Aizsardzības ministrija rosina noteikt baznīcas lomu un tās darbību kara gadījumā

Latvijā ir jānosaka baznīcas loma, kā arī jānodrošina tās darbība kara laikā, lai iedzīvotāji turpinātu reliģiskos rituālus un rastu mierinājumu reliģijā, ziņojuma projektā par visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanu Latvijā norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

AM ziņojuma projektā raksta, ka krīzes un kara laikā kļūst svarīga atsevišķu sabiedrisko institūciju, tādu kā baznīca, loma iedzīvotāju psiholoģiskajā noturībā pret grūtībām un izaicinājumiem un to pārvarēšanā. AM uzskata, ka ir jānosaka baznīcas loma, kā arī jānodrošina tās darbība krīzes un kara laikā, lai valsts iedzīvotāji turpinātu reliģiskos rituālus un rastu mierinājumu reliģijā, kuras loma kļūst izteikti nozīmīga emocionālās un fiziskās grūtībās nonākušiem cilvēkiem.

AM arī uzskata, ka nodrošinot Latvijas sabiedrības psiholoģisko aizsardzību, jādomā par Latvijas iedzīvotāju noturību pret negatīvām informācijas kampaņām un psiholoģiskajām operācijām pret valsti, vispārējo lietu stāvokli valstī, atsevišķiem notikumiem. AM rosina stiprināt sabiedrības pārliecību par esošā dzīvesveida saglabāšanu un aizstāvēšanu. Liela nozīme ir informācijas videi un pasākumiem, izplatot Latvijā vienotu vēstījumu par valsts nākotni un kopīgiem mērķiem.

"Psiholoģisko aizsardzību vairo vienota sabiedrība - tā spēj mazināt iekšējo konfliktu iespējamību valstī. Sabiedrība, kuru vieno piederība savai valstij, nevis konkrētai etniskajai grupai, spēj nepakļauties provokācijām un vairāk fokusēties visas valsts aizsardzībai, neļaujoties pretnostatījumam starp nacionalitātēm. Tautas garīgā vienotība var būt izšķirošs apstāklis, kas nosaka kara iznākumu un tautas gatavību stāties pretī izaicinājumiem," teikts ziņojuma projektā.

Svarīga ir arī Latvijas iedzīvotāju pilsoniskā aktivitāte, kas ir priekšnoteikums sabiedrības līdzdalībai valsts politiskajos un sabiedriskajos procesos. Pilsoniskā aktivitāte nozīmē pilsoņu lielāku interesi par valstī notiekošajiem procesiem, kā arī atbildības uzņemšanos dažādu procesu neveiksmīgas attīstības gadījumā.

Mūsdienās būtiska ir valsts un ikvienas valsts pārvaldes institūcijas stratēģiskā komunikācija, kas vērsta uz valsts iedzīvotāju rīcības un lēmumu pieņemšanas vadību. Valsts komunikācijā ar sabiedrību jāveido stāsti un to interpretācija, kas ļautu iedzīvotājiem izveidot emocionālus priekšstatus par konkrēto tēmu. Visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas kontekstā svarīga kļūst kompetencēs balstīta līderība. Svarīgi ir visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas informācijas kampaņā iesaistīt sabiedrības līderus, kas skaidrotu aizsardzības sistēmas nozīmi un nepieciešamību.

AM uzskata, ka valsts komunikācijā un publiskajos pasākumos jāstiprina nacionālās nepārtrauktības ideja, ka Latvija ir pastāvējusi un turpinās pastāvēt nākotnē. Nepārtrauktību, kā daļu no valsts aizsardzības, veido cilvēku ticība valstī notiekošajiem procesiem, dalība publiskajos pasākumos, kultūras un vēstures tradīciju saglabāšana un to publiska vairošana.

Nacionālo nepārtrauktību veido arī valsts līmeņa komunikācija krīžu un iespējamās valsts varas zaudēšanas gadījumos. Gadījumā, ja Latvija zaudē suverenitāti ārvalstu ietekmes dēļ, būtiski ir saglabāt komunikācijas kanālus ar starptautisko kopienu un Latvijas teritorijā esošajiem iedzīvotājiem, tādējādi vairojot pārliecību par valsts pastāvēšanas turpināšanos, norāda AM.

Ilgtermiņā jāveicina informācijas vides noturība pret citu valstu izplatītajiem negatīvajiem vēstījumiem par Latviju. Eksperti uzskata, ka jāvada viedokļu veidošanas process, kas balstīts kritiskajā domāšanā un informācijas pieejamībā.

Esošie pētījumi norāda uz Krievijas plašsaziņas līdzekļu lielo ietekmi uz atsevišķas daļas iedzīvotāju viedokļu veidošanos Latvijā. Ņemot vērā iepriekšminēto jāveicina Latvijas plašsaziņas līdzekļu, kā valstī svarīgākās informācijas platformas, standartu un kopējā līmeņa attīstība, lai nepieļautu nepatiesas informācijas izplatīšanu, kas maldina sabiedrību par notikumiem Latvijā un ārvalstīs. Tāpat jāatbalsta sabiedrisko mediju darbība, uzlabojot to kvalitāti un spēju uzrunāt visus Latvijas iedzīvotājus, kā arī zinātniskā žurnālistika, secinājusi AM.

AM ziņojuma projekts patlaban pieteikts valsts sekretāru sanāksmē.