No "Biļešu paradīzes" pieprasa Dziesmu svētku laikā iegūtos 76 512 eiro

© f64

Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) no "Biļešu paradīzes" pieprasa par interneta veikala lietošanas maksas piemērošanu saņemtos 76 512 eiro, kas gūti no XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI deju svētku biļešu tirdzniecības, informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva.

Viņa skaidroja, ka, noslēdzoties Dziesmu un deju svētkiem, LNKC turpina risināt strīdu ar "Biļešu paradīzi" par līguma pilnīgu izpildi. Līdz 31.augustam LNKC aicina uzņēmumu pārskaitīt visus ar pasākuma biļešu tirdzniecību saistītos ienākumus, tai skaitā, LNKC ieskatā, prettiesiski iekasēto interneta veikala lietošanas maksu, kas aprēķināta 76 512 eiro apmērā.

Vasiļjeva norādīja, ka, ja LNKC aicinājums minētajā termiņā netiks izpildīts, svētku rīkotāji vērsīsies tiesā par šīs summas piedziņu.

LNKC direktore Signe Pujāte skaidroja, ka svētku rīkotāji iebilst pret "Biļešu paradīze" rīcību, no biļešu pircējiem internetā pieprasot papildus samaksu 7,37% apmērā. Uzņēmums ir atteicies izpildīt LNKC lūgumu atmaksāt šo naudu interneta biļešu pircējiem. Tāpat uzņēmums atteicies sniegt informāciju par šādā veidā papildus gūto ieņēmumu apmēru.

"Mēs esam aprēķinājuši, ka "Biļešu paradīze" papildus varētu būt ieguvusi vismaz 76 512 eiro. Esam mēģinājuši izlīgt, kā arī esam gatavi pildīt mūsu pusei pielīgtās saistības samaksāt "Biļešu paradīzei" samaksu par sniegtajiem pakalpojumiem, ja saņemsim visus biļešu tirdzniecības rezultātā gūtos ienākumus. "Biļešu paradīzei" atkārtoti ir nosūtīts lūgums precizēt Noslēguma atskaiti, kā arī tiek aicināta noteiktā termiņā samaksāt LNKC 76 512 eiro. Atkarībā no "Biļešu Paradīzes" rīcības, LNKC samaksās uzņēmumam tam pienākošos atlīdzību par pakalpojumiem vai iesniegs prasību tiesā par naudas piedziņu. Jau sākotnēji minējām, ka šajā strīdā darīsim visu, lai aizsargātu Svētku biļešu pircēju intereses," pauda Pujāte.

Kā ziņots, LNKC sastādījis aktu par konstatēto "Biļešu paradīzes" pakalpojuma sniegšanas pārkāpumu, piemērojot papildu komisijas maksu (apkalpošanas maksu) pirkumiem internetā par interneta veikala izmantošanu.

"Biļešu paradīzes" līdzīpašnieks un vadītājs Ēriks Naļivaiko aģentūrai LETA iepriekš atteicās komentēt iespējamos krāpšanas gadījumus, kas varētu būt notikuši Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības laikā, sakot: "Katrs [līgumu] tulko to pa savam, es to tulkoju šādi. Man grūti komentēt, vai tas uzskatāms kā pārkāpums. Lai juristi strīdas, vai tas ir viens un tas pats vai nav."

Jau vēstīts, ka 3.martā plkst.11 tika sākta vasarā gaidāmo Dziesmu un deju svētku maksas pasākumu biļešu tirdzniecība. To saskaņā ar LNKC pērn sarīkotā iepirkuma konkursa rezultātiem nodrošina "Biļešu paradīze".

Biļešu tirdzniecības pirmajā dienā tika saņemts vairāk nekā miljons pieprasījumu pēc apmēram 95 000 biļešu, aģentūru LETA informēja svētku sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva. Vairākās vietās Rīgā un citviet Latvijā bija izveidojušās garas rindas pēc šīm biļetēm. Pircēji tika apkalpoti lēni, un arī uz biļetes iegādi internetā nācās gaidīt vairākas stundas, turklāt daudzos gadījumos arī pēc ilgās gaidīšanas kāroto biļeti iegādāties neizdevās.

Līdz pirmās tirdzniecības dienas vakaram tika pilnībā izpārdotas biļetes uz 17 no kopskaitā 19 Dziesmu un deju svētku maksas pasākumiem.

LNKC ieskatā, "Biļešu paradīzes" sniegtie paskaidrojumi LNKC ir nepietiekami, lai attaisnotu tās pieļautos pārkāpumus Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecībā.

XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki Latvijas valsts simtgades svinību zīmē norisinājās no 30.jūnija līdz 8.jūlijam.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais