Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai uz rītdienu pieteicis drošības līdzekļa izskatīšanu vēl divām personām, kuras, iespējams, aizturētas krimināllietā par AS "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgajām darbībām.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja centra rajona tiesas priekšsēdētājas palīgs Kaspars Sadauskis, vienai personai drošības līdzeklis rīt tiks izskatīts plkst.10, bet otrai - plkst.12.
Sadauskim neesot zināms, kuras personas minētajā laikā uz tiesu tiks vestas.
Iespējams, tiesa rīt varētu lemt par drošības līdzekļiem personām, kuras vakar aizturēja krimināllietā par AS "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām.
Jau ziņots, ka saistībā ar AS "Latvenergo" amatpersonu iespējamajām pretlikumīgajām darbībām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) vakar kopumā ir aizturējis septiņus cilvēkus - piecus uzņēmuma darbiniekus un divas privātpersonas, aģentūru LETA informēja KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs.
LETA jau ziņoja, ka KNAB aizturētās "Latvenergo" koncerna amatpersonas ir uzņēmuma prezidents Kārlis Miķelsons un viņa vietnieks Aigars Meļko, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs Ivars Liuziniks un viņa vietnieks Andrejs Stalažs, kā arī "Sadales tīkla" Austrumu reģiona tehniskais vadītājs Edgars Vitkovskis. To apstiprināja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretārs Juris Pūce.
Aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija liecina, ka KNAB aizturētās privātpersonas ir Daugavpilī reģistrētā uzņēmuma SIA "Būvenergoserviss" vienīgais īpašnieks un valdes priekšsēdētājs Mihails Paladijs, kā arī šī uzņēmuma bijušais valdes loceklis Andrejs Livanovičs.
Kā liecina "Firmas.lv" informācija, Livanovičs valdes locekļa pienākumus pildīja no uzņēmuma dibināšanas brīža 2006.gada novembrī līdz pagājušā gada novembrim, kad šo amatu ieņēma Paladijs.
Uzņēmumā aģentūru LETA informēja, ka ar Paladiju nav iespējams sazināties, jo viņš "devies komandējumā". Savukārt Livanoviča mobilais tālrunis atrodas ārpus uztveršanas zonas.
Saistībā ar "Latvenergo" amatpersonu iespējamām pretlikumīgām darbībām laika posmā no 2006. līdz 2010.gadam KNAB ir sācis kriminālprocesu par noziedzīgajiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu jeb naudas atmazgāšanu, informē Vitenburgs.
Kriminālprocess sākts 14.jūnijā, un tā gaitā vakar, 15.jūnijā, ir aizturētas septiņas personas. Vitenburgs norādīja, ka lēmumi par drošības līdzekļu piemērošanu šīm aizturētajām personām tiks pieņemti "laika gaitā".
Kā biznesa portālam "Nozare.lv" pastāstīja Pūce, patlaban EM nav plānojusi iecelt kādus aizvietotājus aizturētajām amatpersonām, jo "Latvenergo" ir izstrādāta kārtība, kā norit darbs, ja kāda no amatpersonām nevar pildīt savus pienākumus. Patlaban jau esot nodrošināts, ka darbs koncernā netiek traucēts.
EM nav plānojusi pagaidām prasīt plašākus skaidrojumus no KNAB par ierosināto lietu un tās detaļām, jo, kā norādīja Pūce, "jāļauj tiesībsargājošajām iestādēm darīt savu darbu".
Vienlaikus Pūce norādīja, ka skaidrība par notikumu tālāko virzību varētu būt pēc 48 stundām, kad beigsies īslaicīgās aizturēšanas laiks.
Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka Liuzinikam 1995.gadā tika izvirzītas apsūdzības tā dēvētajā "Latvenergo" trīs miljonu lietā, taču Rīgas apgabaltiesa 2004.gada oktobrī tās noraidīja. Tomēr Augstākā tiesa 2005.gada oktobrī atzina viņu par vainīgu, piespriežot naudas sodu 25 minimālo mēnešalgu apmērā.
Krimināllietas pamatā bija "Latvenergo" galvotais desmit miljonu latu kredīts, kuru no "Bankas Baltija" (BB) saņēma AS "Finansu norēķinu centrs". Šī firma tika pasludināta par maksātnespējīgu, kredītu atdot nespēja, bet "Latvenergo" kļuva par BB parādnieku.
LETA jau ziņoja, ka otrdien notikusi kratīšana Miķelsona un viņa vietnieka Meļko kabinetos, citās "Latvenergo" telpās, amatpersonu automašīnās un dzīvesvietās. Kratīšanas laikā bijis pieaicināts arī "Latvenergo" darbību pārraugošās EM pārstāvis.
Pēc informācijas, kas ir aģentūras LETA rīcībā, KNAB aktivitātes saistītas ar Rīgas otrās termoelektrocentrāles (TEC-2) rekonstrukcijas projektu.