"Vairāk saules" izgaismo Kozlovski
 
©Vladislavs PROŠKINS, F64 Photo Agency

Latvijas iekšlietu ministrs un 13. Saeimas deputāta amata kandidāts Rihards Kozlovskis par Latvijas policijas darbu sāk interesēties tikai tad, kad nošauti cilvēki mētājas Iekšlietu ministrijas durvju priekšā.

Vakar tiesa atbrīvoja pret drošības naudu restorānu tīkla Vairāk saules datorspeciālistu Edgaru Štrombergu, kurš apsūdzēts par piedalīšanos restorānu kases aparātu datu viltošanā ar mērķi samazināt uzņēmuma nodokļu maksājumus. Uzņēmums un E. Štrombergs šādas apsūdzības noliedz. Atbilstoši uzņēmuma versijai, notikušais esot konkurentu provokācija. Tādā gadījumā Valsts policijas darbinieki, kas sākuši šādas lietas izmeklēšanu, vai nu apzināti pilda apmaksātu pasūtījumu, vai arī savas muļķības dēļ noticējuši, ka varēs izcelties ar sekmīgi atklātu ekonomisko noziegumu. Vairāk saules stāstā minēti policistus kompromitējoši fakti, kurus policija noliedz, bet atspēkot neuzņemas, jo tas traucēšot izmeklēšanu. Vairāk saules atrada sev līdzjutējus ne vien sociālajos tīklos, bet arī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerā, ar kuras palīdzību aicināja R. Kozlovski painteresēties un izvērtēt policistu rīcību. R. Kozlovskis atbildēja, ka nav tiesīgs iejaukties Valsts policijas darbībā.

Vairāk saules gadījumā R. Kozlovskis atbildēja ar tieši tiem pašiem vārdiem, kādus Neatkarīgā bija atstāstījusi jau 2013. gada 14. maijā: «Tiesiskajā Latvijā Iekšlietu ministrija ar visu ministru un Valsts policija esot pilnīgi nošķirtas iestādes un ministrs par policistu darbošanos Liepājas metalurgā drīkstot uzzināt tikai no avīzēm.» Toreiz avīzes jautājums bija par uzņēmumā Liepājas metalurgs pazudušajiem 200 miljoniem latu, kādus Latvijā lietoja pirms eiro. Policija bija sākusi un joprojām turpina izmeklēšanu, kurā aizdomās turamo nav: vienlīdz iespējams, ka uzņēmuma kasi iztukšojuši tā īpašnieki vai ka biroja apkopēja iekrāmējusi šo naudu savu uzkopšanas rīku ratiņos un aizvedusi nezināmā virzienā. Vairāk nekā puse pazudušās naudas bija izkrāpta no valsts vai valsts uzņēmumiem, tāpēc Neatkarīgā interesējās, vai valsts iekšlietu ministra personā nevarētu nodrošināt naudas atrašanu. R. Kozlovskis to darīt kategoriski un publiski atteicās, bet Valsts policija apsolījās to izdarīt nākotnē, taču arī 2018. gadā tas vēl nav paveikts.

Tomēr ir bijis gadījums, kas piespiedis R. Kozlovski atkāpties ne no amata, bet no tiesiskās valsts standartiem.

Kopš 30. maijā Valsts policijas un turpat arī Iekšlietu ministrijas durvju priekšā tika nošauts maksātnespējas administratora Mārtiņš Bunkus, iekšlietu ministrs mēģina radīt iespaidu, ka viņš par vismaz vienas lietas izmeklēšanu kaut ko zina. «Slepkavība tiks izmeklēta ar visiem iespējamajiem Valsts policijas resursiem,» viņš uzreiz solīja Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā; 18. jūnijā LNT raidījumā 900 sekundes viņš teicās uzzinājis, ka «policijai ir pavedieni». Šādi izteikumi nekādi neatbilst standartiem, kādus ministrs pats sev uzstādījis. Viņš taču nedrīkst neko zināt ne par policijas rīcībā esošajiem resursiem, ne pavedieniem, ne iemesliem, kāpēc policija kaut ko izmeklē vai neizmeklē. Tātad bailes piespiedušas ministru atkāpties no viņa tiesiskuma paraugdemonstrējumiem. M. Bunkus nošaušanu var uztvert arī kā brīdinājumu, ka kādā reizē šaušana un līķi atradīsies ne vairs Valsts policijas un Iekšlietu ministrijas ēkas ārpusē, bet iekšpusē.