Pēc cilvēku labklājību un noskaņojumu integrējošā dzimstības rādītāja Latvija šogad pielīdzināma Krievijai un Ukrainai, bet ne Igaunijai un Lietuvai.
Ar savu dzimstības izmaiņu rādītāju procentos šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvija ir iespraukusies starp Krieviju un Ukrainu.
Latvijā dzimstība samazinās kopš 2016. gada rudens. Toreiz gada pēdējie mēneši nodzēsa dzimstības pieaugumu gada pirmajā pusē un summāri dzimstība 2016. gadā vēl noturējās 2015. gada līmenī. Toties 2017. gadā piedzima par 1140 bērniem mazāk nekā 2016. gadā un šā gada pirmajā pusē - par 664 bērniem mazāk nekā tajā pašā 2017. gada periodā. Vai pavērsiens no dzimstības pieauguma uz samazināšanos ir vietēja vai vismaz Eirāzijas mērogā pamanāma parādība?
Salīdzināšanai vislabāk der Latvijas kaimiņvalstis, sākot ar Lietuvu un Igauniju. Vēl divi kaimiņi mums ir Krievija un Baltkrievija, bet tā ar savu demogrāfisko rādītāju elektronisko publicēšanu nesteidzas. Statistisko datu vietā no turienes pienākusi ziņa, ka valsts prezidents nupat kā padzinis valdības vadītāju un vairākus ministrus. Tā tam nevajadzētu notikt, ja valstī vairumam procesu un dzimstībai tajā skaitā būtu augšup vērstas tendences. Tālāks kaimiņš ir Ukraina, kas savu demogrāfisko statistiku atklāj par spīti tam, ka šai valstij tādā gadījumā pienākas lielākais mīnuss piecu valstu salīdzinājumā.
Vienīgo plusu - un turklāt milzīgu plusu gandrīz par desmito daļu - spējusi uzrādīt Igaunija. Tas tiešām būtu speciāla pētījuma vērts, kā viņi to sasnieguši, ja tiešām nav paklusām pieņēmuši ne vienu vien no tiem kuģiem, kuros Vidusjūrā savāktie bēgļi no Āfrikas un Āzijas gaida, kad viņiem ļaus izkāpt krastā, ko Dienvideiropas valstis vairs negrib pieļaut. Paldies Lietuvai par solidarizēšanos ar Latviju vismaz pēc dzimstības izmaiņu zīmes, lai gan Lietuvas -2,1% ir jūtami mazāks par Latvijas -6,4%.
Ar savu dzimstības izmaiņu rādītāju procentos šā gada pirmajos sešos mēnešos Latvija ir iespraukusies starp Krieviju un Ukrainu. Ukrainā dzimstības kritums ātrāks, bet Krievijā tas varbūt pat sāpīgāks, jo seko laika periodam starp 2012. un 2015. gadu, kad jaundzimušo pietika dabiskai valsts iedzīvotāju skaita palielināšanai dzimstības, nevis ieceļotāju piesaistīšanas un dažu Ukrainas teritoriju savākšanas ceļā.
Ticēsim, ka Igaunija līdz savam dzimstības pieaugumam nonākusi pa citu ceļu nekā Krievija un uz tā noturēsies ilgāk. Varbūt Latvijas valdība uzzināja kaut ko patiesi vērtīgu demogrāfijas jomā no saviem igauņu kolēģiem, kuri vakar bija ieradušies Latvijā uz pirmo Latvijas un Igaunijas valdību kopīgo sanāksmi, kas veltīta abu valstu simtgadei. Igaunijas Ministru prezidents Jiri Ratass savukārt izteica gatavību mācīties no Latvijas sporta jomā vispār un jo īpaši mācīties spēlēt basketbolu.
