Zemes fondu zemnieki izmanto aktīvi

© Kaspars KRAFTS, F64 Photo Agency

Trīs gadu laikā, kopš darbojas Latvijas Zemes fonds, tas iznomājis 332 īpašumus 5768 hektāru platībā, bet lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 224 hektārus. Visvairāk darījumu bijis Zemgalē, bet vismazāk – Latgalē.

«Latvijas Zemes fonds un lauksaimnieku lielu popularitāti iemantojusī zemes iegādes kreditēšanas programma ir divi ļoti efektīvi atbalsta pasākumi, kas papildus stimulē uzņēmējdarbības attīstību lauku apvidos un pozitīvi ietekmē sociālekonomisko situāciju laukos,» gandarīts ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Šī mērķa sasniegšanai līdz 2019. gada beigām Latvijas Zemes fondā ir paredzēts uzkrāt lauksaimniecībā izmantojamo zemi aptuveni 6000 hektāru apmērā, to iznomājot lauksaimnieciskās darbības veicējiem, tajā skaitā 1000 hektārus ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām īpašumu pārdevējiem. Latvijas Zemes fonda pārvaldītāja - Attīstības un finanšu institūcijas Altum - sniegtā informācija liecina, ka pie pašreizējās darījumu aktivitātes šis mērķis varētu tikt sasniegts jau līdz 2018. gada beigām.

Trīs gadu laikā Latvijas Zemes fonds iegādājies 338 nekustamos īpašumus 5853 hektāru platībā 16 miljonu eiro vērtībā.

Latvijas Zemes fonda īpašumi galvenokārt tiek iznomāti Latvijas lauksaimniekiem. Darījumu aktivitāte ir tipiska Latvijai - lielāka aktivitāte vērojama Zemgalē, bet mazāka - Latgalē. Zemgalē veikti 135 darījumi, tas ir, trīstik vairāk nekā Latgalē. Darījumu platību ziņā atšķirība starp Zemgali un Latgali ir pat pieckārtīga.

«Kopš 2017. gada oktobra esam mainījuši nosacījumus, un jau deviņus mēnešus Latvijas Zemes fonds piedāvā lauksaimniekiem iespēju pārdot fondam lauksaimniecības zemi ar nomas un atpakaļpirkuma tiesībām pārdevējam jeb tā saucamo reversās nomas pakalpojumu. Reversā noma dod iespēju lauksaimniekiem stabilizēt ražošanu un sakārtot naudas plūsmu īstermiņā. Sevišķi tas ir izjūtams šogad pēc dabas kataklizmām. Tā ir unikāla iespēja sakārtot uzņēmumu, nemainot īpašnieku struktūru un neuzņemoties papildu finanšu saistības,» uzsver zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Pieprasījums pēc reversās nomas pakalpojuma ir lielāks, nekā sākotnēji tika plānots. Reversās nomas darījumu ietvaros Zemes fonds ir iegādājies 58 nekustamos īpašumus 1078 hektāru platībā par kopējo summu 3,6 miljoni eiro.

Reversās nomas darījumos Zemes fonds īpašumu iegādājas par cenu, kas atbilst īpašuma vidējai tirgus cenai pārdošanas brīdī mīnus 10 procenti. Īpašuma nomas cena gadā ir 5 procenti no pirkuma summas, nomas maksai tiekot sadalītai četros vienādos maksājumos, un ir maksājama reizi ceturksnī. Nomas ar atpakaļpirkumu termiņš ir pieci gadi, savukārt saimniecība īpašumu atpirkt varēs par cenu, kāda bija brīdī, kad īpašums tika pārdots Zemes fondam. Tādējādi saimniecība jau reversās nomas darījuma brīdī zina cenu, par kādu tā varēs savu īpašumu no Zemes fonda atpirkt, un šo cenu neietekmēs nekustamā īpašuma cenu svārstības.

***

Latvijas Zemes fonda darbība trīs gadu laikā

• ir izskatījis 1688 pieteikumus;

• iegādājies 338 nekustamos īpašumus 5853 ha platībā 16 miljonu eiro vērtībā;

• iznomājis 332 īpašumus 5768 ha platībā

• lauksaimnieciskajā ražošanā atgriezis 224 ha

Darījumu platības*, ha

Kurzeme 1041

Latgale 473

Rīga 899

Vidzeme 876

Zemgale 2564

* Darījumi no 2012. gada 1. jūlija līdz 2018. gada 22. jūlijam

Avots: ZM



Svarīgākais