Cilvēki arvien vairāk nosoda vardarbību ģimenē
Četros gados vardarbības ģimenē gadījumu skaits, ko reģistrē policija, nepārtraukti pieaug, tas nozīmē, ka par vardarbību vairāk runā, to nepieņem kā normālu dzīves ikdienu un ziņo, tā uzskata Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.
To apliecina arī Labklājības ministrijas kampaņas Vardarbībai patīk klusums aptaujā noskaidrotais - 75 procenti iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē nav pieņemama un tā ir sodāma. Tomēr piektdaļa iedzīvotāju domā, ka vardarbība ģimenē varbūt arī nav pieņemama, taču par to nav jāsoda.
Labklājības ministrija, ņemot vērā datus par vardarbības izplatību Latvijā un sabiedrības iecietību pret vardarbību ģimenē, sociālā kampaņā centās izglītot sabiedrību un sniegt informāciju par vardarbības cēloņiem, ziņošanas iespējām un palīdzības un atbalsta saņemšanu.
Iedzīvotāju attieksme un viedoklis, no kura atkarīga arī cilvēku rīcība, pieredzot vardarbību vai esot tās lieciniekam, mainās, ir pārliecināta vecākā eksperte Viktorija Boļšakova no Labklājības ministrijas Bērnu un ģimenes lietu politikas departamenta. Viņa salīdzina iedzīvotāju attieksmi 2016. gadā un šogad. «Piemēram, 2016. gadā katrs trešais Latvijas iedzīvotājs uzskatīja, ka vardarbība ir privāta lieta, un bija novērojama augsta sabiedrības iecietība pret vardarbību ģimenē - vardarbība ģimenē īsti labi nav, bet neiejaucamies un sodīt par to nevajadzētu,» saka V. Boļšakova. Vardarbību nosodīja 64 procenti aptaujāto. Savukārt šāgada aptauja liecina, ka iecietība pret vardarbību mazinās - 75 procenti iedzīvotāju uzskata, ka vardarbība ģimenē ir jāsoda un varmākam ir jāsaņem sods. Atšķiras dati, ko par vardarbību domā sievietes un vīrieši. Sievietes biežāk nekā vīrieši uzskata, ka vardarbība pret sievieti ir jāsoda - tā uzskata 79 procenti sieviešu; tomēr ir sievietes, tiesa, ļoti niecīgs sieviešu īpatsvars - 0,2 procentpunkti, kas uzskata, ka vardarbība ir pieņemama. Gandrīz trešā daļa vīriešu neuzskata, ka par vardarbību pret sievieti ģimenē būtu jāsoda, turklāt 4,1 procents uzskata, ka šāda vardarbība ir pieņemama jebkuros vai noteiktos apstākļos. Vardarbību par pieņemamu ģimenē vairāk uzskata gados vecāki vīrieši (virs 55 gadu vecuma). Ja analizē attieksmi pret vardarbību pēc vīriešu izglītības līmeņa, izrādās, ka tas viedokli neietekmē - ap 30 procentiem gan pamata izglītību ieguvušie, gan vīrieši ar augstāko izglītību uzskata, ka vardarbību pret sievieti nevajag sodīt.
«Mainījies arī uzskats, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta. Pirms diviem gadiem vairāk nekā puse bija pārliecināta, ka vardarbību izprovocē pašas cietušās sievietes, un 40 procenti uzskatīja, ka sievietes izdomā vai pārspīlē apgalvojumus par vardarbību, tagad šo cilvēku skaits būtiski samazinājies. Cilvēki saprot, ka, redzot vardarbību, ir jāiejaucas,» saka V. Boļšakova. Atklājies, ka pašus cietušos biežāk vaino tie, kuri nemaz nepazīst nevienu cilvēku, kas cietis no vardarbības. «Tie cilvēki, kuri pazīst kādu cietušo, ir iejūtīgāki,» piebilst eksperte.
Pirms diviem gadiem veiktais pētījums parādīja, ka katra trešā sieviete savas dzīves laikā piedzīvojusi partnera vardarbību, bet tikai 17 procenti par to ziņoja policijai. Vai situācija ir mainījusies? Policijas priekšnieks I. Ķuzis norāda, ka pašlaik dienā vismaz divi cilvēki vēršas policijā saistībā ar vardarbību ģimenē. Valsts policijas apkopotie dati liecina, ka šā gada pirmajos sešos mēnešos policijas amatpersonas pieņēma 416 lēmumus par varmākas nošķiršanu no ģimenes, kas ir par 187 lēmumiem vairāk nekā pērn šajā periodā. Tiesai nosūtīti 72 lietu materiāli par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kas arī ir vairāk nekā pērn sešos mēnešos, bet tiesa pieņēmusi lēmumu par pagaidu aizsardzību 54 gadījumos.
Visvairāk aizsargājamas personas statusā ir sievietes, no tām savukārt visvairāk ir sievas vai kopdzīves partneres. Aizsardzību lūgušas arī mātes, kuras piedzīvojušas vardarbību no dēla puses, bijušās sievas, bērnu mātes, meitas no tēviem vai pameitas no patēviem. 28 gadījumos aizsardzību no varmākas lūguši arī vīrieši, taču arī varmāka lielākoties bijis vīrietis, visvairāk cietušo ir tēvi no saviem dēliem, kā arī varmāka bijis mazdēls vai tēvs. Pieci vīrieši cietuši no sievietēm - sievām vai kopdzīves partnerēm.