Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sagatavoto Maksātnespējas likumu.
„Tagad bankrota un tiesiskās aizsardzības process būs gan lētāks un ātrāks, gan vienkāršāks un efektīvāks mehānisms finansiālo grūtību risināšanai,” skaidro atbildīgās komisijas priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis. „Bankas ar pēdējo redakciju nav apmierinātas. Taču jāsaprot, ka pārmērīga kreditēšana, neizskaidrojot riskus, bija apzināta banku politika un tagad arī tām jāuzņemas atbildība un daļa parādu jānoraksta zaudējumos. Jāatceras, ka jebkurā gadījumā arī pats kredītņēmējs būs guvis smagu mācību, jo zaudēs ieķīlāto īpašumu un visu savu mantu.”
Jaunajā likumā noteikts, ka juridiskajām personām maksātnespējas situācijās būs iespēja izmantot divus procesus - tiesiskās aizsardzības procesu un juridiskās personas maksātnespējas procesu. No tiesiskās aizsardzības procesa varēs pāriet uz maksātnespējas procesu, un maksātnespējas procesa laikā būs saglabāta iespēja pāriet uz tiesiskās aizsardzības procesu. Līdzšinējais Maksātnespējas likums paredzēja vēl izlīgumu un sanāciju, taču neparedzēja iespēju no maksātnespējas procesa pārriet uz tiesisko aizsardzību. Savukārt fiziskas personas finansiālas grūtības varēs risināt bankrota un tad saistību dzēšanas veidā.
Ar jauno likumu atvieglota juridisko personu pieeja maksātnespējas procesam - to varēs pasludināt, pamatojoties uz juridiskās personas pieteikumu, kurā persona deklarē savu maksātnespēju. Savukārt, lemjot par parādnieka maksātnespējas procesa pasludināšanu, pamatojoties uz kreditora pieteikumu, vairs netiks piemērots tā saucamais „bilances kritērijs”, kad parādnieka parādsaistības pārsniedz aktīvus.
Lai nodrošinātu maksātnespējas procesa sākotnējo finansēšanu, kopā ar maksātnespējas procesa pieteikumu būs jāiemaksā depozīts divu minimālo mēnešalgu apmērā. Līdz ar to valstij vairs nebūs jāsedz izmaksas maksātnespējas procesos, kur parādniekam nav aktīvu, un maksātnespējas procesu neizmantos kā parādu piedziņas mehānismu. Jo šobrīd izveidojusies situācija, ka bieži vien maksātnespēja tiek pieteikta, ja uzņēmums aizkavējies samaksāt rēķinu vai tam izveidojies neliels parāds.
Turpmāk parādnieka mantas pārdošanas plāns, mantas neesamība parādnieka uzņēmumā, administratora atlīdzības apmērs, maksātnespējas procesa izmaksas, kreditoru prasījumu apmierināšanas plāns, kā arī maksātnespējas procesa pasākumu izpilde ar kreditoriem tiks saskaņoti elektroniski.
Jaunais Maksātnespējas likums paredz būtiskas izmaiņas fiziskās personas maksātnespējas procesa regulējumā. Fiziskajai personai varēs piemērot maksātnespējas procesu, ja tai nav iespēju nokārtot parādsaistības, kurām iestājies izpildes termiņš, un parādsaistību apjoms pārsniedz 5000 latus vai sakarā ar pierādāmiem apstākļiem šai personai nebūs iespējams nokārtot parādsaistības, kuru izpildes termiņš iestāsies gada laikā, un parādsaistības kopā pārsniedz 10 000 latus.
Pēc maksātnespējas procesa pasludināšanas tiks uzsākta bankrota procedūra, kuras ietvaros tiks realizēta visa parādnieka manta, un iegūtos līdzekļus novirzīs kreditoriem. Ja uz fizisko personu neattieksies likumā noteiktie ierobežojumi, tiesa, pabeidzot bankrota procedūru, pasludinās saistību dzēšanas procedūru.
Saeimas deputāti atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, ka maksātnespējīgajiem kredītņēmējiem tiesības kļūt atkal maksātspējīgiem būs pēc diviem gadiem, kuru laikā viņš bankai maksājis 30 procentus no saviem ienākumiem.
Likumā ietverta norma, ka banka ar parādnieku var vienoties par mājokļa saglabāšanu. Tādā gadījumā no parādnieka mantas bankai tiks maksāta summa, kas atbilst tāda mājokļa īrei. Ja puses nevienojas par mājokļa saglabāšanu, pārdošanas izsoli būs iespējams uz gadu atlikt. Tas tiek darīts, lai dotu laiku parādniekam atrast lētāku dzīvesvietu. Bet izsoli varēs atlikt tikai tādiem īpašumiem, kuru kadastrālā vērtība nepārsniedz 100 000 latu.
Maksātnespējas likums trešajā galīgajā lasījumā tika pieņemts 97 deputātiem balsojot „par”, nevienam deputātam nebalsojot „pret” un neatturoties.
Likums stāsies spēkā 2010.gada 1.novembrī.