Šīs vasaras svelme ir atkāpusies, jāsāk gaidīt rudens un, neticēsiet, arī ziema. Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs prognozē, ka nedaudz virs 25 grādu atzīmes temperatūra uzkāps augusta vidū un pirms Bērtuļiem, septembris būs jauks, bet oktobris ieradīsies ar rudenīgu laiku – vēju un nokrišņiem. Un, iespējams, arī ar slapju sniegu. Lai gan ziema uz palikšanu iekārtosies novembrī.
Ziema solās būt agra, bet ne barga. Aptuveni tāda, kāda bija 2010.-2011. gadā. Par pašreizējiem laikapstākļiem V. Bukšs saka - lietavas pārskries, un atlikušās augusta dienas un vēl līdz 8. septembrim varēsim baudīt rāmu vasaru, bez temperatūras svārstībām un ilgstošām lietusgāzēm.
Sēņu gan šogad nebūs. Šā gada vasara satracinājusi arī sēņu pasauli, Latvijas austrumos gailenes izaugušas tārpainas. Tā notiek ļoti sausā laikā, un gailenes tagad to uzskatāmi demonstrē. V. Bukšs pieļauj, ka pilnāki sēņu grozi varētu būt rudenī.
Toties mušiņas un dunduri vēl pirms augļu laika signalizēja par bagātīgu ražu. Tā arī ir - ogu un augļu ir pilni meži un dārzi. Braucot pa Latgali, ceļmalās ābeles smagi nolīkušas zem ābolu nastas.
Bukšs atgādina, ka svelmaini karstas vasaras bijušas ik pēc astoņiem gadiem - 2010. gadā, 2002. gadā, arī 1994. gada jūlijā termometra stabiņš uzlēca līdz 36 grādu atzīmei. Viņš saka - var jau būt, ka dabas ciklos kaut kas ir izjaukts, bet karstas vasaras nav nekas neparasts. Šogad vismaz neesot bijuši tādi purvu un mežu ugunsgrēki kā 1992. gadā, kad Latvijas austrumos pierobeža tinās vienos dūmos. Šīs vasaras ugunsgrēkus var uzskatīt par atsevišķiem gadījumiem.
Ziņu aģentūra LETA ir apkopojusi Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datus - meteoroloģiskās vasaras garums šonedēļ Latvijā sasniegs 100 dienu, un sagaidāms, ka jau nākamnedēļ šā gada vasara kļūs par garāko novērojumu vēsturē. V. Bukšs domā, ka nākamajai vasarai vajadzētu būt «tā pa vidu». Iepriekšējā bija lietaina, šī - svelmaina. Pēc kārtas divu vienādu vasaru nebūšot.
Par meteoroloģisko vasaru Latvijā dēvē periodu, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra caurmērā ir augstāka par +15 grādiem. Vietām Latvijā, tajā skaitā Rīgas centrā, meteoroloģiskā vasara šogad iestājās jau 7. maijā jeb aptuveni mēnesi agrāk, nekā ierasts. Līdz ar to otrdiena, 14. augusts, galvaspilsētā bija jau simtā vasaras diena. Šogad gan liepas uzziedēja mēnesi agrāk, gan plūmes jau nogatavojušās un birst, kaut gan to parastais ražas laiks ir mēnesi vēlāk, saka V. Bukšs.
Šā gada meteoroloģiskās vasaras sākums Latvijā bija agrākais novērojumu vēsturē, savukārt visvēlāk - līdz 10.-12. septembrim - vasaras siltums valstī turpinājās 1967., 2002. un 2009. gadā.
2002. gada vasara pagaidām ir garākā valsts vēsturē, tā ilga 107 dienas - no 27. maija līdz 10. septembrim.
APTAUJA PAR VASARAS LAIKU
Līdz ceturtdienai, 16. augustam, Latvijas iedzīvotāji var piedalīties Eiropas Komisijas organizētajā aptaujā par pāreju uz vasaras laiku. Aptaujas anketu iespējams aizpildīt Eiropas Komisijas mājaslapā, kur atrodama arī anketa latviešu valodā: https://ec.europa.eu/info/consultations/2018-summertime-arrangements_lv
Savukārt Ministru kabinets vakar atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto nacionālo pozīciju, kas paredz pārtraukt pulksteņa rādītāju grozīšanu divas reizes gadā, saglabājot vasaras laiku. Sagatavoto Latvijas pozīciju par pāreju uz vasaras laiku Ekonomikas ministrija iesniegs Eiropas Komisijai.
