Diplomāts Ladislavs Kubizņaks: ASV tiecas sagraut Eiropas Savienību
 
NATO – VĀJA? Ladislavs Kubizņaks: «Tramps redz, ka NATO šodien nav apveltīta ar ASV aizsardzībai nepieciešamo potenciālu. Militārās tehnoloģijas un tehnikas attīstība NATO ietvaros nav pietiekama ASV aizsardzībai. Tātad NATO ASV izpratnē top vāja, sāk kļūt par nastu» ©Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Čehs Ladislavs Kubizņaks ir kalējs, starptautiskās tirdzniecības eksperts. Diplomāts. Bijis (1985.–1990. g.) Čehijas pārstāvis ANO. Latvijā viņš ieradās 1999. gadā PHARE pārstāvja statusā, bet pēc tam līdz 2010. gadam vadīja šeit Czech Trade biroju. Viņš teic, ka viņam esot Krieviju līdz Vladivostokai izgājušā čehu leģionāra Jozefa Vlčka Zborovaka saknes. Viņš piecdesmitajos gados iemācījis Ladislavam būt uzstājīgam, aktīvam, un šķiet, ka nekas no tā arvien nav zudis. Patlaban Kubizņaka kungs ir kādas transporta firmas, kura nodarbojas ar kravu nogādāšanu no Čehijas Vācijā, Ungārijā un citās valstīs, pārstāvis. Abiem viņa dēliem ir gan Latvijas, gan Čehijas pilsonība. Neatkarīgajai viņš pauž savu skepsi par ASV un Eiropas Savienības attiecībām.

- Ko vēl varat piebilst manis minētajiem «anketas» datiem?

- Jā, es esmu baltais, kristietis, heteroseksuālis... Čehijā mans juridiskais, fiziskais un psihiskais stāvoklis atbilst manam vecumam. Būdams te, esmu gādājis Latvijai čehu tramvajus, Škodas un 500 megavatu tvaika turbīnu TEC-II. Divas reizes kļuvu par Latvijas Diplomātiskā Ekonomikas kluba prezidentu. Jā, man ir divi puisīši, un viņi abi ir Latvijas pilsoņi.

Bet, tā kā es nepiederu nevienam mazākumam, tad esmu absolūti neinteresants nekomerciālajām un nevalstiskajām organizācijām. Es nedodu tām iespēju saņemt subsīdijas un grantus. Īpaši - pašiem sev. Un tāpat arī «cīņai» par bieži nepamatotām priekšrocībām un pozitīvu diskrimināciju. Tādēļ es neko nesaņemu bez maksas, es par visu maksāju pats. Par laimi, es vēl spēju strādāt un man ir, ko ekonomēt.

Mēs ar jums nebijām redzējušies četrus gadus. Teikšu, ka šajos pēdējos četros gados situācija ir ļoti krasi mainījusies. Ko gan šī lieliskā valsts ir veikusi, lai atļautos spēlēties ar savu pilsoņu dzīvēm, apdraudētu tās kultūras mantojumu un tradīcijas!?

Šajā sakarā - kādi tad, piemēram, ir migrantu uzplūdu Eiropā iemesli? Eiropas dinozauri - Merkele, Junkers un citi - savā neaprakstāmajā viedumā noteikuši, ka musulmaņu kopienas vēlams radīt visās Eiropas valstīs. Lai ikviens mēģina to veikt taisnīguma vārdā. Taču pirms tam iedzīvotāji ir jāatbruņo. Lai nolādētais rasists, nedod Dievs, nenodara pāri musulmanim, pat ja tas kādu uz ielas nodur ar nazi. Pat ja tas ir agresīvs terorists, kurš atsaucas uz Dievu (Allāh Akbar!). Teic - kāds tam sakars ar mūsu bažām par valsts drošību un tās kultūru? Taču multikulturālisti saskata Islāmā tikai miera balodi. Bet mīlestības reliģijas vairs nav.

- Es tomēr gribētu no jums dzirdēt plašāku Eiropas politiskās ainavas raksturojumu. Kaut vai par svarīgiem saukto pēdējā laika notikumu kontekstā.

- Situācija tiešām mainās straujāk nekā līdz šim. Atkārtoju - mēs, kas dzīvojam Eiropā, jūtam ļoti augstu migrācijas vilni. Tas ir bīstams vilnis. Problēma tā, ka nebija vēlmes to regulēt. Tā bija madāma Merkele, kas atvēra durvis. Franči atvēra durvis. Sākās ar to, ka vajadzēja novākt Kadafi. Kadafi garantēja 1900 kilometru Lībijas robežas, lai cilvēki netiek cauri. Tur bija pilsoņu karš. Savukārt NATO nenodrošināja mūsu (ES) teritorijas aizsardzību. Šajā sakarā rodas jautājumi: kam mums šie kuģi, kam mums NATO? Un kam mums šādi līderi...

Prezidents Makrons un kanclere Merkele... - viņiem taču nav bērnu. Tādēļ viņi nejūtas atbildīgi par bērnu un jaunu cilvēku likteņiem. Par nākotni. Es to visu redzu kā divu dēlu, kuriem tagad divi un pieci gadi, tēvs. Es jūtos atbildīgs. Un tāpēc skatos - ko tad viņi šeit laiž. Francija uztur šos ļaudis par saviem līdzekļiem. Es tomēr teiktu, ka svešā vietā nevajag censties ieviest savu kārtību, nevajag svešā baznīcā skaitīt savus pātarus.

- Kas šajā gadījumā ir tā svešā baznīca?

- Svešā baznīca ir Āfrika. Tur šī migrācija tika organizēta. No ASV puses. Tur ir nauda. ASV vienkārši tiecas sagraut Eiropas Savienību.

- Vai tad Štati negrib ES?

- Negrib. Un tas nav labi. Bet, ciktāl tas skar mūs - Čehiju un Latviju -, mēs pastāvam zem ārēja diktāta. Mūsu vietā lemj Brisele, mums saka: to, to un vēl šito!

- Tātad jūs uzskatāt, ka Donalds Tramps ir antieiropietis?

- Trampa nolūks ir - vājināt Eiropu.

- Ģeopolitisko šā nolūka jēgu es, pastāvot esošajam spēku izkārtojumam, nesaprotu.

- Mēs esam konkurenti. Mēs esam Amerikas konkurenti.

- Bet, ja jau Āzija pieņemas spēkā, kāpēc neesam sabiedrotie?

- Tāpēc, ka ES traucē Amerikai.

- Bet kam tad bija vajadzīga Trampa un Putina tikšanās?

- Jo ir pienācis laiks vienoties ar Putinu par ietekmes sfēru sadali: mēs - te, jūs - tur. Protams, mēs nezinām visu, kas tur notika. Tās ir ļoti smalkas lietas. Turklāt - tās skar arī Ukrainu, tās skar arī Sīriju. Bet - arī Amerikā visi nav vienoti. Tramps uzvedas patvarīgi. Un, kad viņš cēla gaismā Putina viņam ieteikto ideju - rīkot Ukrainā referendumu (ne tāpēc, lai Donbass tiktu Krievijai, bet tāpēc, lai tiktu radīta federācija, kurā valsts daļa pastāvētu saskaņā ar Doņeckas republikas nosacījumiem), tad, ticis mājās, viņš saņēma no saviem pretiniekiem un konkurentiem pamatīgu brāzienu. Pēc tam sāka izteikties uzmanīgāk.

- Tātad jūs domājat, ka Tramps uzskata Putinu par nozīmīgāku spēlētāju nekā ES līderus?

- Patlaban - jā. Tāpēc, ka Amerikai, lai pārdzīvotu sabrukumu, ir jāvienojas ar Krieviju. Krievijai šobrīd ir ieroči, kuri spēj Ameriku satriekt. Protams - Amerika arī var satriekt Krieviju. Tā ir bezizejas situācija abām pusēm. Tāpēc visiem ir jāvienojas.

Vēl gribu piebilst, ka pirms kāda mēneša Prāgā tikos ar ASV ģenerāli, bijušo ASV Bruņoto spēku komandieri Eiropā. Viņš atgādināja «Suvalku koridoru» - 96 kilometrus garu joslu Lietuvas un Polijas pierobežā. Rietumu stratēģus tā spēcīgi satrauc: joslas kreisajā pusē ir Kaļiņingradas apgabals, labajā Krievijas sabiedrotais - Baltkrievija. Ģenerālis atgādināja, ka būtu vietā pievērst uzmanību arī Kaļiningradai, kur Krievija izvērsusi varenus spēkus.

- Kādā ziņā «pievērst uzmanību»?

- Vienkārši ņemt Kaļiņingradu un Baltkrieviju NATO paspārnē. Kaut kas tamlīdzīgs ir jau ticis pausts...

- Haha... Paņemt Kaļiņingradu kā «kompensāciju» par Krimu?

- Varbūt arī tā. Kaut kas līdzīgs ir skanējis. Un amerikāņi taču tiecas pārvietot 30 tūkstošus savu karavīru no Vācijas uz Poliju. Viņi sāk transportēt armiju tuvāk Krievijas robežām. Ar kādu nolūku? Manuprāt, tas nav labi.

- Arī Latvijā NATO kontingents palielinās...

- Jā - un arī tā izpaužas ārējs diktāts. Bet, ja vēl runājam par militāro situāciju, Krievija sākusi uzlabot bruņojumu. Viņi grib līdz 2020. gadam pārbūvēt savu arsenālu. Patlaban tas veikts par 60-70 procentiem. Šīs programmas ietvaros jau radīti vairāki visai spēcīgi mūsdienu ieroči.

Kas no tā izriet? Tas, ka Trampa kungam un Putina kungam jāvienojas! Lai gan Tramps spētu nomierināt savu konkurentu, gan Putins - Trampu. Lai izvairītos no savstarpējas iznīcināšanās. Un Tramps redz, ka NATO šodien nav apveltīts ar ASV aizsardzībai nepieciešamo potenciālu. Militārās tehnoloģijas un tehnikas attīstība NATO ietvaros nav pietiekama ASV aizsardzībai. Tātad NATO ASV izpratnē top vāja, sāk kļūt par nastu.

- Proti - viņiem partnerība ar ES vairs nav partnerība?

- Vairs nav.

- Un kā tas attīstīsies turpmāk?

- Varam nonākt līdz visam kam. Arī līdz ES sabrukumam. Arī tāpēc, ka tad, ja ASV vienosies ar Krieviju, NATO zaudē jēgu.

- Bet šiem riskiem tiek likta pretī, piemēram, federalizācijas, Eiropas savienoto valstu ideja...

- Tā ir veca ideja. Bet - tā nekad nav bijis un, domāju, nebūs. Tāpēc, ka mūsu vēsturiskās saknes pauž - tas būtu mākslīgs veidojums. Tāpat kā ES, kuras tapšanu noteica vien politiska motivācija. Tostarp Krievija ir jau pārdzīvojusi savu deviņdesmito gadu kolapsu.

- Tomēr ES vēl pastāv kā vienota ekonomiska telpa.

- Pagaidām! Šajā vienotajā ekonomiskajā telpā Čehija kā valsts ik gadu zaudēja un zaudē no 400 līdz 500 miljardiem kronu, kuras aizplūst no mūsu ekonomikas uz ārzemēm. Tāpēc, ka visi lielie kapitālieguldījumi nāk no ārzemēm.

- Bet Eiropas nauda taču ienāk?

- Tā ir tāda tortīte. Lai teiktu cilvēkiem - nauda ienāk! Taču, no otras puses, piemēram, tējnīcas, kurās tirgo pārtikas produktus, nav čehu rokās. Un tur ir uzcenojums - 60-70 procentu. Bet peļņa aizplūst uz Vāciju.

Labi, mēs ražojam vairākus miljonus mašīnu, taču ražošana atkal ir vācieša rokās. Nevis čeha. Un peļņa atkal aizplūst uz Vāciju. Daži pamanījās pat ūdeni pārdot frančiem. Prāga pārdeva ūdeni. Manā ciemā kubikmetrs ūdens maksā 30 kronu, bet Prāgā - 90. Trīs reizes dārgāk. Kur aiziet nauda? Uz Franciju! Ekonomiskā ziņā Čehija ir nopirkta un atkarīga. Mūs izsūc.

- Vai un kā patlaban mainās pasaules politiskā sistēma?

- Protams, mainās. Piemēram, Lielbritānija pamet ES. Kāpēc? Man Prāgā bija saruna ar britu sūtni, un viņa teica - noteicošo notikumu centrs pārvietojas no Londonas uz Āziju. Ja pagājušais gadsimts bija Amerikas gadsimts, tad tagad sākas Ķīnas un Krievijas gadsimts. Vara no Eiropas pārvietojas uz Āziju.

- Bet - kādas ir ietekmes sviras? Ko jūsu sacītais apliecina?

- Teiksim - atbilde sankcijām ir tāda, ka Ķīna un Krievija pārdod amerikāņu vērtspapīrus par milzīgām summām. Ķīnai amerikāņu vērtspapīros ir 1,18 triljoni dolāru (ASV IKP - 19,4 triljoni dolāru). Latvijas mediji rakstīja, ka saskaņā ar ASV Valsts kases departamenta datiem Krievija aprīlī pārdevusi pusi no tās ASV valsts parāda vērtspapīriem, līdz ar to atbrīvojusi no vērtspapīriem 47 miljardus dolāru. Arī tas liecina, ka varas koncentrācija pārvietojas no Amerikas, Eiropas uz Austrumiem.

- Jūs esat vērojis situāciju Ukrainā tiešā saskarē. Kāds ir tās visiespējamākais risinājums?

- Es tur biju 2013. gada beigās vai 2014. gada sākumā. Notika apvērsums. Vācijas, Francijas... vēl kādu inspirēts. Jo tiem šķita, ka Ukrainā iestājies ekonomisks kritums, jo ukraiņi ir algots darbaspēks Polijā, Krievijā... Tātad Ukrainā - ekonomisks kolapss. Tātad - jāmaina valdība.

- Bet kā tad Doņecka?

- Uz Doņeckas un Luganskas republikas pamata taps jaunā Ukraina. Tās būs jaunās Ukrainas pamats. Nē - tās nepastāvēs pašas par sevi. Krievija nevēlas Ukrainas sadalīšanu. Ukrainai jāpastāv savās robežās, taču - saskaņā ar citiem iekšējiem nosacījumiem.

- Vai tur nesanāks kas līdzīgs mūsu divkopienu sabiedrībai?

- Bet tas taču ir stulbi. Tā ir daļa no informatīvā kara, kurš apstrādā Ukrainas un Krievijas iedzīvotājus. Viņi tur izrīkojas tāpat kā šeit. Krievi - tas ir slikti...

- Jūs uzrakstījāt grāmatu Poligons. Par ko tā ir?

- Par spiegošanu. Grāmatā es pievēršos pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu notikumiem, kad pasaule atradās uz kara sliekšņa. Es tad (1985.) sāku savu karjeru kontrizlūkošanā. Dienēju Ņujorkā, biju rezidenta vietnieks. Putins tajā pašā laikā bija VDK rezidents Drēzdenē. Apakšpulkvedis. Es rakstu par to, kas tur notika, rakstu par to, cik padomju cilvēku pārgāja pie amerikāņiem... Rakstu par to, ka krievi mūs, Čehiju, Austrumu bloku pārdeva... Starp citu, Gorbačovs nesen Vācijā pārdeva savu villu, kuru dabūja par velti.

- Kādā veidā «pārdeva»?

- 1988. gadā es tikos ar Bžezinska cilvēku, kurš teica: padomju politiskā priekšniecība pārdeva visu Austrumu bloku.

Gorbačovs, mēģinādams ar savām nepārtrauktajām stratēģiskajām pārrunām saglabāt mieru visā pasaulē, piekrita līdzsvarotai energosistēmai starp lielvalstīm. Tas bija sliktākais, ko viņš varēja nodarīt gan savai valstij, gan sabiedrotajiem, būtībā - visai pasaulei. Zuda stabilizācijas iespējas, un pasaule atradās uz kraujas malas. «Auksto karu» uzvarējušo lielvalstu elites bipolaritātes izgaišanu izprata kā telpas atklāšanos savai nepiespiestai politiskai, ekonomiskai un militārai ekspansijai. Tostarp starptautiskajai sabiedrībai tiek nodrošināta tā sauktā vienīgo pareizo vērtību un normu eiroatlantiskā sistēma. Tāds bija Gorbačova tirgošanās iznākums.

- Bet es vēl Andropova laikos tikos ar Maskavas puikām, kuri man atklāti teica, ka padomju iekārta iet uz galu. Iekšēju iemeslu dēļ. Starp citu, arī tāpēc, ka tiem, kuri tolaik sazagās miljardu kapitālus, nebija iespējas tos, kā nākas, likt lietā. Tādēļ viņiem, kaut vai ar čekistu vai kādu citu atbalstu, sagribējās šo sistēmu aizvākt. Arī Gorbačovu...

- Gorbačovs spēja samaitāt Padomju Savienību. Viņš nespēja to piebeigt.

To izdarīja Jeļcins. Jeļcinu «radīja» Krievijas ultralabējo konservatoru grupa. Tie viņu izbīdīja priekšplānā. Jeļcina priekšvēlēšanu kampaņu vadīja atbilstoši sagatavoti un ar amerikāņu vēlēšanu tehnoloģiju apgādāti ļaudis.

- Jūs esat ar Latviju saistīts gan ģimeniski, gan darba lietās. Sakiet bez diplomātijas - kā jūs patlaban vērtējat Latvijas situāciju?

- Man mīlestība nāk caur vēderu. Esmu pasaulē redzējis daudz visa kā. Taču, ja ņemt vērā arī manus radus, tad nekur un nekad neesmu ēdis tik labi kā Latvijā. Tas darbojas līdz šim. Tā ir Latvija.

Taču - es braucu no Čehijas šurp ar auto. Poļi straujā tempā būvē ātrgaitas lielceļu. Jau pabeigts posms: Varšava-Bjalistoka. Tas pats Lietuvā. Bet, iebraucot Latvijā, - ah! Luksofors uz robežas, un aiz tā tevi sāk kratīt. Un vēl es pamanīju, ka cenas šeit ir krietni augstākas nekā pie mums. Divas reizes. Un, ja vēl salīdzināt algas (Čehijā vidējā alga, ja rēķināt eiro, - tūkstotis), tad šī plaisa palielinās. Tāpēc cilvēki pamet šo zemi. Viņiem ir ļoti grūti.

- Bet pirms četriem gadiem jūs man teicāt, ka otrs jautājums, kurš rodas pēc neatkarības atgūšanas, ir - kā pabarot savu tautu. Vai mēs spējam pabarot savas tautas?

- Spējam! Bet - te atkal tas pats: šīs vācu tējnīcas pārdod mums preces dārgāk nekā Vācijā. Bet to kvalitāte ir sliktāka. Tādēļ, ja robeža vaļā, braucam iepirkties uz Vāciju. Braucam pirkt pārtiku uz Poliju. Tāpēc, ka tur lētāk. Tāds ir rezultāts.

- Bet, neraugoties uz to, mēs taču vēlamies saglabāt savas nacionālās valstis.

- Tas ir postpadomju komplekss, ar kuru nespējam tikt galā, kaut vai par labu savai neatkarībai.

- Daži teic, ka visas šīs mūsu atkarības (arī ekonomiskās) no tā, ka ļaudis nav nobrieduši brīvībai.

- Jā. Tagad pats galvenais - saglabāt savas ģimenes intereses. Tas atkarīgs tikai no manis. Viss!

- Bet tas ir izdzīvošanas līmenis.

- Jā, tas ir izdzīvošanas līmenis. Jā, valstij ar to par maz. Bet - tāds ir rezultāts.

- Ko jūs novēlēsiet Latvijai simtgadē?

- To pašu, ko Čehijai. Mums arī simtgade. Lai būtu vairāk bērnu. Izglītība un bērni!



 
 
#{#}