Uz pensiju piemaksām valdība vienmēr lūkojusies visai aizdomīgi – no budžeta to izmaksa gadā prasa ievērojumu naudas summu, bet tās mēdz neuzskatīt par pensijas sastāvdaļu.
Piemēram, indeksējot tiek ņemts vērā pamata pensijas apmērs bez piemaksas. Labklājības ministrijas (LM) izstrādātajā koncepcijā par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā piedāvāts pārtraukt piemaksu pie vecuma un invaliditātes pensijām piešķiršanu jaunajām pensijām, sākot no 2012. gada 1. janvāra.
Pensiju indeksācija un pensiju piemaksas LM koncepcijā minētas kā galvenie iemesli, kāpēc palielinājies pensijas vidējais apmērs, kā arī kopš 2005. gada būtiski samazinājies zemo pensiju saņēmēju skaits. 2005. gadā ievērojams pensionāru skaits saņēma pensijas 70–95 latu apmērā (ap 310 000 pensionāru), bet šogad šādu pensiju saņēmēju skaits ir pāris tūkstoši.
Pensiju reformas ietvaros sākotnēji bija iecerēts ieviest pensiju sistēmas ceturto līmeni no valsts pamatbudžeta, lai mazinātu pārejas perioda ietekmi uz tiem pensionāriem, kuriem viss vai lielākais darba mūžs bijis līdz 1996. gadam. Kā norāda LM eksperti, nosacīti ceturtais līmenis tika ieviests tikai 2006. gadā un no speciālā, tas ir, sociālā budžeta kā novērtējums pensionāru darba gadiem, lai uzlabotu pensionāru ar lielu darba stāžu un nelielām pensijām materiālo nodrošinājumu. Piemaksa pie vecuma pensijas par darba stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim tiem pensionāriem, kuriem darba stāžs nebija mazāks par 30 gadiem un kuriem piešķirtās pensijas apmērs nebija lielāks par 105 latiem, toreiz bija 19 santīmi. Turpmāko gadu laikā tika paplašināts personu loks, kuriem ir tiesības uz piemaksu, kā arī paaugstināts tās apmērs līdz 70 santīmiem. Tiesa, ievērojams skaits pensionāru tikai pērn tika pie šīs piemaksas.
Viens no starptautisko aizdevēju izvirzītajiem priekšlikumiem ir pensiju piemaksas maksāt tikai tiem, kuru pensijas nepārsniedz 140 latus. Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aina Verze norāda, ka piemaksa nav pabalsts, kuru var šodien piešķirt, rīt noņemt. Tā ir kompensācija par maksātiem nodokļiem, līdz Latvijā stājās spēkā jaunā pensiju sistēma 1996. gadā. A. Verze atzīst, ka perspektīvā pensiju piemaksu piešķiršanu varētu pārtraukt no 2016. gada, bet tikai tad, ja būs uzlabojusies finansiālā situācija.
Gadā vecuma piemaksas izmaksā 134 miljonus latu, bet invaliditātes pensiju piemaksas – 9 miljonus latu. Viens no koncepcijā ietvertajiem priekšlikumiem ir šos izdevumus no sociālā budžeta pārcelt uz pamatbudžetu.
Arī Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) neatbalsta šo priekšlikumu, jo tādā gadījumā būtiski palielināsies to pensionāru skaits, kuriem pensijas apmērs būs zem valstī noteiktā iztikas minimuma. "Tā kā pensiju reformas sākumā bija plānota pārejas shēma jeb pensiju sistēmas ceturtais līmenis, kur piemaksu pie pensijām veidā valstij ir jāuzņemas saistības pret pārejas laika paaudzi, tas ir, tiem pensionāriem, kuriem lielākais darba mūžs bija pavadīts līdz 1996. gadam, piemaksa pie vecuma un invaliditātes pensijām jāsaglabā," norāda LBAS sociālo jautājumu eksperte Irina Homko.