Tieslietu padome noskaidros, vai negodprātīgos maksātnespējas procesu tiesnešus iespējams sodīt

© f64

Tieslietu padome Rīgas rajona tiesas un Latgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājiem rekomendējusi maksātnespējas procesa lietu problēmu ziņojumā minētajiem tiesnešiem vairs neizdalīt skatīšanai maksātnespējas lietas, pavēstīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš (VL-TB/LNNK).

LETA iepriekš vēstīja, ka Tieslietu padomes izveidotā ekspertu komisija secinājusi, ka Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kādreizējā Siguldas tiesas, tagad Rīgas rajona tiesas tiesnese Valija Grebežniece un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese Jolanta Zaškina maksātnespējas procesos vairākkārtīgi ir pieņēmuši lēmumus, kas ir klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu, teikts ekspertu komisijas publicētajā ziņojumā.

Bērziņš norādīja, ka Tieslietu padome attiecīgos secinājumus ir nosūtījusi Ģenerālprokuratūrai izvērtēšanai, vai par kādiem no konstatētajiem gadījumiem ir iespējams piemērot kriminālsodu.

Politiķis vērsa uzmanību, ka Juridiskā komisija ir iesniegusi izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā likuma grozījumus, kas paredz iespēju lemt par ārkārtas kvalifikācijas pārbaudes nozīmēšanu tiesnešiem.

Komisijas vadītājs arī norādīja uz Tieslietu padomes apņemšanos pārskatīt tiesnešu apmācību programmas, savukārt, lai stiprinātu tienešu kvalifikācijas kolēģijas kapacitāti tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK) esot vērsies ar priekšlikumu Finanšu ministrijā atvēlēt tam nepieciešamos papildus līdzekļus no 2019.gadā.

Vaicāts, vai ir nepieciešamas vēl kādas izmaiņas normatīvajos aktos, Bērziņš atsaucās uz Tieslietu padomes secinājumiem, ka viena no problēmām ir pārāk biežie likuma grozījumi. Lai uzlabotu situāciju primāri jāstrādā, lai veicinātu jau spēkā esošo normu godprātīgu piemērošanu, norādīja politiķis.

Kā ziņots, no 44 maksātnespējas procesiem, kurus pārbaudīja Tieslietu padomes izveidota ekspertu komisija, 12 gadījumos tika atklāti būtiski pārkāpumi, šī iemesla dēļ komisijas ziņojums tiks nodots Ģenerālprokuratūrai, 27.augustā notikušajā Tieslietu padomes sēdē pauda AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.

Jau vēstīts, ka Buls uzskata, ka Tieslietu padomes ekspertu komisijas izstrādātajā ziņojumā par maksātnespējas jomu Latvijā 2008.-2014.gadā, kur kritika veltīta arī viņa darbam, ir atrodami arī izdomājumi, aģentūrai LETA paziņoja tiesnesis.

Pēc tiesneša vārdiem, "par vērtējumu un tajā norādītajiem apstākļiem un izdomājumiem lai atbild tā sastādītāji, it īpaši tās personas, kas nepiekrita vērtējumiem". Buls uzsvēra, ka, pildot amata pienākumus, viņš ziņojumā minētās personas, piemēram, Māri Sprūdu saticis tikai tiesas sēžu zālēs kā lietas dalībniekus. Buls piebilda, ka kopš 2015.gada neizskatot maksātnespējas lietas.

Savukārt Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča aģentūrai LETA norādīja, ka ziņojumā analizēts laiks, kad Buls un Valija Grebežniece strādājuši citās tiesās. Viņa apstiprināja, ka Buls vairs neskata maksātnespējas lietas, bet Grebežniece joprojām tādas skata, jo nav bijis likumīga pamata likt viņai to nedarīt. Pašas Grebežnieces komentāru par ziņojumu aģentūrai LETA neizdevās iegūt, jo līdz septembra vidum viņa atrodas atvaļinājumā.

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais