Pēc Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iebildes Veselības ministrija mainījusi nupat sagatavoto Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību un svītrojusi normu, kas būtu ļāvusi ārsta palīgiem jeb feldšeriem izrakstīt pacientiem nosūtījumus uz valsts apmaksātiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Taču attālākajos novados, kur feldšeris strādā saziņā ar ģimenes ārstu, ārsta palīgs varēs izrakstīt valsts kompensētās zāles.
Jaunā kārtība pašlaik ir izsludināta valsts sekretāru sanāksmē un visai drīz varētu parādīties valdības darba kārtībā. Sabiedriskajā apspriedē par šo kārtību saņemti 144 priekšlikumi, ministrija ņēmusi vērā vien 29 konkrētus priekšlikumus, bet lielāko daļu izteikto iebilžu paskaidrojusi, nemainot pašas kārtības būtību. Veselības ministrija saņēmusi vairākus ieteikumus iekļaut jaunus veselības aprūpes pakalpojumus, mainīt tarifus un apmaksas nosacījumus, taču neviens no šādiem priekšlikumiem netika atbalstīts.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācija iesniedza vairākus priekšlikumus. Neatkarīgā rakstīja, ka viens no tās galvenajiem iebildumiem ir pret līdzšinējā valsts apmaksātā medicīniskās palīdzības minimuma samazināšanu.
Pēc ģimenes ārstu domām, noteikumu projekts liecina, ka Veselības ministrija ir ignorējusi Pasaules Veselības organizācijas atzinumu, ka «veselības apdrošināšanas maksājumu ieviešana nedrīkst nevienu nostādīt sliktākā situācijā, salīdzinot ar pašreizējo». Tomēr uz šo iebildi Veselības ministrija tikai sniegusi skaidrojumu, vēlreiz atgādinot, kā jaunais likums noteiks minimālo un pilno veselības aprūpes grozu, kas būs pieejams pacientiem atkarībā no sociālo iemaksu maksāšanas fakta.
Jaunajā veselības aprūpes organizēšanas kārtībā Veselības ministrija paredzēja atļaut feldšeriem, kuri strādā pašvaldību feldšerpunktos, izrakstīt kompensējamās zāles un nosūtījumus patstāvīgi. Pamatojums bija šāds: teritorijās, kurās ir nepietiekams ģimenes ārstu sniegto pakalpojumu nodrošinājums un apgrūtināta veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, Nacionālais veselības dienests izņēmuma gadījumā var slēgt ar pašvaldību līgumu par feldšerpunkta, kurā strādā sertificēts ārsta palīgs jeb feldšeris, darbību primārās veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai, ja ir viens no šādiem nosacījumiem: novada pagastā, kurā atrodas feldšerpunkts, nav reģistrēta ģimenes ārsta prakse vai attālums no feldšerpunkta līdz tuvākajai ģimenes ārsta praksei ir lielāks par 10 kilometriem, kā arī - ja feldšerpunkta apkalpes zonā deklarēti ne mazāk par 400 iedzīvotājiem.
Uzklausot iebildes, Veselības ministrija atteikusies no domas ļaut feldšeriem izsniegt pacientiem nosūtījumus uz valsts apmaksātiem izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām. Ģimenes ārstu asociācija par ideju ļaut feldšeriem rakstīt šos nosūtījumus norādīja, ka «Veselības ministrija gatavo daļai Latvijas iedzīvotāju nevis ārsta veselības aprūpi, bet zemāka līmeņa - feldšera aprūpi. Salīdzinājumam - ģimenes ārstam, lai varētu patstāvīgi praktizēt, ir nepieciešamas mācības deviņu gadu garumā, bet feldšeriem - četri gadi». Ģimenes ārsti uzsver, ka patstāvīgi praktizējošu feldšeru aprūpe, kad pacientam ir nepieciešama diagnostika un ārstēšana sarežģītos gadījumos, bez ģimenes ārsta iesaistes nav atbalstāma. «Ārsta palīgam ir jāvienojas par izmeklēšanas un ārstēšanas plānu gan ar pacientu, gan ģimenes ārstu. Lai nodrošinātu efektīvu resursu izmantošanu, sniedzam priekšlikumu ārstu palīgus iesaistīt ģimenes ārstu praksēs, lai nodrošinātu pilnvērtīgu un drošu primāro veselības aprūpi pacientiem, nepieciešamības gadījumā nodrošinot piekļūstamību, atvedot pacientus no tālākām vietām uz ģimenes ārsta praksi,» teikts ģimenes ārstu atzinumā.
Tomēr Ģimenes ārstu asociācija neiebilst, ka jaunā kārtība varētu atļaut ģimenes ārsta praksē strādājošajiem ārstu palīgiem izrakstīt receptes gadījumos, kad ģimenes ārsts savam palīgam to ir uzdevis. Jaunajai kārtībai jāstājas spēkā jau šāgada 1. septembrī.