Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) joprojām nav tiesiska pamata atstādināt no amata pienākumu pildīšanas Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektori Ingu Koļegovu, apstiprināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda (VL-TB/LNNK) preses sekretāre Santa Vaļuma.
Viņa atgādināja, ka jau šī gada aprīlī Koļegova klātienē sniedza informāciju ministram par radušos situāciju pēc būtības, papildus iesniedzot arī rakstveida skaidrojumu. Viņa jau tobrīd esot atzinusi, ka kategoriski nepiekrīt izvirzītajām apsūdzībām, un lieta tiks skatīta tiesā. Turklāt Koļegova arī vērsusi uzmanību uz to, ka prokuratūras kriminālprocesā norādītie punkti nav attiecināmi un saistīti ar amata pienākumu izpildi.
"Martā VARAM nosūtīja rakstveida informācijas pieprasījumu Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai par masu medijos publicētās informācijas saistībā ar apsūdzību apstiprināšanu, kā arī aicinājumu informēt ministriju par to, vai prokuratūra ir piemērojusi kādu procesuālo piespiedu līdzekli. Prokuratūras atbildes vēstulē norādīts - kriminālprocesā Koļegovai procesuālie piespiedu līdzekļi netika piemēroti. Proti, prokuratūra nav noteikusi ierobežojumus vai aizliegumu viņai ieņemt VVD vadītājas amatu," skaidro Vaļuma.
Līdz ar to, izvērtējot Koļegovas un prokuratūras sniegto informāciju, ministram joprojām neesot tiesiska pamata atstādināt VVD vadītāju no amata, kamēr lieta nav izskatīta tiesā un nav pieņemts tiesas spriedums, kas stājies likumīgā spēkā.
Kā ziņots, VVD vadītāja Koļegova savā valsts amatpersonas deklarācijā nav norādījusi noslēgtos darījumus, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro.
Prokuratūra Koļegovas krimināllietu nodevusi Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesai, kura tiesas sēdi nozīmējusi 27.septembrī plkst.10.
Neminot personas vārdu, prokuratūras paziņojumā presei teikts, ka persona apsūdzēta par nepatiesu ziņu norādīšanu likumā noteiktajā mantiska rakstura deklarācijā par mantu un citiem ienākumiem lielā apmērā.
Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētā valsts amatpersona, iesniedzot valsts amatpersonu deklarācijas 2013., 2014. un 2015.gadā nenorādīja ziņas par lietošanā esošo nekustamo īpašumu, par attiecīgā pārskata periodā veiktiem darījumiem, kuru summa pārsniedz 20 minimālo mēnešalgu apmēru, kā arī informāciju par citiem faktiem, kas attiecas uz personas mantisko stāvokli.
Tāpat amatpersona deklarācijā par 2013.gadu nenorādīja noslēgtos darījumus lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 300 000 eiro. Savukārt amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu un 2015.gadu persona norādīja nepatiesas ziņas par noslēgtajiem darījumiem lielā apmērā, kuru kopēja vērtība pārsniedz 600 000 eiro, uzskata prokuratūra.
Krimināllikums par minēto noziegumu paredz īslaicīgu (ne ilgāku par trim mēnešiem) brīvības atņemšanu, piespiedu darbu, vai naudas sodu.
