Armija griež kuģus

© Ventas Balss

Karakuģi, ko Latvijas armijai tās flotes atjaunotnes sākumā dāvināja Vācija, drīzumā pārtaps, iespējams, kādos lietderīgākos priekšmetos.

Svinīgā atvadīšanās no kuģiem M01 Viesturs un M02 Imanta, karogu nolaišana un nosaukumu atsavināšana notika jau pagājušajā gadā. Tagad armijai ir jauni, 2007. gadā Nīderlandē iegādāti Viesturs un Imanta, bet vecie šo vārdu nesēji nodoti utilizācijai metāla uzpircējam – firmai Kuusakoski. Šobrīd abi kuģi jau pārvesti uz Ventspils ostu, kur sākti to demontāžas darbi. Vecajai Imantai priekšgals jau demontēts. Iepirkumu menedžeris Sergejs Soskovecs stāsta, ka karakuģu griešanas specifika ir nepieciešamība atbrīvoties no azbesta, ar ko izolētas motortelpas. Tas pieskaitāms pie bīstamajiem atkritumiem. Aptuveni mēneša laikā abi kuģi tiks sagriezti un tad pārdoti Turcijai un kādām citām Āzijas valstīm.

Aizsardzības ministrijas pārstāve Sandra Brāle stāsta, ka sākotnēji meklēti arī alternatīvi varianti veco kuģu izmantošanai, taču tādi neesot atradušies. Liepājas Jūrniecības koledžai jau pietiek ar kuģi Namejs. Savukārt rīkoties pēc robežsardzes parauga un likt savus flotes pensionārus uz betona postamenta Jūras spēki neuzskatīja par nepieciešamu.

Jāatgādina, ka armija arī neuzskata par nepieciešamu robežsardzes flotes pastāvēšanu un kontekstā ar nemitīgo valsts budžeta griešanu uztur spēkā piedāvājumu pievienot robežsargu floti bruņoto spēku sastāvā ietilpstošajai Krasta apsardzei. Aizsardzības ministra padomnieks Airis Rikveilis Neatkarīgajai atzīst: "Mūsu piedāvājums joprojām ir kasta apsardzes funkcijas veikt vienuviet." Šobrīd garā un mokpilnā procesā abas institūcijas vienojušās vismaz par to, ka abas struktūras paralēli vienuviet neveic operācijas jūrā. Taču arī apmācības abām flotēm varētu būt kopīgas, jo īpaši tāpēc, ka kara gadījumā robežsardze tiek iekļauta Nacionālo bruņoto spēku sastāvā.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Juris Dalbiņš piekrīt, ka robežsardzes vēlme pēc savas flotes ir galīgi nepamatota. Taču šobrīd, pēc viņa domām, neesot īstais brīdis cilāt jautājumus par aizsardzības un iekšlietu funkciju apvienošanu. Tas radītu apdraudējumu sistēmas stabilitātei.

Līdz ar to politiķu vidū šī mūžvecā diskusija apsīkusi, taču abu dienestu vadību līmenī jautājums arī šogad tiek aktīvi apspriests.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais