Bijušais "Delnas" vadītājs: Roberts Putnis noveda "Delnu" līdz maksātnespējai
 
©Ekrānšāviņš no avīzes

Bijušais organizācijas Sabiedrība par atklātību «Delna» direktors Gundars Jankovs ir sašutis, ka tagad Saeimas vēlēšanās kandidē viņa priekšgājējs šīs organizācijas vadībā Roberts Putnis, savās priekšvēlēšanu runās apcerot valsts labas pārvaldības principus.

«Kad es ieraudzīju, ka arī Roberts Putnis startēs uz Saeimas vēlēšanām, es biju ļoti sašutis,» Neatkarīgajai atzina G. Jankovs.

Putnis, radījis problēmas, pats «notinās», un nākamajiem Delnas direktoriem kopā ar organizācijas padomi jau bija jācīnās ar sekām.

Pārvaldības principi

«Kā viņš ir līdz šim strādājis - tas pilnīgi neatbilst nekādiem principiem, kādam būtu jābūt Saeimas deputātam. Par Putņa darbiem spilgti liecina, kā viņš Delnu iedzina faktiskā maksātnespējā. Labas pārvaldības princips - tas, Civillikuma valodā runājot, ir, kad tu ar savu vai svešu mantu rīkojies kā gādīgs saimnieks. Bet labas pārvaldības princips un Putnis nav savienojami,» Neatkarīgajai teica G. Jankovs.

Lietas būtība - R. Putnis, sākot vadīt Delnu jau pirms «treknajiem gadiem», kā arī vadot šo organizāciju «treknajos gados», paņēma bankā divus lielus kredītus, kas ļāva kādu laiku arī «trekni» padzīvot Delnas aktīvistiem. Savukārt G. Jankovs pārņēma Delnas vadību pavisam «liesajos gados», kad Delnai izbeidzās arī plašais finansējums no Sorosa fonda Latvija, un viņam nācās sūri un grūti izbaudīt R. Putņa plašās saimnieciskās darbības sekas.

Firmas.lv dati liecina, ka R. Putnis vienu gadu - no 2004. gada 1. jūlija līdz 2005. gada 20. jūnijam - ir bijis viens no Delnas valdes priekšsēdētājiem, bet otra valdes priekšsēdētāja tobrīd ir bijusi arī Inese Voika. Respektīvi, kā to liecina Uzņēmumu reģistra dati, šajā laika posmā Delnā ir bijusi divvaldība. Bet pēc tam gan līdz 2008. gada 21. maijam R. Putnis Delnā ir bijis galvenā persona. Savukārt G. Jankovs Delnas vadītājs ir bijis no 2013. gada augusta līdz 2016. gada aprīlim.

Divi kredīti

«Putņa saimnieciskā darbība izpaudās tā - viņš 2004. gadā paņēma hipotekāro kredītu Delnai 113 000 ASV dolāru apmērā dzīvokļa iegādei. Tā summa tiem laikiem bija adekvāta, jo dzīvoklis tika nopirkts Rīgas centrā, Čaka ielā. Bet tad Putnis «treknajos gados» - 2006. gada decembrī un 2007. gada janvārī - kā Delnas vadītājs paņēma klāt vēl 100 000 eiro, un sākotnēji tas tika paņemts kā patēriņa kredīts. Pēc tās informācijas, kas bija manā rīcībā, šī nauda tika iztērēta algām un dažādām stipendijām - lai labi dzīvotu. Nauda, iespējams, tika iztērēta arī t.s. lietussargu revolūcijas pasākumiem. Pēc dokumentiem varēja redzēt, ka tolaik Delnā labi padzīvoja.

Vēlāk šo patēriņa kredītu pārkreditēja, palielinot sākotnējā hipotekārā kredīta pamatsummu par šiem 100 000 eiro.

Tādējādi tika palielināts kredītslogs uz dzīvokli. Tā bija pilnīgi nepareiza domāšana - ka tiek paņemts patēriņa kredīts, bet tas slogs tiek pārnests uz nekustamo īpašumu. Tādējādi tika radīti draudi, ka nekustamo īpašumu nevarēs līdz galam izpirkt un tas tiks zaudēts, kā tas arī beigās bija.

Putnis, radījis problēmas, pats «notinās», un nākamajiem Delnas direktoriem kopā ar organizācijas padomi jau bija jācīnās ar sekām. Sākotnēji Sorosa fonds diezgan viegli deva naudu šā kredīta pakāpeniskai dzēšanai. Bet, kad es kļuvu par vadītāju, bija iedota pēdējā nauda no Sorosa fonda, kuru varēja tērēt kredītam. Jo to naudu, kas paredzēta konkrētu projektu mērķu sasniegšanai, nedrīkst tērēt kredīta dzēšanai. Manos laikos arī projektu naudu vairs nebija viegli dabūt, jo arī uz to bija liela konkurence. Tādējādi Delnai vairs nebija naudas, ko maksāt par kredītu. Bija jādomā par ziedojumu piesaisti. Bet ar to veicās tik slikti, ka tādas summas piesaistīt nevarēja.

Organizācijai draudēja maksātnespēja un bija jādara viss iespējamais, lai piesaistītu naudas līdzekļus tieši Putņa paņemto kredītu dzēšanai.

Gada garumā notika pietiekami smagas sarunas ar Swedbank par kredīta jautājumu. Mēs skaidrojām, ka sliktākais scenārijs ir Delnas maksātnespēja. Nolikvidējot Delnu, kas ietilpst starptautiskā Transparency tīklā, būtu starptautiska rezonanse. Mēs runājām arī ar Latvijas Swedbank mātes banku, tomēr viņi atbildēja, ka tā ir Latvijas uzņēmuma darīšana. Latvijas Swedbank vilka līdz pēdējam ar domu, ka mēs naudu atradīsim, bet nebija jau, kur to naudu dabūt.

Beigās dzīvoklis tomēr bija jāpārdod. Mēs atradām klientu, kurš pērk dzīvokli, bet tomēr palika pietiekami liela aste. Dzīvoklis tika nopirkts par summu, kas bija mazāka par mūsu kredītu. Banka bija ar mieru. Tādējādi tikai tāpēc, ka Swedbank izrādīja korektu un pretimnākošu attieksmi, mums izdevās iziet no smagās situācijas «ar sausām kājām»,» atcerējās G. Jankovs.

Naudas vara

Parasti bankas bez atbilstošas ķīlas kredītus nedod. Neatkarīgā vaicāja, vai Delnai patēriņa kredītu bez pietiekama nodrošinājuma iedeva tāpēc, ka Swedbank valdes locekle Irīna Pīgozne tolaik bija arī Sorosa fonda Latvija valdes locekle? G. Jankovs atbildēja: «Es nezinu, kāpēc iedeva šādu kredītu, jo tas bija sešus gadus pirms tam, kad es kļuvu par Delnas vadītāju. Varbūt iedeva tāpēc, ka 2006.-2007. gadā bija liels uzplaukums un visiem bija daudz naudas? Varbūt tur kādas citas sarunas ir bijušas - es nezinu. Katrā ziņā dot 100 000 eiro kredītu biedrībai, kas ir sabiedriskā labuma organizācija, ir ļoti riskanti.»

Tāpat viņš atcerējās: «Izskatījās, ka iepriekš viņi labi bija dzīvojuši. Kad mēs vācāmies ārā no tā dzīvokļa, kuram bija vairākas telpas, tās visas bija piebāztas ar visādām nevajadzīgām lietām. Bukleti bija sapirkti - kaudzēm stāvēja neizdalīti, arī visādas uzlīmes. Bija redzams, ka bija milzīga nauda iztērēta, bet praktiskā ieguvuma nebija nekāda.»

Vaicāts par citiem Delnas vadītājiem, kuri kandidē šajās Saeimas vēlēšanās, G. Jankovs teica: «Pirms manis liela ietekme Delnā bija Inesei Voikai. Tur, kur organizācijai parādījās nauda, tur viņa bija klāt. Bet manos laikos Delnai vairs lielas naudas nebija, jo, kā jau teicu, bija jācīnās ar Putņa atstāto «mantojumu». Par Voiku var spriest arī pēc divu Delnas bijušo padomes locekļu atšķirīgās rīcības. Tā Lolita Čigāne paziņoja, ka viņa nekandidēs Saeimas vēlēšanās kā partijas Kustība Par pārstāve, jo partijā ir pārāk liela naudas ietekme. Viņa pat izteicās tik skarbi, ka «ideālistiski iecerētajā Kustībā Par pašlaik dominē īstas politbiznesa haizivis!». Bet, kā Čigāne to pateica, tā Kustības Par vēlēšanu listē klāt bija Voika.»

Dažādās partijās

13. Saeimas vēlēšanās nolēmuši kandidēt miljardiera Džordža Sorosa finansētās organizācijas Delna trīs bijušie vadītāji. Jāatgādina, ka līdz šim par Saeimas deputātiem ir kļuvuši Delnas bijusī vadītāja Lolita Čigāne (Vienotība, viņa arī Providus biedrene) un pašreizējais Delnas padomes priekšsēdētājs Valdis Liepiņš (Zatlera Reformu partija), kā arī šīs organizācijas biedri Atis Lejiņš un Rasma Kārkliņa. Viņi, protams, nebija vienīgie Sorosa finansēto struktūru darbinieki, biedri un stipendiāti, kuri kļuva par deputātiem 10., 11., un 12. Saeimas vēlēšanās.

Tagad Delnas bijušais direktors Roberts Putnis Saeimas deputāta mandātu cer iegūt kā partijas Progresīvie līderis, bet partiju apvienības Attīstībai/Par rindās pirmoreiz kandidē vēl divi bijušie Delnas direktori: ar salīdzinoši augsto 7. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā - Inese Voika, bet ar 17. numuru - Kristaps Petermanis. Tāpat šajās Saeimas vēlēšanās no 86 Delnas biedriem pirmoreiz kandidē Inga Liepa-Meiere (Progresīvie) un jau ceturto reizi arī Atis Lejiņš (nu jau Jaunā Vienotība).