Veselības ministrija plānojusi noteikt, ka ģimenes ārsts varēs atteikt reģistrēt savā praksē jaunu pacientu, ja viņa deklarētā dzīvesvieta nesakritīs ar ģimenes ārsta darbības rajonu. Taču, ja deklarētā dzīvesvieta sakritīs ar ģimenes ārsta darbības zonu, ģimenes ārstam nebūs tiesību atteikt pacientu pieņemt savā aprūpē.
Veselības ministrijas speciālisti skaidro, ka šādi jauni nosacījumi ir izstrādāti noteikumu precizēšanas nolūkos, lai būtu skaidrība, kā ģimenes ārstam rīkoties, taču pacienti un paši ģimenes ārsti ir satraukti, jo līdz šim pacienti visbiežāk reģistrējās pie ģimenes ārsta, kura prakse atrodas vistuvāk faktiskajai dzīvesvietai, kas, kā zināms, nereti atšķiras no deklarētās dzīvesvietas.
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju (2016. gadā tie bija 2,025 miljoni iedzīvotāju) bija reģistrējušies pie ģimenes ārsta.
Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders Neatkarīgajai norāda, ka jaunā kārtība neattieksies uz pacientiem, kuri jau ir reģistrējušies pie ģimenes ārsta, tātad uz lielāko daļu iedzīvotāju. Jaunā veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība, ko izstrādājusi Veselības ministrija un kas drīzumā varētu nonākt izskatīšanā valdībā, paredz izmaiņas pacientu reģistrācijā pie ģimenes ārsta. Tās attieksies uz iedzīvotājiem, kuri nav reģistrēti pie ģimenes ārsta vai kuri vēlas mainīt ģimenes ārsta praksi. Pašlaik vēl spēkā esošā kārtība noteic, ka ģimenes ārsts var nereģistrēt pacientu, ja viņa dzīvesvieta atrodas ārpus teritorijas, kurā ārsts veic savu darbību, kā arī, ja ģimenes ārsta prakse ir pilna, tas ir, ja tajā reģistrēts vairāk nekā 1800 pieaugušo pacientu vai 800 bērnu. Vidējais pacientu skaits ģimenes ārsta praksē pašlaik ir 1532. Taču turpmāk ģimenes ārsti varēs atteikt reģistrēt jaunu pacientu, ja viņa deklarētā dzīvesvieta nebūs rajonā, kur darbojas prakse. «Līdz šim nebija skaidri noteikts, kad un kā ģimenes ārsts var atteikt reģistrēt, tagad šis punkts tiks precizēts,» saka O. Šneiders. Deklarētā dzīvesvieta ir oficiālā dzīvesvieta arī likumu izpratnē, tāpēc izvēlēts balstīt noteikumus, ņemot vērā tieši deklarēto dzīvesvietu.
Plānotās izmaiņas var aplūkot arī no citas puses - ja pacients būs deklarēts ģimenes ārsta darbības teritorijā, tad ģimenes ārsts nevarēs atteikt pacienta uzņemšanu savā praksē, norāda Veselības ministrijā. Pie pašreizējās kārtības nereti bija domstarpības par to, kā rīkoties pacientam, ja ģimenes ārsts atteica reģistrēt savā praksē jaunu pacientu. Uz jautājumu, kā ģimenes ārstam rīkoties, ja viņam jau ir liela prakse, reģistrēti vairāk nekā 1800 pacientu, Veselības ministrijā skaidro: arī šādā situācijā pastāvēs iespēja atteikt reģistrēt pacientu. «Tomēr vislabākais risinājums būtu ar pacientu izrunāties un, ja ģimenes ārstam ir pārāk liels jau reģistrēto pacientu skaits, ieteikt kādu citu ģimenes ārstu šajā pašā darbības teritorijā,» saka O. Šneiders.
Iedzīvotājiem īslaicīgi mainot darbavietu vai sākot studijas citā pilsētā, ne vienmēr ir jāmaina arī ģimenes ārsts. Saņemt ārstēšanu var arī ģimenes ārsta pacientu sarakstā nereģistrēta persona, kas īslaicīgas uzturēšanās laikā saslimusi teritorijā, kurā ārsts veic savu darbību, un kam nepieciešama ģimenes ārsta palīdzība. Nav skaidrs, kā rīkoties, piemēram, studentiem, kuru studijas īsti nevar uzskatīt par īslaicīgām, - vai mainīt deklarēto dzīvesvietu uz Rīgu vai saglabāt esošo. Jāņem vērā, ka ģimenes ārsti varēs atteikt piereģistrēt pacientu bez attiecīgās dzīvesvietas deklarācijas, bet tas nebūs obligāti, un pacientu varēs arī reģistrēt.
