Transporta kompensācijas krimināllietā aizdomās turētais Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) ir gatavs sodu izciest, lai gan pārliecināts, ka cietumā viņu nelikšot, intervijā portālam "irliepāja.lv" norāda parlamentārietis.
Kļaviņš iepriekš vairākkārt aģentūrai LETA norādījis, ka neatbildēs uz nevienu jautājumu, kas saistīts ar krimināllietu, jo ir parakstījies par informācijas neizpaušanu. Intervijā portālam uz jautājumu par inkriminēto noziegumu atbildējis, ka viņa lielākā kļūda bijusi par to, ka izpaudis savus plānus nekandidēt Saeimas vēlēšanās.
"Tie, kuriem mani plāni nepatika, arī tādu šovu uzorganizēja. Bet tas pieder pie dzīves un es to daudz galvā neņemu. Par procesu runāt nevaru, it īpaši, kad vakar izlasīju ziņu, ka tiem, kas runā, sākas jauns process - par runāšanu," norādījis parlamentārietis.
Deputāts arī uzskata, ka uz katru lietu var skatīties ar "dažādām brillēm".
"Mana lieta ir tāda, ka, ja uz to paskatās ar prokurora brillēm, viennozīmīgi es esmu noziedznieks. Ja paskatās ar praktiskā latvieša acīm, es vienkārši taupīgi esmu izlietojis resursus. Ja paskatās ar zaļā, dabas drauga acīm, tad par to, par ko mani apsūdz, man diploms bija jādod. Prokurora loģika un zaļā loģika atšķiras, tas ir normāli," viņš norādījis.
Kļaviņš uzskata, ka viņa nepatikšanas ir tīrais sīkums salīdzinot ar citiem cilvēkiem. "Savu sodu izcietīšu, nav mirstams, cietumā mani neviens neliks. Būs jauna dzīves pieredze, labāk pazīšu šo pasauli," uzsvēris deputāts.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir sācis kriminālprocesu pret Saeimas deputātu Kļaviņu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā.
Kļaviņš pēc kļūšanas par liepājnieku sācis saņemt piecreiz lielāku transporta kompensāciju.
KNAB jūnijā paziņojumā presei rakstīja, ka 2.maijā sāktajā kriminālprocesā iegūti pietiekami pierādījumi tam, ka Saeimas deputāts, pildot deputāta pilnvaras, no 2016.gada 1.novembra līdz šā gada maijam ļaunprātīgi izmantojis dienesta stāvokli mantkārīgā nolūkā, radot būtisku kaitējumu Saeimas budžetam.
Krimināllikums par šādu noziegumu paredz brīvības atņemšanu līdz četriem gadiem, piespiedu darbu, vai naudas sodu, atņemot tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem.
Tāpat kļuvis zināms, ka Ģenerālprokuratūra jūlijā pēc KNAB izmeklētāja iesnieguma atteikusies sākt kriminālprocesu par iespējamu informācijas izpaušanu Kļaviņa lietā.