav bijušas nekādas vienošanās ar maksātnespējas administratoriem vai lietā iesaistīto pušu pārstāvjiem.
Sniegt izsmeļošu viedokli aģentūrai LETA par ziņojumu Zaškina patlaban vēl nevarot, jo nepieciešams detalizēti iepazīties ar tajā minētajiem faktiem un viedokļiem, kurus savukārt nepieciešams salīdzināt ar viņas nolēmumos norādītajiem faktiem un lēmumu motivāciju. Tāpat tiesnesei esot jāpilda savi ikdienas pienākumi, taču konkrētāku atbildi viņa sniegšot, cik drīz vien tas būs iespējams.
"Taču jau šobrīd varu atbildēt, ka nepiekrītu ziņojumā norādītajam secinājumam, ka visos manis pieņemtajos nolēmumos ir pieļautas nopietnas kļūdas," norādīja Zaškina.
Tiesnese apgalvoja, ka viņai nav bijušas nekādas vienošanās ar maksātnespējas administratoriem vai lietā iesaistīto pušu pārstāvjiem.
"Nevienā no manis izskatītajām lietām neesmu pieņēmusi lēmumus pretēji likumam, kādas personas vai personu interesēs," uzsvēra tiesnese.
Viņa pauda cerību, ka Ģenerālprokuratūra atbilstoši savai kompetencei likumā noteiktā kārtībā izvērtēs ziņojumā norādītos faktus un secinājumus un tā rezultātā tiks novērstas visas šaubas par viņas neobjektivitāti šajās plašu rezonansi izraisījušajās lietās.
Zaškinas kompetencē ir izskatīt visu kategoriju civillietas, tostarp maksātnespējas lietas.
Jau vēstīts, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Buls, Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.
Tajā skaidrots, ka ir vairāki apstākļi, kas liecina, ka maksātnespējas procesu pieteicēji varētu būt mērķtiecīgi mēģinājuši panākt lietas skatīšanu pie šiem tiesnešiem, savukārt šie tiesneši ir konsekventi lēmuši par labu pieteicējiem situācijās gan atklāti pārkāpjot likumu, gan izvēloties pieteicējam labvēlīgu interpretāciju strīdīgos jautājumos.
Par Zaškinu eksperti norādījuši, ka viņa 2008.-2014.gadā izskatījusi 2742 lietas, no tām 2156 maksātnespējas lietas. Abās ekspertu vērtētajās lietās tiesnese ir pieļāvusi nopietnas kļūdas.
Savukārt eksperts Helmuts Jauja secinājumos norādījis, ka abās ekspertu apskatītajās lietās tiesnese izvēlējusies tādu risinājumu, kas formāli atbilst likuma burtam, bet pēc būtības noved pie netaisnīga risinājuma, ko ir apstiprinājis Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments, atceļot tiesneses nolēmumus. Jauja arī izcēla faktu, ka apstākļi, kādos pie Zaškinas nonāca "Winergy" lieta, rada pamatotas aizdomas par to, ka tiesnesei varētu būt bijusi kāda neatļauta vienošanās ar šīm personām par lietu labvēlīgu izspriešanu. Zaškina arī bija saistīta ar SIA "Peltes īpašumi" maksātnespējas procesu.
Eksperts skaidro, ka abos gadījumos praktiski visi nolēmumi, kas ir pieņemti strīdīgā situācijā, ir bijuši par labu personām, kuras ir ļaunprātīgi izmantojušas maksātnespējas procesu, pamatojot to ar likuma burtu, lai gan likuma gars pieļāva un pieprasīja diametrāli pretēja lēmuma pieņemšanu.
Eksperti arī aplūkoja tiesnešu Ilmāra Dzeņa, Daiņa Plauža un Ivetas Krēvicas pārraudzībā bijušos maksātnespējas procesus, kuros tika atrasti mazāki pārkāpumi, ko eksperti, izņemot Kalvi Torgānu, neraksturoja kā nopietnus.
Tāpat vēstīts, ka no 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, pirmdien notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Viņš arī norādīja, ka ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai.
