Kādu veselības aprūpi saņems "dzīves pabērni", stājoties spēkā obligātai veselības apdrošināšanai?

 
©depositphotos.com

Pašlaik ir sarežģīti pateikt, cik Latvijā ir personu, kuras paliks bez veselības apdrošināšanas, stājoties spēkā valsts obligātai veselības apdrošināšanai, tāpēc aplēses – īpaši tuvojoties Saeimas vēlēšanām – krīt no vienas galējības otrā. Atbildīgās iestādes gan uzsver, ka pilnībā bez veselības aprūpes nepaliks neviens iedzīvotājs, jo, ja ne pilnais veselības aprūpes grozs, tad pamata veselības aprūpe būs pieejama pilnīgi visiem. Datubāze, kura varētu viest skaidrību, visticamāk, nebūs gatava šāgada 1. septembrī, kad to bija plānots sākt izmēģināt.

Neatkarīgā skaidroja, kādi dati pašlaik ir atbildīgo iestāžu rīcībā un kuri, saslēdzot 17 (!) dažādas datubāzes, vēstīs par cilvēka veselības «apdrošinātības faktu». Datubāze ir pietiekami sarežģīts veidojums, jo nepietiek saslēgt e-veselībā tikai Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas datubāzes, kas uzrāda nodokļu maksātājus, bet jāizzina, vai katrs iedzīvotājs nav kādā no valsts apdrošināto pacientu kategorijā. Šādu kategoriju kopumā ir 21.

Veselības ministrija norāda, ka teorētiski bez pilnā veselības pakalpojumu groza nepalikšot neviens...

17 datubāzes

Jāatgādina, ka no nākamā gada sāk darboties valsts obligātā veselības apdrošināšanas sistēma, kuras ietvaros tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus būs atkarīgas no tā, vai cilvēks ir veicis sociālās iemaksas. Tomēr, kā norāda Veselības ministrijā, medicīniskā palīdzība neatliekamā gadījumā, kā arī ģimenes ārstu aprūpe būs pieejama ikvienam. Par Latvijas iedzīvotāju skaitu, kuri nesaņems pilnu veselības aprūpes pakalpojumu grozu, izskanējuši dažādi dati vai, precīzāk, aplēses. Likuma par veselības apdrošināšanu tapšanas gaitā izskanēja skaitlis, sākot no 100 līdz pat 300 tūkstošiem iedzīvotāju, kuri, ieviešot šo valsts obligāto apdrošināšanu, varētu nesaņemt veselības aprūpes pilno grozu. 300 000 cilvēku bija sākotnējās aplēses, kuras balstījās datos par personām, kuras ir darbspējas vecumā un kuras neveic sociālās iemaksas. Cik no šiem cilvēkiem atrodas un strādā ārvalstīs, īsti neviens nezina (arī ārzemēs strādājošie Latvijas iedzīvotāji valsts finansētu veselības aprūpi nesaņems, jo nodokļus maksā valstī, kurā strādā).

Datubāzi veido Nacionālais veselības dienests, un tajā tiks norādīti apdrošinātās personas dati un informācija, kas apliecina medicīniskās palīdzības pieprasītāja atbilstību apdrošinātās personas statusam. Ārstniecības personām, farmaceitiem un arī pašiem apdrošinātajiem cilvēkiem informācija par tiesībām saņemt valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus būs pieejama e-veselībā. Tajā personas statuss jeb pieejamais veselības aprūpes pakalpojumu grozs būs īpaši atzīmēts. Informāciju par personu datubāzē iekļauj un aktualizē vairākas atbildīgās institūcijas - Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, Nodarbinātības valsts aģentūra, Valsts ieņēmumu dienests, Aizsardzības ministrija, Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija un citas - kopā 17 institūcijas. Datubāzē jāiekļaujas arī 228 sociālo pakalpojumu sniedzējiem (piemēram, sociālās aprūpes centriem) un 119 pašvaldību sociālajiem dienestiem.

Riska grupā visi ar zemām algām

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras dati rāda, ka 2018. gada pirmajā ceturksnī vispārējā nodokļu režīmā sociāli apdrošināti bija 826 363 darba ņēmēji un 8550 pašnodarbinātie, kopumā šāgada piecos mēnešos bija 921 963 obligāti sociāli apdrošinātas personas, no tām 292 382 cilvēkiem vidējā mēneša iemaksu alga bija vienāda vai zemāka par minimālo algu. No šiem datiem izsecināms, ka daļa personu, par kuriem sociālās iemaksas tiek veiktas no ienākumiem mazākiem nekā minimālā alga, jau tagad ir riska grupā - viņi pilno veselības aprūpi varētu nesaņemt, jo saskaņā ar likumu valsts veselības apdrošināšanā iedzīvotājs iekļaujas, ja veic nodokļu maksājumus vismaz no minimālās algas. Taču, cik Latvijā ir šādu cilvēku, droši pateikt arī neviens nevar. Faktiski to zina tikai paši cilvēki - kādi ir viņu mēneša ienākumi un no kādiem maksā sociālās iemaksas. Veselības ministre Anda Čakša nosaukusi 30 000 personas, kurām ir zemi ienākumi, bet kuri nav nevienā no kategorijām, kuras automātiski apdrošinās valsts (piemēram, bezdarbnieki). Tāpat arī valsts iestādēm neskaidrs ir jautājums, cik ir tādu personu, kas strādā (vai nestrādā), nemaksā nodokļus un nav arī nevienā automātiski apdrošinātā kategorijā. Šie dati pašlaik nav savienoti vienotā datubāzē - tas, vienkārši runājot, būtu tā, ka pamata datus par personu datubāze saņems no Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus - vai cilvēks ir sociāli apdrošināts, vai varbūt jau pensionārs, Nodarbinātības valsts aģentūras - datus, vai šis cilvēks nav reģistrēts bezdarbnieks, no Stradiņa slimnīcas - vai nav černobilietis, no dažādiem dienestiem arī būs jāsaņem informācija, vai cilvēkam nav invaliditāte, vai persona ir audžuvecāks, vai cilvēks nav sociālās aprūpes centrā un viņu pilnībā apgādā valsts vai pašvaldība, un galu galā - būs jāpārbauda, vai persona nav mūks vai mūķene, šos datus nodrošinās reliģiskās konfesijas. Turklāt datubāzei vajadzēs strādāt tā, lai slimnīcā informāciju - apdrošināts vai nē - varētu ieraudzīt uzreiz, nevis pieslēdzoties atsevišķām datubāzēm.

Jāpārbauda pašam

Īpašu satraukumu par to, cik cilvēku neiekļausies valsts obligātajā veselības apdrošināšanā, neviena valsts atbildīgā iestāde neizrāda. Jāsagaida datubāze, kas visiem pieejama būs no nākamā gada 1. janvāra. Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders stāsta, ka pilnīgi precīzi situāciju redzēsim 1. janvārī, taču jau no septembra datubāzi sāks izmēģināt, tiesa, ne iedzīvotājiem pieejamā veidā. «Tas, kas noteikts likumā, ir 1. janvāris, kad sāk darboties valsts obligātā veselības apdrošināšana un kad e-veselībā cilvēkam ir iespējams pārbaudīt, kāds ir viņa statuss, tāpat arī veselības aprūpes iestādēm,» skaidro O. Šneiders. Norādot uz datu apjomu un dažādiem informācijas glabātājiem, turklāt tādas informācijas, kas var mainīties, piemēram, bezdarbnieka statuss nav mūžīgs, Veselības ministrija iesaka ikvienai personai apdomāt, kāda ir katra situācija pašlaik, kāds ir nodarbinātības statuss, vai tiek veiktas sociālās iemaksas, vai varbūt cilvēks atbilst kādai grupai, kas tiks apdrošināta automātiski, vai arī sakārtot savu statusu, piemēram, bezdarba gadījumā reģistrējoties.

«Protams, ka primārais, nosakot tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem, ir sociāli apdrošinātā kā darba ņēmēja vai pašnodarbinātā statuss un veiktas obligātās iemaksas vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā, bet atgādinām, ka Veselības aprūpes finansēšanas likumā ir 21«atbrīvotā» personu kategorija, kurai pienāksies pilnais veselības aprūpes pakalpojumu grozs. Jāņem vērā, ka viena persona vienlaikus var būt vairākos statusos - piemēram, sociāli apdrošināta kā darba ņēmējs, bet vienlaikus persona ir ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti,» Labklājības ministrijas pozīciju skaidro speciāliste Aiga Ozoliņa. Lai izvērtētu, cik personu «izkrīt» cauri šim grupu sietam, nepieciešama informācija par visām personu kategorijām. Ne Labklājības ministrijas, ne Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcībā šādas informācijas par visiem iedzīvotājiem nav.

Ko saņems dzīves pabērni

Skaidrojot veselības aprūpes pieejamību brīdī, kad stāsies spēkā valsts veselības apdrošināšanas sistēma, Veselības ministrija norāda, ka teorētiski bez pilnā veselības pakalpojumu groza nepalikšot neviens..., jo, ja persona nav ne nodokļu maksātājs, ne sociāli aizsargājama persona, ir iespējams pašam iesaistīties veselības apdrošināšanā, veicot iemaksas. Veselības ministrija pieļauj, ka būs virkne personu, kas izvēlēsies šādas iemaksas veikt paši, taču - ko darīt cilvēkiem, kuriem nav ne darba, ne ienākumu, ne arī tiesības atrasties kādā no atbrīvotajām kategorijām? Šiem cilvēkiem paliek pamata veselības grozs, kas iekļauj neatliekamo palīdzību, ģimenes ārsta aprūpi, kompensējamās zāles, kā arī ārstēšanu pie noteiktām saslimšanām, piemēram, onkoloģijā, psihiatrijā, infekciju slimībās.

Jau pēc nedēļas būs iespējams pievienoties valsts veselības apdrošināšanai, pašiem samaksājot, taču datubāzes vēl nav? Kā rīkoties? Veselības ministrija iesaka veikt iemaksas, jo gadījumā, ja izrādīsies, ka cilvēks ir bijis veselībai apdrošināts, iemaksas tiks pārskaitītas atpakaļ. Veselības ministrija arī plāno iedzīvotājus no nākamās nedēļas informēt, iepazīstinot ar testu, pēc kura ikviens varēs vērtēt - esmu vai neesmu veselībai apdrošināts.