Grib turpināt miljonāra Kokaļa pratināšanu

© Lauris Vīksne, f64

Aizstāvības puse tā sauktajā Lemberga prāvā nav samierinājusies ar tiesas lēmumu beigt cietušā miljonāra Valentīna Kokaļa pratināšanu.

Patiesībā tiesa nemaz striktu lēmumu par V. Kokaļa pratināšanas pabeigšanu vēl nav paziņojusi. Tiesa ir tikai lēmusi, ka vairāk jautājumu nedrīkstēs uzdot advokāts Raimonds Krastiņš, kurš bija lielākais jautājumu uzdošanas meistars un organizēja "lauvastiesu" no V. Kokaļa pratināšanas laika, atklājot daudziem (pirmam kārtām jau prokuroriem) nepatīkamus šīs krimināllietas aspektus.

Pratināšanas priekšvēsture

Neatkarīgā jau rakstīja – tiesā šobrīd tiek izskatīta apsūdzības pirmā epizode – par to, kā Ventspils mērs Aivars Lembergs 1993. gadā esot no V. Kokaļa izspiedis SIA Puses kapitāla daļas. Ja neņem vērā vairākus pārtraukumus, V. Kokalis par šo epizodi tika pratināts septiņus mēnešus. Viņam tika uzdoti vairāki tūkstoši jautājumu gan par to, kā tad īsti 1993. gadā notikusi kapitāla daļu izspiešana, gan par to, kāda ir V. Kokaļa saistība ar apmēram pussimts Latvijas un ārvalstu kompānijām; kādas ir V. Kokaļa attiecības ar visiem Ventspils tranzītbiznesā jebkad strādājušajiem miljonāriem (vairāk nekā 20 personu); kā jāsaprot bezgalīgi daudzie papīri, kurus kā pierādījumus prokurori pievienojuši krimināllietas materiāliem (sākotnējais apjoms – 143 biezi sējumi) utt., u. t. jpr.

Tad tiesa negaidīti paziņoja, ka advokātam R. Krastiņam vairs nebūs tiesību turpināt V. Kokaļa nopratināšanu, jo viņa jautājumi sākot atkārtoties. Bet tad pēkšņi arī atklājās, ka garo pratināšanu laikā

ir piemirsies kāds "sīkums". Proti, savus jautājumus vēl nav uzdevis... vienīgais apsūdzētais šajā epizodē – pats Ventspils mērs A. Lembergs.

Tik ātri nevar

Tiesa pagaidām ir atstājusi bez atbildes jautājumu, kad tad beidzot arī A. Lembergs varēs īstenot Kriminālprocesa likuma 502. pantā paredzētās tiesības uzdot jautājumus. Tikmēr advokāts R. Krastiņš ir iesniedzis motivētu lūgumu, lai tiesa viņam tomēr ļautu turpināt V. Kokaļa pratināšanu.

Pirmkārt, savu lūgumu R. Krastiņš motivē ar izskatāmās krimināllietas milzīgo apjomu. Proti, līdz šim V. Kokalis sniedzis liecības par 17 gadu ilgu laika posmu. Advokāts precīzi arī saskaitījis, ka V. Kokalis liecinājis par 58 Latvijā un ārvalstīs reģistrētām uzņēmējsabiedrībām.

Otrkārt, R. Krastiņš uzsver, ka V. Kokalis ir personiski iesaistīts visos apsūdzībā pieminētajos notikumos no 1992. gada līdz 2009. gadam, kā arī tajos notikumos, kas nav pieminēti apsūdzībā, bet citos procesuālajos dokumentos – tiesiskās palīdzības lūgumos u. tml.

V. Kokalis ir liecinājis, ka ir līdzīpašnieks vai naudas saņēmējs no kompānijām, kuras, pēc prokuroru vērtējuma, ir iesaistītas vai izmantotas noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā – Ventbunkers, Ventrans Rīga, Latvijas naftas tranzīts, SIA Puses, Skonto nafta u. c. V. Kokalis personiski parakstījis lielu daļu no dokumentiem, kurus prokurori iekļāvuši lietas materiālos kā pierādījumus.

No kura gala skaita...

Treškārt, prokurori vairākkārt lūdza tiesu noraidīt jautājumus, kurus aizstāvības puse pat nebija uzdevusi, jo tie, prokurorprāt, neattiecas uz lietu. Paļaujoties uz prokuroru godaprātu, tiesa apmierināja šos lūgumus, kaut gan pēc tam izrādījās, ka jautājumi pat ļoti konkrēti attiecas uz lietas būtību – to vēlāk atzina gan paši prokurori, gan V. Kokalis pats pēc savas iniciatīvas sāka par attiecīgo jautājumu liecināt. Ceturtkārt, R. Krastiņš norāda gan uz to, ka divus mēnešus pratināšana tika pārtraukta, jo pats V. Kokalis neieradās uz tiesu, gan uz to, ka nav korekti teikt, ka V. Kokalis ir pratināts pilnus septiņus mēnešus. Arī Neatkarīgā saskaitīja – pavisam V. Kokalis tika pratināts 23 dienas, no kurām, piemēram, četras dienas jautājumus uzdeva prokurori.

Piektkārt, R. Krastiņš nepiekrīt tiesas izteiktajam argumentam, ka jautājumu atkārtota uzdošana ir procesa vilcināšana. Advokāts min vairākus piemērus, kad V. Kokalis uz identiskiem jautājumiem ir atbildējis ļoti atšķirīgi, tikai ar laiku sniedzot aizstāvībai vērtīgas liecības.

Prognozējams, ka tiesa par V. Kokaļa pratināšanas turpināšanu izlems vai nu šodien, vai tuvākajās dienās.

Latvijā

Lietuvā šogad notikuši jau 13 ugunsgrēki, ko izraisīja degoši skrejriteņu akumulatori, tiek ziņots interneta vietnē “respublika.lt”. Cilvēki, kuri mitinās daudzdzīvokļu mājās, sākuši bažīties par savu veselību un drošību, kā arī, protams, par savu īpašumu, jo daudzviet dzīvokļos un kāpņu telpās šie agregāti tiek pieslēgti elektrotīklam, lai uzlādētos. Kādā vēstulē pat ir rakstīts: “Mēs dzīvojam blakus bumbai!” Kas notiek Latvijā ar tik populārajiem skrejriteņiem?

Svarīgākais