Latvija lepojas ar Eiropas mērogā augstu dzimstības koeficientu, kas nesamazinoties līdzi jaundzimušo skaita ļoti uzskatāmajam sarukumam.
«Dzimstība Latvijā pieaug, lai gan jaundzimušo kļūst mazāk,» vēl vakar Neatkarīgo centās pārliecināt Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas un tagadējās valdības izveidotā Demogrāfijas lietu centra vadītājs Imants Parādnieks. Kaut ko citu viņam teikt grūti, lai gan tā nav taisnība. Jau pagājušais gads ir bijis pavērsiena punkts, kad ne tikai saruka jaundzimušo kopskaits no 21 968 jaundzimušajiem 2016. gadā līdz 20 828 jaundzimušajiem 2017. gadā, bet tam līdzi aizgājis arī summārais dzimstības koeficients.Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) mājaslapas priekšpusē vēstīts, ka «2017. gadā Latvijā tas bija 1,70 (2016. gadā - 1,74), kas joprojām ir tālu no vēlamā bērnu skaita paaudžu nomaiņai: 2,1-2,2». CSP datubāzes dziļumā šis pats koeficients dots ar trijām zīmēm aiz komata, kur sarukums attiecīgi no 1,743 līdz 1,699 - tātad tomēr nonākot zem 1,7 punktu robežlīnijas. Turpat datubāzes dziļumā atrodami veseli četri dažādi dzimstības koeficienti, kuru aprēķināšana katram pēc savas metodes tomēr dod vienu un to pašu rezultātu: 2017. gadā mazāk nekā 2016. gadā.
Tagadējā valdība strādā kopš 2016. gada 11. februāra, tāpēc 2016. gada oktobris bija pirmais mēnesis, kad sāka izpausties sekas jezgai ap Laimdotas Straujumas nomaiņu ar Māri Kučinski. Skaitliski tās izpaudās dzimstības kritumā no 1905 bērniem 2015. gada oktobrī līdz 1817 bērniem 2016. gada oktobrī. Tajā brīdī vēl varēja domāt dažādi, vai šādas izmaiņas atspoguļo esošās valdības darbu vai tikai valdību maiņu, bet visi tālākie mēneši līdz 2018. gada jūlijam viennozīmīgi apliecina M. Kučinska un viņa demogrāfijas lietās pilnvarotā I. Parādnieka darbošanos nepilnu triju gadu garumā. 2017. gada jūlijs pažēloja tagadējo valdību, jo bija vienīgais mēnesis pēc 2016. gada oktobra, kad 1957 «Kučinska bērni» izrādījās vairāk par 1951 «Straujumas bērnu» 2016. gada jūlijā. Vismaz aritmētiski tas bija vairāk, lai gan nosaukt to par dzimstības pieaugumu būtu pārspīlēti. Šā gada jūlijs ar 1825 jaundzimušajiem turpretī iekļaujas kopējā tendencē, ka katru mēnesi piedzimst mazāk nekā tajā paša mēnesī pirms gada. Situācija nestabilizējās tajā brīdī, kad par atskaites punktu kļuva M. Kučinska pirmajā valdības pastāvēšanas pirmajā gadā dzimušo bērnu skaits. Piemēram, šā gada pirmajā pusē piedzimušo 9664 bērnu skaits bija par 664 mazuļiem mazāks nekā tajā pašā 2017. gada periodā.
I. Parādnieka taisnošanās par jaundzimušo skaita samazināšanos ir tāda, ka M. Kučinska valdība demogrāfijas druvā nestrādā sliktāk par jebkuru citu valdību, bet tai gadījies pildīt savus pienākumus vissliktākajā no iespējamiem laikiem.
Proti, laikā, kad vairs ne pa dienām (gadiem), bet pa stundām sarūk dzemdētspējīgā vecumā esošo sieviešu skaits. Tieši 2017. gads bijis pavērsiena punkts, kad sakritušas divas tendences.
Pirmkārt, savu skaita maksimumu sasniedza trīsdesmitgadnieces, jo 1987. gads bijis dzimstības maksimumgads ar 42 135 jaundzimušajiem, tajā skaitā 20 528 meitenēm. Pēc tam viņu skaitu retināja lielās izceļošanas 1991.-1994. un 2010.-2012. gadā un mazāk intensīva izceļošana visos pārējos gados, taču no lielāka potenciālo māšu skaita tik un tā veidojas lielāks reālo māšu un tātad arī bērnu skaits. Otrkārt, tieši 30 gadu līniju sasniedza aizvien pieaugošais mātes caurmēra vecums Latvijā. Tā varbūt vairāk psiholoģiska nekā uz tieši Latvijā dzīvojošo sieviešu un piedevām arī vīriešu fizioloģijas mērījumiem balstīta robežšķirtne, pēc kuras varbūtība bērnu piedzimšanai var tikai un vienīgi samazināties. Tomēr izskatās, ka tieši tāda likumsakarība izpaužas dzimstības sarukumā šogad un izpaudīsies vēl desmit gadu uz priekšu. Tos nāksies pavadīt ar cerībām, ka kritums apstāsies atbilstoši tam, kā tas apstājās 1998. gadā ar 18 410 jaundzimušajiem. Tātad - 42 135 jaundzimušo vietā 18 410! Ja vēsture patiešām atkārtosies, tad dzimstība Latvijā noslīdēs jūtami zem desmit tūkstošiem gadā, pat ja koeficientos izteikta dzimstības intensitāte nesamazināsies.
I. Parādnieks teicās saprotam, cik izšķiroši ir tieši daži turpmākie gadi, lai dzimtu vairāk bērnu, nevis tikai dzimstības koeficienti turētos augsti uz iedzīvotāju kopskaita un sieviešu skaita samazināšanās rēķina. Lai to panāktu, par bērnu radīšanu jāpārliecina tie relatīvi daudzie cilvēki, kuriem šobrīd ap trīsdesmit gadiem. Demogrāfijas lietu centrs ir sagatavojis uzrunu šiem cilvēkiem nākamā gada un nākamajai Saeimai atvēlēto gadu valsts budžeta valodā. «Un tās tiešām ir tikai pirmās prioritātes!» uzsvēra I. Parādnieks Neatkarīgajai.
Visticamāk, ka 13. Saeimas vēlētāji ļaus viņam un M. Kučinskim apliecināt savu demogrāfisko darbu sarakstu 2019. gada budžetā. Mazāka skaidrība ir par varas attiecību noturēšanos visā 13. Saeimas pilnvaru laika ilgumā un par Latvijas iedzīvotāju gatavību pieņemt labumus, kas iegūstami līdz ar bērnu radīšanu.