Valsts ieņēmumu straujais pieaugums modina vēl daudz vairāk cerību un izraisa strīdus par naudas sadalīšanu.
Latvijas valsts ieņēmumi aug ļoti strauji. Valsts ieņēmumu dienests (VID) apliecina, ka šā gada pirmajos 7 mēnešos spējis iekasēt par 540 miljoniem eiro vairāk nekā 7 mēnešos 2017. gadā. Ieskats tajos pašos VID datos par nesenu pagātni uzrāda +344 miljonus eiro 2017. gada 7 mēnešos pret attiecīgo laika posmu 2016. gadā un +281 miljonu - 2016. gada un 2015. gada salīdzinājumā. Kad 2018. gads jau pāri pusei, pietiekami droši paredzams, ka valstij šogad tiks vismaz par miljardu eiro vairāk nekā pagājušajā gadā.
Grūtāk izmantot pēdējos gados un mēnešos neapstrīdamo valsts ieņēmumu pieaugumu par garantijām 2019. gada ieņēmumiem.
Aģentūras LETA arhīvā kā brīdinājums kopš 2007. gada 3. septembra glabājas citāti no toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša izteikumiem par 2008. gada valsts budžeta projekta sastādīšanu. Valdībā «drošības dēļ vēl tiks sagaidīti augusta budžeta ieņēmumu rādītāji, tomēr esošās tendences liecinot, ka ieņēmumu pieaugums turpināsies» un ļaušot sasniegt bezdeficīta budžetu. Īstenībā ieņēmumi saruka, un 2008. gads Centrālās statistikas pārvaldes uzturētajā datu bāzē iegājis ar budžeta deficītu virs viena miljarda eiro. Tam sekojošajā 2009. gadā ieņēmumi samazinājās no 8,1 miljarda līdz 6,6 miljardiem eiro (šeit izmantots Centrālās statistikas pārvaldes veiktais valsts finanšu rādītāju pārrēķins no toreizējiem latiem uz eiro) un deficīts pieauga līdz 1,7 miljardiem eiro. 2008. gada līmeni valsts ieņēmumi atguva 2013. gadā. A. Kalvītis tika no valdības padzīts un viņa pēcteči Ivars Godmanis un Valdis Dombrovskis vairākkārt organizēja jau pieņemto budžeta likumu grozīšanu izdevumu samazināšanas virzienā. Tādi bija kreditoru nosacījumi, lai Latvija saņemtu aizdevumus un varētu maksāt ja ne aizvien lielākas, tad vismaz ne mazākas algas deputātiem un kaut cik augstos amatus sasniegušiem ierēdņiem. Viņu masas uzdevums bija uzturēt valstī mieru, tāpēc tās samazināšana nebija un nav iespējama.
Ministrijas un citas valsts pārvaldes iestādes ir pieteikušas savu tēriņu pieaugumus 2019. gadā. Visai uzskatāmi, ka tēriņu pieaugums kopumā atbilst cerētajam valsts ieņēmumu pieauguma tempam, ja saglabāsies pieauguma rādītāji līdz šā gada jūlijam. Ministrijas piesakās palielināt 2019. gadā apgrozībā laistās naudas daudzumu kopā par 1,1 miljardu eiro. Tādējādi sabiedrība caurmērā atgūs to, ko VID sabiedrībai atņems. Protams, vieniem valsts vairāk ņems nekā atdos, toties citiem dos daudz vairāk nekā ņems.
Tomēr Finanšu ministrija publiskoja ministriju pieprasījumus pēc naudas ar atrunu, ka 2019. gads būšot jāpavada negatīvā fiskālajā telpā. Tam būtu jānozīmē izdevumu samazināšana, nevis palielināšana. Jautājums tikai, pret kādu atskaites punktu šīs izmaiņas rēķināt apstākļos, kad valsts aizvien lielāku naudas masu sabiedrībai atņem. Ja to nekompensētu valsts izdevumu pieaugums, Latvija noteikti piedzīvotu tagadējo Grieķijas likteni. Tā tagad kalpo par piemēru iekšzemes kopprodukta pieauguma neiespējamībai gadījumā, ja liela daļa nodokļu ieņēmumu jāatdod parādu piedzinējiem kā Grieķija gadījumā vai jānoliek nebaltai dienai, ja Latvijas kreditori to tiešām uzspiestu Latvijai. Abi gadījumi praktiski izpaustos vienādi kā valsts ārējo saistību samazināšana, bet Latvijas kreditori taču negrib atgūt savu aizdevumu pamatsummas. Viņi grib pelnīt ar Latvijas procentu maksājumiem kaut gadus desmitus, kaut simtus uz priekšu. Līdz ar to valsts izdevumu faktiskais pieaugums tiks pieļauts un ministriju centieni šo naudu savākt kopumā īstenosies.
***
Apetīte
Ministriju un citu iestāžu pieprasījumi papildu naudas piešķiršanai 2019. gadā miljonos eiro
• Veselības ministrija +431,4
• Satiksmes ministrija +136,2
• Izglītības un zinātnes ministrija +106,3
• Iekšlietu ministrija +103,1
• Labklājības ministrija +69,3
• Ekonomikas ministrija +40,3
• Tieslietu ministrija +54,6
• Zemkopības ministrija +26,8
• Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija +25,7
• Kultūras ministrija +17
• Ārlietu ministrija +12,8
• Finanšu ministrija +11,3
• Aizsardzības ministrija 0
• Latvijas radio un TV +3,8
• Prokuratūra +1,96
• Augstākā tiesa +1,3
• KNAB +1
• Ministru kabinets +0,5
• Satversmes tiesa +0,4
• Valsts kontrole +0,3
• Tiesībsarga birojs +0,04