Tieslietu ministrija vēlas miljonus eiro algu celšanai un IT sistēmu modernizācijai
Tieslietu ministrija (TM) 2019.gada budžetā papildus vēlas 54,57 miljonus eiro, lai celtu tiesu darbinieku un prokuroru algas, modernizētu IT sistēmas un stiprinātu Datu valsts inspekciju (DVI), noskaidrots TM.
Ministrijā skaidroja, ka nākamā gada budžeta lielākā prioritāte esot tiesnešu un prokuroru atalgojuma palielināšana, kā arī tiesu darbinieku mēnešalgu paaugstināšana, kam paredzēti aptuveni 30,57 miljoni eiro.
Pārējais līdzekļu pieprasījums 2019.gadā paredzēts apgabaltiesu un rajonu (pilsētu) tiesu vajadzībām, kur nepieciešama infrastruktūras un IT sistēmu modernizācija tiesās, lai nodrošinātu lietu izskatīšanas termiņu samazināšanos.
Tāpat līdzekļi nepieciešami vienotās datorizētās zemesgrāmatas sistēmas izveidei, lai novērstu situāciju, kurā Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā esošie dati atšķiras, gan vēsturiski, gan normatīvā regulējuma dēļ.
Daļa finansējuma paredzēta DVI kapacitātes stiprināšanai, lai nodrošinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas piemērošanu un tās uzlikto funkciju īstenošanu.
Papildu līdzekļi nepieciešami arī Tieslietu resora vajadzībām - Valsts garantēto uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda nodrošināšanai, esošo sistēmu modernizācijai, atbalsta pasākumu cietušo aizstāvībai un noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācijas institūta pilnveidei, kā arī valsts valodas lietojuma uzraudzības stiprināšanai.
Jau vēstīts, ka Finanšu Ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka nākamgad ministrijas prasa papildus ap 1,1 miljardu eiro, 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 1,8 miljardu eiro apmērā.
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš norādījis, ka ministriju pieprasījumi pēc papildu finansējuma 2019.gada budžetā par 1,1 miljardu eiro nav reāli, tā drīzāk ir vēlmju domāšana.
Premjers norādīja, ka nevienu gadu ministriju budžeta pieprasījumi nav bijuši mazāki par vienu miljardu eiro, turklāt patlaban ministriju pieprasījumi ir vērtējami kā vēlmju domāšana. Kučinskis piebilda, ka lielu līdzekļu pieprasījums ir raksturīgs arī tajos gados, kad neiekrīt Saeimas vēlēšanas.