Latvijas Tieslietu padomes izveidota komisija apstiprinājusi nostāstus par vienu no grupējumiem, kura locekļi ļaunprātīgi izmantojuši maksātnespējas procesus.
Ir apstiprināti apgalvojumi, ka šajā grupējumā darbojušies maksātnespējas administratori saistībā ar vārdos nosauktiem tiesnešiem un politisko grupējumu, kas tagad sauc sevi par Nacionālā apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK. Komisija pārbaudījusi dokumentus 44 no apmēram 15 tūkstošiem maksātnespējas procesu, kas notikuši starp 2008. un 2014. gadu.
Kopš tā laika daudz kas mainījies, bet joprojām tiesnešu mantijas nēsā trīs cilvēki, kuri kādreiz sprieduši tiesu «ārpus likuma, kvalifikācijas un interpretācijas», kā komisijas darba rezultātus attiecībā uz šiem cilvēkiem rezumēja Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs.
Par tiesnešiem «viņi strādā tāpēc, ka nav juridiska iemesla nestrādāt», turpināja I. Bičkovičs. Arī komisijas slēdzieni tādu pamatu nedod. Sava darba ievadā komisijas locekļi apliecina, ka «viņu rīcībā nav nekādu izmeklēšanas vai operatīvās darbības instrumentu, kas ļautu pamatoti konstatēt korupciju kā iespējamo tiesnešu kļūdu motīvu. Tādēļ šādi motīvi netiks aplūkoti». Tomēr komisijas jeb tagad jau Tieslietu padomes dokuments nodots ne tikai visai sabiedrībai (izlasāms bez ierobežojumiem un bez maksas Tieslietu padomes mājaslapas sadaļā Pētījumi un apkopojumi), bet arī speciāli Ģenerālprokuratūrai, kuras rīcībā izmeklēšanas instrumenti ir. «Es ļoti vēlos, lai Latvijas tiesneši būtu cieņā un nedarītu kaunu ne sev, ne tiesai,» I. Bičkovičs skaidroja maksātnespējas lietu izvērtēšanas jēgu.
Apstiprina dažus no daudziem nostāstiem
Precīzāk sakot, komisija apstiprināja ne jebkādus nostāstus par Latvijas tiesnešu un citu tiesībsargājošo iestāžu darbinieku ļaunprātībām, bet tikai to niecīgo daļiņu no šiem nostāstiem, ko jau iepriekš bija izrediģējuši tikpat kvalificēti juristi kā tie, kuri strādāja komisijā. Lietas būtība ir nostāstu statusa paaugstināšana no publikācijas presē, un konkrēti, žurnālā Ir, līdz valsts pārvaldes iestādes dokumentam, uz kādu Ģenerālprokuratūrai būs kaut formāli jāatrakstās.
Lai cik ļoti gribētos izcelt žurnālistu veikumu, žurnālistu iespējas patstāvīgi kaut ko noskaidrot tomēr tiek izsmeltas ļoti ātri. Tālāk nākas paļauties uz politiķiem, kas aprunā citus politiķus utt., līdz tiesnešiem, kas aprunā citus tiesnešus. Žurnālisti var šos stāstus pienācīgi noformēt, ja vieni ar varu un naudu apveltīti cilvēki apņemas žurnālistus un viņu darba devējus pasargāt no citiem ar varu un naudu apveltītiem cilvēkiem, kuru intereses šīs publikācijas aizskar. Konkrētajā gadījumā tika mobilizēti pietiekami lieli resursi, lai parādītu saistību starp maksātnespējas administratoriem, tiesnešiem un politiķiem, kas izveidota tāpēc, lai ar maksātnespējas procedūrām piesavinātos maksātnespējīgo uzņēmumu kreditoru naudu vai īpašumus. Par šīs mobilizācijas cēloni drošu ziņu nav. Varbūt to noteica konkurence starp maksātnespējas administratoriem, bet varbūt kāda partija ieraudzīja iespēju uzrādīt citas partijas saikni ar maksātnespējas administratoriem, lai diskreditētu šo partiju.
Pasākuma algoritms bija ļoti rūpīga tādu maksātnespējas lietu izpēte, kurās augstākas tiesu instances bija apmierinājušas protestus par zemāku instanču lēmumiem. Tādos gadījumos arī zemākajā instancē zaudējušajā pusē darbojušies kvalificēti juristi, kas spēj saprast un pārliecinoši izskaidrot, ko un kāpēc tiesneši izlēmuši nepareizi. Šādu materiālu kopuma izpēte parādījusi, ka vienu un to pašu tiesnešu līdzīgi nepareizie lēmumi atkārtojušies lietās, kurās darbojas vieni un tie paši maksātnespējas administratori.
Trīs visvairāk vainīgie
Tieslietu padomes pētījuma fokusā bija tiesneši, tāpēc jāsāk ar to, ka par «klajā pretrunā ar tiesu normām un godaprātu» atzīti tagadējo Rīgas rajona tiesas tiesnešu Raimonda Bula un Valijas Grebežnieces un Latgales priekšpilsētas tiesas tiesneses Jolantas Zaškinas lēmumi. Komisija pārbaudījusi tikai dažas no tūkstošiem lietu, kuras šie tiesneši izskatījuši septiņu gadu laikā.
Četrās no izbrāķētajām R. Bula lietām maksātnespējas administratora statusā bijis Māris Sprūds vai arī viņa oficiāli un neoficiāli zināmie partneri Aigars Lūsis un Ilze Gulbe. Trijās no šīm lietām parādnieki īsi pirms maksātnespējas (šeit neskaidrojot, kāds maksātnespējas paveids ir ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process) pieteikuma mainīja juridisko adresi, lai nonāktu Rīgas Centra rajona jurisdikcijā, kur toreiz darbojās R. Buls. V. Grebežniece neesot spējusi pareizi izskatīt lietas, kurās piedalījušies maksātnespējas administratori Andris Bērziņš un A. Lūsis, kurš tolaik praktizējis vienā birojā ar A. Bērziņu. Pārmetumi J. Zaškinai saistās arī ar SIA Peltes īpašumi maksātnespējas procesu, no kura tagad cēlušās lielas nepatikšanas M. Sprūdam un A. Lūsim. Nepārprotamas pēdas no administratoriem pie politiķiem ir atstājis A. Lūsis ar savu ģenerālsekretāra amatu Nacionālajā apvienībā un naudas pārskaitījumiem tik zināmiem apvienības pārstāvjiem kā Raivim Dzintaram un Imantam Parādniekam ar kādu no viņa sievām.