2018. gada pirmajā pusgadā lidostā Rīga apkalpoti 3,2 miljoni pasažieru – par 18,2% vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā. Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International) gaisa satiksmes ziņojums liecina, ka aprīlī tā bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5–10 miljoniem apkalpoto pasažieru.
Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta Rīga aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli.
2017. gadā lidosta Rīga apkalpoja vairāk nekā sešus miljonus pasažieru - 45% no kopējā Baltijas valstu pasažieru skaita.
Īstenojot Kohēzijas fonda atbalstīto projektu Drošas un videi draudzīgas infrastruktūras attīstība starptautiskajā lidostā Rīga, lidostas manevrēšanas ceļos tiks ierīkotas ass ugunis, tādējādi sperot pirmo soli, lai lidostā ieviestu inovatīvo seko zaļajam (follow the greens) gaisa kuģu vadības sistēmu.
Līdz ar to lidosta Rīga ir kļuvusi par vienu no pirmajām lidostām Eiropā, kas uzsāk šīs modernās gaisa kuģu vadības sistēmas ieviešanu.
Neatkarīgā jau rakstīja, ka 2016. gadā lidostā Rīga īstenots pilotprojekts, testējot šīs sistēmas darbību Frankfurtes un Šarla de Golla lidostas vajadzībām, kas arī gatavojas tās ieviešanai. Sistēma tiks ieviesta ciešā sadarbībā ar Latvijas Gaisa satiksmi, kas nodrošina gaisa kuģu vadību.
Seko zaļajam ir novatoriska vadības sistēma gaisa kuģu manevrēšanai uz zemes. Tā nodrošina lidojumu apkalpi ar individuālām vadlīnijām lidmašīnas vadīšanai lidlaukā, automātiski izgaismojot manevrēšanas ceļu centra līnijas uguņus lidmašīnas priekšā, uzrādot konkrētu gaisa kuģa maršrutu līdz stāvvietai vai skrejceļam. Tas ļauj sliktas redzamības apstākļos - miglā, intensīva sniega vai lietus gadījumā - un diennakts tumšajā laikā gaisa kuģiem ātrāk un drošāk nobraukt uz gaisa kuģu stāvvietām, atbrīvojot skrejceļu. Padarot gaisa kuģa manevrēšanu uz zemes efektīvāku un drošāku, samazināsies oglekļa dioksīda emisijas un enerģijas patēriņš.
Pieejamais kopējais attiecināmais projekta finansējums ir 12 675 578 eiro, tajā skaitā KF finansējums - 10 774 241 eiro un VAS Starptautiskā lidosta Rīga finansējums - ne mazāk kā 1 901 337 eiro.
