Ziedojot asinis konkrētam cilvēkam, turpmāk donors vairs nedrīkst uzrādīt viņa vārdu. Šāda kārtība izriet no jaunās datu aizsardzības regulas. Taču, kā norāda Valsts asinsdonoru centrā, tas nenozīmē, ka pacients, kuram ir nepieciešama asins pārliešana, to nesaņems. Draugi, radi vai paziņas arī turpmāk var ziedot asinis, bet norādot konkrētas slimnīcas un nodaļas numuru, kurā slimnieks ārstējas.
Gadījums, kad potenciālajam donoram, kurš vēlējās ziedot asinis konkrētam pacientam, prasīta notariāli apstiprināta pilnvara, kas ļautu asinis nodot tieši viņam, licis asinsdonoru centram skaidrot, kā vispār notiek asins ziedošana un īpaši gadījumos, kad asinis lūgtas konkrētam cilvēkam. Vai tiešām šāda notariāli apstiprināta pilnvara prasīta - informācija atšķiras. Edgars, kurš sociālajos tīklos pastāstīja par savu pieredzi, atklāja, ka viņam prasīta notariāli apstiprināta pilnvara, lai varētu ziedot asinis konkrētam cilvēkam, kas nonācis Rīgas Austrumu slimnīcā. Taču iegūt šādu pilnvaru nav iespējams, jo cilvēks ir slimnīcā. Savukārt Valsts asinsdonoru centrā Neatkarīgajai sacīja, ka slimnīcā, kur šis cilvēks ziedojis asinis, norādīts, ka notariāls apstiprinājums nav prasīts. Centra speciālists Jānis Vecvagars norāda, ka datu aizsardzības regula ir ieviesusi dažas izmaiņas attiecībā uz personu datu aizsardzību, taču notariāli apstiprināta pilnvara, lai ziedotu asinis, neesot nepieciešama. «Turklāt pati regula nekādi neietekmē procesu, un pacienti saņem asinis,» uzsver J. Vecvagars. Ja ir vēlēšanās ziedot konkrētam cilvēkam, to joprojām var darīt, norādot slimnīcu un, ja ir zināma, nodaļu, kur pacients ārstējas.
Donors saņem un arī turpmāk saņems izziņu, ka ir noziedojis pacientam, taču tajā būs norādīta tikai slimnīca un nodaļa, bet ne pacienta vārds
Kam ziedoju?
Iedzīvotāji, kuri seko šim stāstam par pilnvaru un iespēju noziedot konkrētam cilvēkam, jautā, kā tad būs iespējams zināt, vai ziedotās asinis tiešām sasniegs adresātu, «vai mēs būsim palīdzējuši». «Sabiedrībā vēl joprojām pastāv maldīgs uzskats, ka «manis ziedotās asinis saņems pacients, kuram es tās ziedoju». Pacients asinis saņems, taču ne no konkrētā donora,» saka J. Vecvagars. Asinsdonoru centrā atgādina, kādā veidā pie pacientiem nonāk ziedotās asinis, precīzāk, to komponenti. Pēc asins nodošanas tām tiek veiktas laboratoriskās pārbaudes, katra asins deva tiek sadalīta komponentos un tikai tad nonāk Valsts asinsdonoru centra asins krājumā. Šis pārbaužu un sadales cikls ilgst aptuveni divas diennaktis. Donors, kurš dodas ziedot asinis konkrētam pacientam, ar savu ziedojumu nodrošina asins krājuma papildinājumu. Pacientiem asinis var ziedot jebkuras asinsgrupas donors, taču ne visiem donoriem drīkst pārliet citas asinsgrupas asins komponentus. Dažkārt pacientam nepieciešama vairāku donoru palīdzība. Ziedojot asinis, donors palīdz uzturēt asins krājumu, dodot iespēju atveseļoties visiem nelaimē nonākušajiem. «Runājot līdzībās - ziedojot asinis, mēs palīdzam citiem, bet situācijā, kad palīdzība nepieciešama mums, varam būt droši, ka to saņemsim, jo kāds cits gādājis par to, lai asinis krājums būtu pilns,» saka J. Vecvagars.
Jānodrošina asins krājumi
Tomēr, kāpēc atsevišķās situācijās slimnīcas lūdz tuviniekus un draugus ziedot asinis konkrētam pacientam, ja faktiski operācijas gadījumā valsts garantē asins krājumus un pacients nevar palikt bez tām? Tas ir saistīts ar situācijām, kad jāizlemj, cik ātri veikt operāciju un asins krājumu nodrošinājumu. Aicinot noziedot konkrētam pacientam, var aktivizēt donorus - arī draugus, paziņas, radus - un papildināt asins krājumus. Donors saņem un arī turpmāk saņems izziņu, ka ir noziedojis pacientam, taču tajā būs norādīta tikai slimnīca un nodaļa, bet ne pacienta vārds. Donors izziņu var nodot ģimenes loceklim vai ārstējošajam ārstam kā apliecinājumu, ka asinis ziedotas konkrētam pacientam.
«Līdz šim, ziedojot asinis, bija jānorāda personas vārds un uzvārds, kā arī ārstniecības iestāde, kurā pacienti atrodas vai kur paredzēta procedūra,» apstiprina J. Vecvagars. «Jaunie noteikumi neparedz minēt personas vārdu, proti - turpmāk, ziedojot asinis konkrētai personai, donoram jānorāda tikai ārstniecības iestāde, kurai ziedojums paredzēts.»
Regulai «nepatīk» izziņas ar pacienta vārdu
Kāpēc vairs netiek norādīts konkrētas personas vārds? Ņemot vērā faktu, ka donora ziedotās asinis nonāk asins krājumā, nevis pie konkrētā pacienta, šāda datu apstrāde nav nepieciešama (kā noprotams no pieejamās informācijas - stājoties spēkā datu regulai, arī Asinsdonoru centrs pārskatījis datu bāzes un atzinis, ka šī pacientu datu iegūšana nav nepieciešama un no tās var atteikties). Par pacienta datu apstrādi atbild ārstniecības iestāde, kurā pacients ievietots. Katras darbadienas izskaņā katra ārstniecības iestāde saņem informāciju no Asinsdonoru centra, cik donoru asinis ziedojuši konkrētas ārstniecības iestādes pacientiem. Tāpat personas vārdu nav nepieciešams norādīt, jo neatkarīgi no tā, vai personai ir vai nav ziedotas asinis, tas nav šķērslis plānotas vai neplānotas ārstēšanas saņemšanai. Bieži vien asins ziedošanas aicinājums konkrētam pacientam tiek pārprasts, un cilvēkos rodas pilnīgi nepamatots satraukums. Visiem pacientiem, kuriem tas ir nepieciešams, tiek sniegta palīdzība. Būtiski ir pastāvīgi uzturēt asins krājumus, un savu ieguldījumu tajā var veikt ikviens, atbild Valsts asinsdonoru centra speciālisti.
