Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāti Kārlis Seržants (ZZS) un Ivans Klementjevs (S) ir gatavi komisijā vērtēt situāciju par ziņu izpaušanu parlamentārieša Askolda Kļaviņa (ZZS) lietā.
Abi politiķi norādīja, ka, ja komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (V) sasauks NDK sēdi šajā jautājumā, tad viņi būs gatavi šajā jautājumā uzklausīt Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS). Lībiņa-Egnere jau iepriekš paudusi gatavību sasaukt šādu sēdi, ja tam būs komisijas kolēģu atbalsts.
Vaicāts par izskanējušo informāciju, ka attiecīgās ziņas varētu būt izpaudis Kučinskis, Seržants norādīja, ka no publiskajā telpā paustā viņš nav guvis pārliecību, ka premjers būtu izpaudis kādu informāciju. Politiķis pieļauj, ka tas ir "kaut kāds pārpratums", un Seržants nedomā, ka Kučinskis būtu nopludinājis kādas ziņas. Deputāts apliecināja, ka viņam nedz tieši, nedz pastarpināti Kučinskis šādu informāciju nav paudis.
Seržants vērsa uzmanību, ka jau pēc publikāciju parādīšanos medijos par Kļaviņa saņemot kompensāciju pieaugumu, frakcijā ticis runāts, ka "kaut kas varētu būt". Parlamentārietim pēc attiecīgās informācijas parādīšanās publiskajā telpā "bijis pilnīgi skaidrs", ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šajā jautājumā rosināšot kādu lietu.
NDK deputāts akcentēja, ka Kučinskis ir pietiekami gudrs cilvēks, lai "nepļāpātu pa labi un kreisi". Seržants norādīja, ka par to, ka prokuratūra vērsies Saeimā par Kļaviņu, deputāti uzzinājuši, kad jautājums tika skatīts parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē un pēc tās. Politiķis arī norādīja, ka nezina, kādā veidā pie attiecīgās informācijas varētu būt nonācis ekspremjers Indulis Emsis (ZZS). Deputāts norādīja, ka iespēju šo jautājumu apspriest frakcijā varētu vērtēt pēc tam, kad tā būtu apspriesta Nacionālās drošības komisijas sēdē.
Klementjevs norādīja, ka slepena informācija bieži vien parādās internetā un ka šis neesot pirmais gadījums, kad attiecīgās ziņas vispirms ir parādījušās presē nevis no tiesībsargājošajām institūcijām. Politiķis pauda, ka pirms spriest, kas šajā gadījumā ir noticis, vajag uzklausīt Kučinski, ja tiks nolemts viņu aicināt uz NDK sēdi. Klementjevs vērsa uzmanību, ka valdības vadītājs zina tik daudz lietu, ko lielākā daļa sabiedrības nezina, un šādā situācijā varētu būt grūti atdalīt informāciju, kura ir un kura nav slepena.
Arī Saeimas priekšsēdētāja un NDK locekle Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) pieļauj šī jautājuma skatīšanu komisijas sēdē, aģentūrai LETA pavēstīja politiķes pārstāve Dace Balode. Ņemot vērā, ka pašlaik nav pieejama visa informācija par šo situāciju, Mūrniece sīkāk nekomentē jautājumus saistībā ar attiecīgo ziņu noplūdi.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka maijā Kļaviņa lietas KNAB izmeklētājs nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram par to, ka, izmeklējot šo lietu, notikusi pirmstiesas kriminālprocesā iegūto ziņu izpaušana. No šīs lietas izrietot, ka informācija, iespējams, varētu būt izpausta no Kučinska puses. Publiski par šo lietu tapa zināms vien 21.jūnijā, kad Saeima nolēma piekrist kratīšanai deputāta dzīvesvietā.
Savukārt Kučinskis ar preses sekretāra Andreja Vaivara starpniecību noliedza minētos apgalvojumus, ka viņš būtu izpaudis šādu informāciju. Vaivars uzsvēra, ka neviens apgalvojums šajā sakarā nav pamatots un tie ir vērtējami kā priekšvēlēšanu cīņas elements.
Žurnāls "Ir" vēsta, ka Kļaviņu par KNAB sākto kriminālprocesu saistībā ar viņa saņemtajām transporta kompensācijām telefoniski pabrīdinājis kādreizējais premjers no ZZS Indulis Emsis, bet KNAB šo telefonsarunu noklausījies.
Kā raksta žurnāls, avotu sniegtās liecības liek domāt, ka Emsis par faktu, ka pret Kļaviņu sākts kriminālprocess, varētu būt uzzinājis pēc tam, kad to ZZS biedriem, kuriem tobrīd bija jālemj par vēlēšanu sarakstu veidošanu, izstāstījis Kučinskis. Savukārt Kučinski par Kļaviņa kriminālprocesu informējis KNAB vadītājs Jēkabs Straume, pieļauj "Ir".
Jau ziņots, ka KNAB ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku bija sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.