Veloplāns – bez finansējuma un jaunām idejām
Nevis ērta pārvietošanās uz darbu vai mājām, sporta un izklaides pēc, bet siltumnīcefekta gāzu samazināšana atmosfērā un tautsaimniecības izaugsme ir valdības pieņemtā Velosatiksmes attīstības plāna 2018.–2020. gadam galvenie mērķi. Acīmredzot tāpēc plāns padevies tāds – nekāds. Ne satura, ne naudas.
Pēc valdības sēdes Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns skaidroja, ka nevar taču piebūvēt pilnu Latviju ar veloceļiem, ieguldīt milzu līdzekļus, ja nav skaidrs, vai vispār būs braucēji. Šāds aizdomīgums pret velosipēdu satiksmē ir iedēstīts jau padomju laikos, tāpēc arī veloinfrastruktūras valstī tikpat kā nav. Tomēr nevar noliegt arī zināmu progresu. Jau tas vien, ka daži ceļu būvnieki beidzot iemācījušies nobrauktuves un uzbrauktuves salaist uz nulli ar ceļu vai ielu, ir milzu apvērsums domāšanā.
Taisnība, ka Latvijas iedzīvotāju vēlme mīties ir cieši saistīta ar laikapstākļiem. Ziemā par tīrību uz veloceļiem un joslām cīnās tikai atsevišķi entuziasti, un droši vien Dānijas pieredzi ziemas braukšanā tādos apmēros mēs nekad nepārņemsim.
Dāņi brauc gan lielā salā, gan horizontālā lietū - aizliek degunam šalli priekšā, un nekas nekait. Tomēr Latvijā ziemas kļūst arvien īsākas, un tas veicina divriteņu transporta sezonas pagarināšanos. Motocikli, mopēdi, velosipēdi - visu veidu divriteņu skaits aug. Rīgā, kur veloinfrastruktūras trūkums ir sevišķi liela problēma, šovasar noslogotākajos maršrutos pat piedzīvoti regulāri velosastrēgumi. Taču, kā uzsver sabiedriskās organizācijas Pilsēta cilvēkiem pārstāvis Mihails Simvulidi, kvalitatīvi veloceļi un joslas ir priekšnoteikums, lai cilvēki izvēlētos sākt lietot divriteni. Tie, kas jau brauc, brauks arī turpmāk. Bet, lai sāktu, ir nepieciešama drošības izjūta. Taču galvaspilsētā ar velosatiksmi līdz šim iet kā pa celmiem. Varbūt tāpēc, ka kabinetos un sastrēgumos sēdošie netic, ka var būt arī citādi.
Jau pāris gadus ir solīta veloceļa Imanta-Daugavgrīva un Centrs-Ziepniekkalns izbūve. Šogad jūlijā vajadzēja sākt, bet atkal viss iekavējies. Pilsētas Satiksmes departamentā skaidro, ka nauda jau ir iedalīta, taču radās aizķeršanās gan ar nepieciešamās zemes atpirkšanu, gan ielu remontu salāgošanu. Bet tuvākajā laikā gan tikšot sludināts iepirkums. Tātad varbūt pat šogad izdosies kaut ko sākt. Salaspils virzienā veloceļa pagarināšana pagaidām gan neesot ieplānota.
Bet tieši apkaimju savienošana ir viens no stratēģiski svarīgiem uzdevumiem, kas pieminēts šonedēļ Ministru kabinetā pieņemtajā Velosatiksmes attīstības plānā 2018.-2020. gadam.
Šajā dokumentā uzskaitīti dažādi citi plānošanas dokumenti, kas kaut vai attālināti apliecina nepieciešamību veicināt cilvēku sēšanos uz divriteņa un veloceļu ierīkošanu. Sākot no Pasaules Veselības organizācijas ieteikumiem par veselīgu dzīvesveidu, beidzot ar CSDD rekomendācijām mazāk aizsargāto satiksmes dalībnieku pasargāšanai no bojāejas. Aplūkota arī riteņbraukšanas iespējamā ietekme uz tautsaimniecību, gan savienojot tuvas apdzīvotas vietas, gan iekļaujoties garākos velotūrisma maršrutos. Galu galā secināts:
«Velosatiksmes attīstības politikai jābūt nepārtrauktai un vērstai uz ilgtermiņu. Tas nozīmē, ka ilgstoši un regulāri ir jāveicina iedzīvotāju izpratne, kā arī jāpopularizē velobraukšana, lai panāktu pārmaiņas pēc iespējas plašākas sabiedrības ikdienas pārvietošanās paradumos.
Lai pārvietošanās būtu droša, jāturpina attīstīt visaptveroša velosatiksmes infrastruktūra valstī.»
Taču nauda šim svinīgajam uzsaukumam neseko, un institūcijām plāns jāpilda esošā finansējuma ietvaros. Daži veloceļu posmiņi kā tādi tārpiņi Latvijas kartē līdz 2020. gadam gan tiks izkaisīti. Gar valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem būvniecība plānota 11 veloceļu posmiem, bet vēl 18 posmus sāks projektēt.