Par elektrifikāciju ļauj domāt ilgāk

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) izveidotā dzelzceļa tīkla elektrifikācijas darbu iepirkumu komisija pagarinājusi pretendentu pieteikšanās laiku.

Elektrifikācijas projekta iepirkums - sarunu procedūra, publicējot dalības uzaicinājumu - tika izsludināts 10. augustā, nosakot sākotnējo pieteikumu iesniegšanas termiņu 20. septembri. Tagad pieteikšanās beigu termiņš pārcelts uz 22. oktobri.

Šajā reizē tiek meklēts uzņēmums, kas spējīgs veikt elektrifikācijas projektēšanu un izbūvi kopā par 425 miljoniem eiro.

Visticamāk, ka darbus uzņemsies nevis viens uzņēmums, bet vairāku uzņēmumu apvienība. Atsevišķi tiks izsolītas tiesības uz būvuzraudzību un dažiem palīgdarbiem. Par 441 miljonu eiro līdz 2023. gada beigām būs jāelektrificē 314 km dzelzceļa līniju Daugavpils-Krustpils, Rēzekne-Krustpils un Krustpils-Rīga.

Latvijas mērogam ļoti lielās naudas summas izraisa atbilstoši lielu interesi, kas iepīta Saeimas vēlēšanu cīņās starp valdošajā koalīcijā ietilpstošajām partijām. Ar kritiku par pārāk īso pieteikšanās termiņu ir uzstājusies partija Vienotība ekonomikas ministra Arvila Ašeradena personā. Viņa arguments tāds, ka darbi nav izpildāmi bez ārzemju būvfirmu piesaistīšanas, kas nav iespējama ļoti ātri. Pieteikumi konkursam jāiesniedz latviešu valodā.

Pirms nedēļas dzelzceļa elektrifikācijas projekts tika apspriests Ostu padomē, jo projekta mērķis ir dot elektrisko vilkmi kravām no Latvijas austrumu robežas līdz ostām, sākot ar Rīgas ostu. Paralēli Latvija centīsies nomainīt savu pasažieru vilcienu parku, saskaņojot jaunos vilcienus ar jaunveidojamā elektriskā tīkla parametriem.

Ostu padomē LDz prezidents Edvīns Bērziņš pamatoja īso pieteikšanās termiņu ar steigu, lai apgūtu Eiropas Savienības 2014.-2020. gada plānošanas perioda palīdzības fondu naudu, kas konkrētajam projektam apsolīta 347 miljonu eiro apmērā. Viņš apstiprināja, ka elektrifikācijas konkursa iespējamie dalībnieki patiešām nāks no ārzemēm, bet konkursu tur jau sen gaidījuši un caur attiecīgo valstu vēstniecībām Latvijā regulāri interesējušies, kad tad konkurss beidzot tiks izsludināts. Tagad no konkursa dalībniekiem tiekot prasīta tikai oficiāla pieteikšanās, nevis detalizēts piedāvājums, ko prasīšot nākamajā kārtā tikai no tiem, kas šai kārtai kvalificēsies. No otras puses, konkursa dalībniekiem droši vien nav vēlēšanās pārsteigties ar detalizētu pieteikumu gatavošanu, pirms LDz nav noslēdzis gala vienošanos ar projektu finansējošo Eiropas Investīciju banku un saņēmis Eiropas Komisijas gala lēmumu par projekta atbilstību ES prasībām. Gala uzdevums ir noslēgt būvdarbu līgumu ne vēlāk kā nākamā gada pavasarī. Tomēr LDz konkursa potenciālo dalībnieku vēlmes likušas pirmās kārtas beigu termiņu pārbīdīt.

Noslēdzot debates Ostu padomē, tās vadītājs Ministru prezidents Māris Kučinskis aicināja LDz aktīvāk skaidrot projekta ieviešanu, lai atsevišķi jautājumi neradītu pārpratumus. Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis gan sēdes gaitā, gan pēc tās apliecināja gatavību vēlreiz un īpaši rūpīgi visas dzelzceļa elektrifikācijas peripetijas izskaidrot partijas Vienotība vadītājiem.



Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais