Eiropas Komisijas (EK) sākotnējais piedāvājums Eiropas Savienības (ES) nākamajam daudzgadu budžetam lielā mērā ir politiski motivēts, šādu viedokli intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" pauda eiroparlamentārietis Roberts Zīle (VL-TB/LNNK).
Viņš norādīja, ka par to varot spriest, piemēram, redzot, cik daudz naudas ir "atņemts" Polijai.
Zīle gan uzsvēra, ka patlaban ir pāragri teikt, ka kaut kas būtu nolemts vai panākts. "Pašlaik ir pārtraukums. Nekas nav panākts. Sarunas ir pašā pirmsākumā," norādīja Zīle, paužot pārliecību, ka gala lēmums tiks pieņemts vien nākamajā EP sasaukumā.
Eiroparlamentārietis uzskata, ka daudz izmaiņu budžeta piedāvājumā var gaidīt gan EP vēlēšanu dēļ, gan arī dalībvalstu valdību maiņas dēļ.
Patlaban gan uz citu valstu fona, viņaprāt, var teikt, ka Latviju "apbižo mazāk".
Vaicāts, vai Lielbritānijas izstāšanās no ES būtu liels trieciens ES budžetam, Zīle pauda pārliecību, ka šāds apgalvojums bieži vien tiek izmantots kā arguments, tomēr apmēram 11 miljardu eiro samazinājums ES kopējam budžetam neesot pārāk būtisks. "Cita lieta, ja sarunas beidzas bez rezultāta. Tad ekonomiski zaudējumi būs abās pusēs," norādīja Zīle, paskaidrojot, ka tad ES budžets var sarukt, samazinoties iekšzemes kopprodukta prognozei.
Politiķis norādīja, ka patlaban "Brexit" sarunās ir zināms strupceļš, bet pauda cerību, ka, septembrī tām atsākoties, situācija uzlabosies.
Jau vēstīts, ka EK maija sākumā publicēja priekšlikumus, kuros ir kritiski izvērtējusi, kur iespējams ietaupīt vai darboties efektīvāk, tādēļ lēmusi par aptuveni 5% samazināt Kopējai lauksaimniecības politikai un kohēzijas politikai atvēlēto finansējumu.
Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) iepriekš norādīja, ka Latvija neatbalsta EK ierosinājumu ES budžetā 2021.-2027.gadam samazināt finansējumu KLP un kohēzijas politikai. ĀM atzīmēja, ka EK piedāvā palielināt ES budžeta kopējo apjomu, lai kompensētu "Brexit" radīto iztrūkumu un spētu finansēt gan pamata politikas - kohēzijas politiku un KLP, gan arī jaunās politikas saistībā ar drošību, aizsardzību, migrāciju un ārējām robežām.
Uz to, ka ministriem un ministrijām būs aktīvi jālobē attiecīgo nozaru intereses, lai sasniegtu maksimāli labāko rezultātu sarunās par nākamo ES daudzgadu budžetu, iepriekš norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņš uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lobējusi savas intereses ES, tajā pašā laikā paturot prātā, ka jebkura lēmuma pieņemšana bieži vien notiek uz vienprātības pamata, kad nepieciešams kādos jautājumos piekāpties, lai varētu pieņemt attiecīgo dokumentu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš uzsvēris, ka sarunās par EK piedāvājumu ES nākamajam daudzgadu budžetam Latvijas būs ļoti aktīva. Viņš norādījis, ka tikai kopdarbā Latvija var panākt tai labvēlīgu iznākumu.
