Valsts kanceleja piektdien izsludināja jaunu konkursu uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu, bet plašāka sabiedrība neuzzinās patiesību, kāpēc ar skandālu izgāzās iepriekšējais konkurss, jo informāciju par to ir «klasificēta», respektīvi, pieejama tikai ļoti ierobežotam cilvēku lokam.
Jāatgādina, ka šā gada 1. jūnijā Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vadītā konkursa komisija pasludināja, ka VID ģenerāldirektora amatam izvēlējusies Māri Skujiņu, kurš sabiedrībai tika stādīts priekšā kā finansists, bijušais Latvijas Televīzijas valdes loceklis un vairāku citu uzņēmumu menedžeris, bet nominēšanas brīdī bija bezdarbnieks.
Jau nākamajā darba dienā (4. jūnijā) finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola paziņoja, ka virzīs M. Skujiņu apstiprināšanai valdībā. Bet dienu vēlāk vairāki masu mediji ziņoja, ka M. Skujiņš ir bijis menedžeris arī neveiksmīgos OIK biznesa uzņēmumos, kas savulaik piederējuši dažādām politiskām leģendām apvītam un vairākos kriminālprocesos iepītajam miljonāram Mārim Martinsonam.
Tad vēl dienu vēlāk - 6. jūnijā - Jānis Citskovskis paziņoja, ka lūgs Drošības policiju padziļināti pārbaudīt informāciju par M. Skujiņu, jo konkursa gaitā par viņu veikta tikai «priekšpārbaude». Varbūt tieši tas satrauca M. Skujiņu, jo nākamajā dienā - 7. jūnijā - viņš pats atsauca savu kandidatūru uz augsto amatu, paziņojot, ka pret viņu organizētās «melu kampaņas organizatori ir uzvarējuši». Jāatgādina arī, ka padziļināta pārbaude par finanšu ministres virzīto iepriekšējo VID ģenerāldirektora amata kandidāti Ingu Koļegovu beidzās ar kriminālapsūdzību viņai.
Tātad - iepriekšējā VID ģenerāldirektora konkursa publiskā daļa ilga vien septiņas dienas, notikumi attīstījās neparasti strauji un pašu konkursu citādi kā par skandalozu nosaukt ir grūti.
Loģiski solījumi...
Pēc šāda bēdīga iznākuma Neatkarīgā intervēja J. Citskovski (15. jūnija publikācija Par VID priekšnieka konkursu secinājumi vēl priekšā), un viņš nepārprotami solīja «visai sabiedrībai» dot «skaidru atbildi uz jautājumu - ir Skujiņa kungam kas kopīgs ar Martinsona kungu vai nav».
«Esmu drošības iestādēm lūdzis sniegt skaidrojumus par Skujiņa attiecībām ar Martinsona kungu. Skujiņa kungs pēc mana lūguma vēlreiz ar visiem dokumentiem viesojās Drošības policijā, lai es un visa sabiedrība gūtu skaidru atbildi uz jautājumu - ir Skujiņa kungam kas kopīgs ar Martinsona kungu vai nav,» teica valsts galvenais ierēdnis. Tāpat J. Citskovskis pilnīgi pamatoti skaidroja: «Ja konkursa komisijai būtu zināms Martinsona vārds - kaut vai tas, ka kandidātam ir šķietama saistība ar viņu -, šī informācija noteikti tiktu pārbaudīta. Tādā gadījumā būtu tikai lietderīgi atlikt konkursa rezultātu paziņošanu un komisijai kopā ar drošības iestādi vajadzētu visu rūpīgi pārbaudīt.»
...nav izpildāmi
Pēc pusotra mēneša Neatkarīgā jautāja J. Citskovskim par Drošības policijas padziļinātās pārbaudes rezultātiem, kā arī uzdeva konkrētākus jautājumus: 1) vai ir izdevies izpētīt M. Skujiņa darbību divos OIK biznesa uzņēmumos, tostarp, kāpēc M. Skujiņam vajadzēja darboties fiktīva īpašnieka statusā SIA Natural Resources, un kuru personu - patieso īpašnieku - viņš tur piesedza; 2) vai ir izdevies noskaidrot, kāpēc Drošības policija jau uzreiz - priekšpārbaudes laikā - nepamanīja M. Skujiņa saistību ar vairākos kriminālprocesos iesaistīto miljonāru M. Martinsonu, ja tas bija redzams pat publiskos reģistros?
Valsts kancelejas Komunikāciju departamenta vadītāja vietniece Justīne Deičmane atbildēja, ka uz šiem jautājumiem «direktors diemžēl nevar sniegt atbildi, jo informācija par to klasificēta».
Visi vainīgie nav atrasti
Neatkarīgā arī vaicāja J. Citskovskim: «No Jūsu sniegtās intervijas var secināt, ka pilnīgu izgāšanos VID ģenerāldirektora konkursā šajā gadījumā nodrošināja tas, ka personāla atlases kompānija SIA Eiro Personāls «savās datu bāzēs» atrada M. Skujiņa kandidatūru, bet Drošības policija nepienācīgi novērtēja visus «reputācijas riskus». Šobrīd pieņemts lēmums piesaistīt citu personāla atlases kompāniju, bet kā novērst iespēju, ka Drošības policija atkal nenovērtēs kaut kādus reputācijas riskus? Varbūt jāmaina Drošības policijas vadība?»
Valsts kancelejas vadītājs atbildēja pilnīgi nesaprotami: «Rīkojot atkārtotu konkursu, Valsts kancelejas uzstādījums būs, izvērtējot kandidāta atbilstību, papildus iesniegto dokumentu un pieejamās informācijas pārbaudei veltīt pastiprinātu uzmanību reputācijas un iepriekšējo atsauksmju izvērtēšanai.»
Jaunais konkurss - ar pārsteigumiem
Pēc trešās katastrofālās izgāšanās ar VID priekšnieka konkursu gan J. Citskovskis, gan D. Reizniece-Ozola solīja, ka jauns konkurss tiks izsludināts «jūlija sākumā» «ar nelielām izmaiņām konkursa vērtēšanas komisijas sastāvā un ar citu personāla atlases kompāniju», pēc tam - «jūlija beigās, nosakot pietiekami garu pieteikšanās laiku», visbeidzot - «nopietnāk iesaistot KNAB un Drošības policiju». Par to liecina ziņas LETA arhīvā un citos medijos.
Patiesībā konkurss tika izsludināts augusta vidū, to plānots pabeigt ātrā tempā (14. septembrī), un konkursa komisijas sastāvā veiktas radikālas izmaiņas, nomainot vairāk nekā pusi sastāva un neizprotamu iemeslu dēļ atsakoties no tā, ka pretendentu ļoti augstam valsts ierēdņa amatam izraugās visaugstākā līmeņa ierēdņi.
Komisijas sastāvā nekādi KNAB un Drošības policijas pārstāvji nav iekļauti, bet tajā pirmoreiz ir triju nevalstisko organizāciju pārstāvji - Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes vicepriekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Uldis Biķis, kā arī Ieva Tetere, kura tiek stādīta priekšā kā «Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomes locekle, Stratēģiskās attīstības komitejas līdzpriekšsēdētāja». Varēja jau vienkāršāk - zviedru Vallenbergu ģimenei pastarpināti piederošās SEB bankas prezidente, kura ir arī ļoti ietekmīgās nevalstiskās organizācijas, kas vēl pavisam nesen saucās Latvijas Komercbanku asociācija, padomes locekle.