Elektrotīkla atjaunošanā a/s Sadales tīkls šogad plāno ieguldīt 60 miljonus eiro. Sadales tīkla valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons intervijā Neatkarīgajai atklāj, kā iepriekšējo gadu mērķtiecīgais darbs un pārdomātās investīcijas un digitālo tehnoloģiju un risinājumu ieviešana ļauj Latvijai pārciest vētras un nelabvēlīgos laika apstākļus ar mazākiem elektrotīklu bojājumiem nekā iepriekš, un arī salīdzinājumā ar Lietuvu vai Igauniju uzņēmums strādā efektīvāk un ātrāk.
- Vai uzņēmuma efektivitātes paaugstināšana bija viena no prioritātēm, jums stājoties amatā?
- Jā, tā varētu teikt. Uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšana, kas faktiski nozīmē turpināt iesāktās un ieplānotās pārmaiņas, ir prioritāte numur viens. Sadales tīkla saimniecība ir ļoti liela - mēs nodarbinām ap 2000 cilvēku, uzturam zemsprieguma un vidsprieguma elektrolīnijas 94 000 kilometru garumā. Tas ir ļoti plašs un garš elektrotīkls, bet vienlaikus - ar salīdzinoši mazu noslodzi un efektivitāti. Igaunijā, kur viena mājsaimniecība patērē divas reizes vairāk elektrības nekā Latvijā, elektrotīkla noslodze ir intensīvāka un līdz ar to tā uzturēšana - efektīvāka. Paaugstināt elektrotīkla efektivitāti ir mūsu mērķis un vienlaikus izaicinājums Un to Sadales tīkls arī dara, gan aicinot sabiedrību domāt par elektrotīkla pieslēguma jaudu efektīvu izmantošanu, gan realizējot uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanas projektu, pilnveidojot un uzlabojot procesus. Lai klients jebkurā laikā saņemtu elektroenerģiju un spētu izmantot pieprasīto pieslēguma jaudu, elektrotīkls nepārtraukti jāuztur. Neatkarīgi, vai un cik daudz klients patērē elektroenerģiju. Viens no lielākajiem projekta posmiem ir elektroenerģijas uzskaites virziena optimizēšana, kas ļāva samazināt darbam nepieciešamo personālu par 250 darbiniekiem. Tas ir nepieciešamā personāla samazinājums par 40 procentiem, un to bija iespējams izdarīt, pateicoties viedo skaitītāju ieviešanai, jo darbiniekiem vairs nav jādodas fiziski uz objektu pārbaudīt skaitītājus un nolasīt rādījumus, arī pieslēgt un atslēgt elektroenerģijas piegādi tagad var attālināti.
Elektrotīkla efektivitātes paaugstināšana gan nav vienīgais izaicinājums, ko esam sev izvirzījuši. Sadales tīkls ik gadu ievērojamus līdzekļus investē elektrotīkla sakārtošanā un modernizēšanā. Rūpīgi vērtējam, lai šīs investīcijas būtu mērķtiecīgas - vērstas gan uz klientu vajadzībām, gan efektivitātes paaugstināšanu. Tagad uz elektrotīkla atjaunošanu skatāmies ne tikai no tehniskā viedokļa - cik tas ir vecs vai nolietots, bet arī caur efektivitātes prizmu, tas ir, cik katrā konkrētā līnijā ir pieslēgumu, kāds ir to elektroenerģijas patēriņš, kāda ir konkrētās vietas attīstības perspektīva. Tāpat izvērtējam, kas ir optimālāk - regulāri remontēt konkrēto līniju vai to rekonstruēt un atjaunot. Pirms pieņemam lēmumu rekonstruēt, izanalizējam, kas katrā konkrētā situācijā ir optimālāk - gaisvadu vai kabeļu līnija, jo ir ļoti daudz aspektu, kas tiek ņemti vērā.
Nereti mums pārmet, ka elektroapgādes infrastruktūras atjaunošanā tiek daudz investēts, taču tas ir īstermiņa skatījums. Vērtējot ilgtermiņā un saimnieciski, izdevīgāk ir problemātisko posmu pārbūvēt, nevis pārdienās sūtīt meistarus to labot. Tāpēc šogad viens no mūsu lielākajiem plāniem ir uzlabot jau esošo modeli, lai investīcijas būtu vēl mērķtiecīgākas, proti, izvērtējot elektrotīkla tehnisko stāvokli, vērtēt tā uzturēšanas vai rekonstrukcijas efektivitāti.
- Tātad jauna līnija ātrāk tiks būvēta tur, kur tīklam ir pieslēgušies vairāk klientu ar lielāku patēriņu?
- Jā, un vienlaikus jau otro gadu realizējam Sadales tīkla darbības efektivitātes paaugstināšanas programmu, kura skar ar investīcijām nesaistītas lietas - uzņēmuma operatīvo darbu. Vērtējam, vai visi procesi ir efektīvi, analizējam, ko un kā varam uzlabot, ko varam darīt ātrāk un vienkāršāk, vienlaikus samazinot uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas. Realizējot projektu, plānojam samazināt tehniskās bāzes no 50 uz 28, darbam nepieciešamo transportlīdzekļu skaitu par 407 vienībām un 810 darba vietu. Tas nozīmē, ka Sadales tīklā 2022. gadā strādās 1711 cilvēku un kopējais darbības izmaksu efekts būs 26 miljoni eiro.
- Iznāk, ka cilvēku darbu aizstās tehnoloģijas?
- Tehnoloģijas ļauj darbu veikt attālināti, automatizēt darbības un procesus, kurus līdz šim fiziski veica kāds darbinieks, piemēram, elektroenerģijas skaitītāju rādījumu nolasīšanu, kas viedajiem skaitītājiem tiek veikta attālināti. Vērtējot procesus, analizējam, vai tie ir vērsti uz sabiedrības un klientu interesēm un apmierinātību ar Sadales tīkla pakalpojumiem, vai darbība netiek dublēta. Pārskatot savus procesus, varam strādāt ar mazākiem resursiem. Turklāt iepriekšējos gados paveiktais darbs un investīcijas samazina elektrotīkla bojājumu skaitu, līdz ar to mums vairs nav nepieciešami tik daudz resursu bojājumu novēršanai. Trešais, kas ļauj mums paaugstināt efektivitāti, ir digitālās tehnoloģijas un risinājumi, piemēram, viedie skaitītāji.
- Kā veicas ar šo programmu? Apsteidzot vai iepaliekot no iepriekš nospraustā grafika?
- Plānu ievērojam, ik gadu nomainot vairāk nekā 100 000 nokalpojušo skaitītāju pret viedajiem skaitītājiem. Viedo skaitītāju uzstādām, ja esošajam skaitītājam tuvojas verifikācijas termiņa beigas vai tā ir nepieciešama tehnisku iemeslu dēļ, kā arī atbilstoši izstrādātajam skaitītāju modernizācijas plānam, kas ir izstrādāts, ņemot vērā objektu teritoriālo plānojumu, elektroenerģijas patēriņu un piemērotāko datu pārraides tehnoloģiju konkrētā reģionā. Prioritāri izvēlamies teritorijas, kur iespējams izmantot datu pārraidi pa zemsprieguma tīklu, lai mēs varētu paaugstināt savas darbības izmaksu efektivitāti. Visiem klientiem viedie skaitītāji būs ieviesti 2022. gadā.
- Reorganizācija droši vien nenozīmē tikai cilvēku skaita samazināšanu?
- Jā, šā gada sākumā slēdzām četras struktūrvienības, jo, pārskatot procesus, sapratām, ka ir darbības, kuras varam apvienot. Galvenais uzdevums bija tos sakārtot gan pēc loģikas, gan pēc izsekojamības un labākas menedžmenta sistēmas, lai uzlabotu struktūrvienību savstarpējo komunikāciju un izslēgtu gadījumus, kad, piemēram, saremontēta elektrolīnija pēc kāda laika tiek pārbūvēta vai pārcelta. Pilnveidojot procesus, darbu plānotāji šobrīd uzreiz redz, kuras elektrolīnijas tuvāko gadu laikā tiks atjaunotas, tātad nav vērts ieguldīt lielus resursus to remontēšanā. Otra lieta, kas pamazām tiek sakārtota, ir uzņēmuma darbības centralizācija. Ja iepriekš darbība bija reģionāla ar septiņiem Sadales tīkla reģionu centriem, tad tagad esam vairāk fokusējušies uz procesu centralizētu vadību.
- Kāds ir plānotās reorganizācijas gala termiņš?
- Līdz 2022. gadam mums ir jāpabeidz visi šobrīd iesāktie un plānā paredzētie reorganizācijas un efektivitātes paaugstināšanas darbi. Taču tas nenozīmē, ka pēc 2022. gada vairs šajā jomā nenotiks nekādas aktivitātes. Efektivitātes celšana nekad neapstājas. Šodien esam iezīmējuši programmu, kura mums beigsies 2022. gadā. Bet tas nenozīmē, ka mēs neturpināsim vērtēt un meklēt iespējas, kā pilnveidot savu darbu. Iespējams, 2019. gadā mēs sāksim kādu jaunu programmu, ko būs plānots pabeigt 2023. gadā vai 2024. gadā. Tās lietas, ko mēs izvirzījām līdz 2022. gadam, noteiktajā termiņā pabeigsim, bet noteikti turpināsim meklēt veidus, kā kļūt vēl efektīvākiem.
- Turklāt jārēķinās, ka arī tehnoloģijas attīstās un tās var ieviest savas korekcijas.
- Jā, tā ir tiesa. Mums uzņēmumā šobrīd ir populārs princips, par ko paši gan nedaudz pasmaidām, tas ir - Agile jeb, latviskojot, elastības princips, aizgūts no IT nozares. Tas nozīmē, ka darbības tiek veiktas, negaidot, kamēr viss tiek izplānots līdz pēdējam sīkumam daudzus gadus uz priekšu. Mūsdienu dinamiskajā ritmā situācija uzņēmējdarbībā un enerģētikas nozarē mainās ļoti strauji un var gadīties, ka pirms pieciem gadiem izstrādātais rīcības plāns vairs nav aktuāls. Tā ir iespēja procesa gaitā pielāgoties situācijai, mainīt darbības, posmus, attīstības virzienu.
Plānotas un saskaņotas darbības, efektivitāte, digitālās tehnoloģijas un klientu vajadzību prioritizēšana - tās ir galvenās lietas, kam pievēršam uzmanību. Un tieši klienta vajadzības ir tas virziens, par ko pēdējos gados domājam pastiprināti. Tas attiecas gan uz investīcijām, gan uz viedajām tehnoloģijām. Faktiski procesu attīstības virzītājs ir klients un viņa vajadzības, lai viņš pakalpojumu saņemtu pēc iespējas ātrāk, drošāk, ērtāk un lētāk, jo mūsu darbība gala rezultātā ietekmē sadales sistēmas pakalpojumu tarifus.
Varu teiktu, ka Sadales tīkls pēdējos gados diezgan būtiski ir uzlabojis sadarbību ar klientiem, proti, klienta vajadzības mums ir primāras. Esam uzlabojuši klientu portālā e-st.lv darbu, lai klienti var ātri un ērti pieteikt nepieciešamos pakalpojumus, lai pieslēguma izbūves process notiktu ātrāk, vienkāršāk un lētāk.
Tāpat nemitīgi stāstam un atgādinām par elektrodrošību. Tomēr, neskatoties uz to, joprojām notiek negadījumi. Ne tik daudz saistīti ar tīkla drošumu, cik ar cilvēku neuzmanīgu rīcību ar elektroierīcēm. Ik gadu šādā veidā traumas gūst aptuveni 60 cilvēku, viņu vidū trešdaļa - bērnu. Par ikkatru šādu gadījumu mēs kolektīvā ļoti pārdzīvojam, lai gan tas nav tieši saistīts ar mūsu darbību. Par elektrodrošību runājam gan skolās (šogad izglītoti 30 000 skolēnu), gan arī atgādinām to saimnieciskās darbības veicējiem.
- Sadales tīkls mudina klientus pārskatīt jaudu un atteikties no neizmantotās.
- Pieslēgumu jaudas izmantošanas efektivitātei ir divas puses. Mēs kā sociāli atbildīgs uzņēmums rūpējamies, lai klientam nevajadzētu maksāt par pakalpojumu, ko viņš neizmanto, bet līdz ar to zaudējam savus ieņēmumus. Tajā pašā laikā, mājsaimniecībām vai uzņēmumiem pārskatot savus pieslēgumus, notiek elektrotīkla optimizācija. Tā ļauj klientiem, kuriem ir nepieciešama lielāka jauda vai jauns pieslēgums, to arī iegūt. Katrai elektrolīnijai ir sava jaudas kapacitāte, un līdz tīkla optimizācijai nereti bija tā, ka klientam nevarējām piešķirt lielākas jaudas pieslēgumu, jo elektrolīnijā visa iespējamā jauda bija rezervēta klientiem, kuri faktiski to izmantoja vien par desmit procentiem. Tagad, kad klienti pārskatīja savu pieslēgumu jaudas, daudzviet tās ir atbrīvojušās, un varam to piešķirt tiem, kam tas tiešām ir nepieciešams. Klientiem samazinās gan izmaksas, gan pieslēguma izbūves laiks. Divu gadu laikā pieslēguma jaudu ir samazinājuši aptuveni 60 000 klientu. Savukārt no pieslēgumiem, kuros gadiem vispār netiek izmantota elektrība, ir atteikušies ap 20 000 klientu.
- Varbūt jaudas maksājums šādos gadījumos ir bijis par mazu?
- Katrs klients individuāli izvērtē savas iespējas un plānus nākotnē, piemēram, klients ir gatavs maksāt par pieslēguma nodrošināšanu, jo nākotnē plāno pieslēguma jaudu izmantot vai īpašumu pārdot. Iespējams, ka nākotne piespiedīs par šo jautājumu domāt aizvien vairāk, jo, ņemot vērā atjaunojamo resursu jautājumu, var pienākt laiks, kad būs jāmaksā par iespēju lietot elektrību neatkarīgi no elektrības patēriņa. Līdzīgi kā šobrīd ir ar kabeļtelevīziju. Par to ir jāmaksā neatkarīgi no tā, cik daudz un kādus kanālus klients skatās, un pat tad, ja televizors vispār netiek ieslēgts.
- Elektrības drošums tiek mērīts ar diviem rādītājiem - pārtraukumu skaitu un pārtraukuma ilgumu. Kāda ir situācija Latvijā?
- Ar katru gadu elektroapgādes drošums un kvalitāte uzlabojas. Samazinās elektrotīkla bojājumu skaits. Arī šā gada operatīvie dati rāda, ka neplānoto elektroapgādes pārtraukumu SAIDI indekss - vidējais pārtraukuma ilgums minūtēs klientam gadā - samazinās, un šogad tas ir 111 minūšu, bet SAIFI, kas ir neplānotu pārtraukumu skaits vidēji uz vienu klientu, - 1,9 reizes. Ik gadu šie rādītāji uzlabojas aptuveni par desmit procentiem. Šo indeksu uzlabošana gan nav mūsu pašmērķis, bet tas ir likumsakarīgi, ka, gudri investējot un profesionāli strādājot, rādītāji uzlabojas.
Elektrības drošuma uzlabošanā liels ieguvums ir elektrolīniju trašu attīrīšana no kokiem un krūmiem, kas tika uzsākta pēc 2010. gada. Un 2011. gadā piedzīvotajām snieglauzēm. Tas ir būtiski samazinājis nelabvēlīgu laika apstākļu ietekmi uz elektrotīklu. Salīdzinot ar Igauniju, Latvijā elektrolīniju trases un aizsargjoslas ir platākas un kvalitatīvāk iztīrītas. Spēcīgais vējš (24 m/s), kas šķērsoja Igauniju un Latviju Jāņos, Igaunijā radīja aptuveni 18 000 bojājumu, kamēr Latvijā - nepārsniedza 6000 bojājumu. Tā kā pārdomāto investīciju dēļ ir samazinājies bojājumu skaits, efektivitātes programmas ietvaros esam pieņēmuši lēmumu samazināt mūsu bāzu dislokācijas vietas. Ja līdz šim Sadales tīklam tehniskās bāzes atradās 50 vietās visā Latvijā, tad līdz 2022. gadam to skaits samazināsies līdz 28. Šogad bāzes staciju skaitu esam samazinājuši jau par četrām un līdz gada beigām plānojam samazināt vēl par desmit. Tas tiek veikts pakāpeniski, lai vienlaikus nepasliktinātu mūsu pakalpojumu kvalitāti.
- Vai galarezultātā sadales tarifs varētu samazināties?
- Sadales tīkla darbības efektivitātes paaugstināšana ļauj noturēt nemainīgus sadales sistēmas pakalpojumu tarifus un tos nepaaugstināt situācijā, kad visas izmaksas pieaug - darbaspēks, būvniecība, transports, elektrība. Ja kāds domā, ka mums elektrība ir par brīvu, tad tā nav. Tāpat mūsu tarifos ir iekļauts arī Augstsprieguma tīkla tarifs, ar kura izmaiņām mums ir jārēķinās.
Izmaksu kāpumu mums līdz šim ir izdevies kompensēt ar īstenotajām efektivitātes programmām.
- Saka, ka no malas daudz kas ir labāk redzams. Jūs Sadales tīkla vadībā esat četrus mēnešus. Kā jums šķiet, vai uzņēmums strādā kā labi noregulēts pulkstenis, vai tomēr ir zobratiņi, kas būtu jāremontē vai jānomaina?
- Sadales tīkls ir liels uzņēmums. To varētu salīdzināt ar vilcienu, kas kursē pa sliedēm un noteiktu maršrutu. Redzu, ka daudz kas strādā izcili. Tehniskā līmenī mēs esam ļoti spēcīgs uzņēmums. Ļoti laba lieta ir uzņēmumā strādājošo vēlme pilnveidot zināšanas, iesaistīties procesu uzlabošanā, domāt par efektivitāti. Tajā pašā laikā mums kā valsts kapitālsabiedrībai ir jārēķinās ar noteiktiem rāmjiem, piemēram, iepirkuma procedūrās. Privāts uzņēmums preces un pakalpojumus noteikti var iepirkt produktīvāk, ātrāk un efektīvāk. Tāpēc man šī valsts uzņēmuma vadīšana arī ir viens no izaicinājumiem. Tāpat Sadales tīklam ir jākonkurē darba tirgū ar citiem uzņēmumiem. Ja gribam būt efektīvs un moderns uzņēmums, mums vajag gudrus, spējīgus un motivētus darbiniekus, mums viņiem ir jānodrošina tādi paši apstākļi kā privātajā sektorā. Turklāt mūsu darbu var salīdzināt ar glābšanas dienesta vai kādu citu operatīvo dienestu darbu. Mūsu montieri elektrības bojājumus parasti novērš tad, kad ārā plosās negaiss, vētra vai kāda cita stihija. Kā saka - laikā, kad saimnieks pat suni no mājas nedzen ārā. To, manuprāt, sabiedrība ne vienmēr novērtē un pamana.
***
A/s Sadales tīkls efektivitātes paaugstināšanas plāns no 2018. gada līdz 2022. gadam
• Digitāls tīkls, t.sk. viedie skaitītāji, - attālināti vadāms tīkls bez personāla iesaistes
• Bojājumu skaita samazinājums
• Tīkla pārvaldības procesu optimizācija
• Personāla noslodzes mērījumi un digitāla vadība
• Bāzu u.c. nekustamo īpašumu optimizācija (t.sk. tehnisko bāzu skaits samazināts no 50 uz 28)
• Darbinieku skaits 1711 (samazinājums par 810)
• Transportlīdzekļu samazinājums par 407 vienībām
• Darbības izmaksu kopējais efekts - aptuveni 26 miljoni eiro