Tiesai tā dēvētajā Lemberga prāvā kārtējo reizi jāpieņem lēmumi par daudzajām sūdzībām saistībā ar arestēto un Šveices advokātam Rūdolfam Meroni pārvaldīšanā nodoto "mantu".
Pēdējā tiesas sēdē šā gada 21. maijā procesa dalībnieki pauda viedokļus par akciju sabiedrību Ventspils tirdzniecības osta un Kālija parks iesniegumiem, kā arī par kopēju četru uzņēmumu – SIA Kement, akciju sabiedrības Topmar Baltic Investment, kā arī Britu Virdžīnu salās reģistrēto kompāniju Gyges Limited un Steropes Limited – pieteikumu. Tajos tiesa tiek lūgta atcelt R. Meroni no mantas glabātāja pienākumu pildīšanas un sniegtas norādes uz R. Meroni, pēc iesniedzēju domām, nelikumīgām darbībām saistībā ar viņam uzticēto arestētās mantas glabāšanu.
Kā zināms, par līdzīga rakstura lūgumiem šajā kriminālprocesā šķēpi lauzti jau vairākkārt un līdz šim tiesa lūgumus atcelt R. Meroni no mantas pārvaldīšanas noraidījusi kā nepamatotus.
Vaino nelikumībās
Četru iepriekšminēto uzņēmumu kopējā pieteikumā R. Meroni tiek vainots akciju sabiedrības Ventbunkers naudas līdzekļu apzinātā izsaimniekošanā, dokumentu viltošanā, Latvijas tiesu nolēmumu ignorēšanā un nievājošā attieksmē pret Latvijas likumiem. Lūgumā norādīts, ka "ir pietiekams pamats, lai Rūdolfu Meroni atceltu no arestētās mantas – kapitāldaļu un akciju – glabātāja pienākumiem, jo pretējā gadījumā līdz iespējamam arestētās mantas konfiskācijas brīdim arestētajai mantai vairs nebūs nekādas vērtības, jo Rūdolfs Meroni to faktiski būs izšķērdējis".
Līdzīgi Ventspils tirdzniecības ostas un Kālija parka iesniegumos pausts satraukums par R. Meroni rīcību. Kālija parka iesniegumā pat piedraudēts – ja tiesa neliks šķēršļus R. Meroni darbībai, "Kālija parks izvērtēs visus tiesiskos līdzekļus savu interešu aizsardzībai, tajā skaitā prasības celšanu pret Latvijas valsti, jo Rūdolfa Meroni darbība šobrīd ir sankcionēta ar Latvijas valsti pārstāvošo amatpersonu lēmumiem".
Būtiski ir tas, ka visi iepriekšminētie uzņēmumi vai nu pieder, vai arī tos kontrolē tā sauktie Lemberga oponenti – miljonāri Oļegs Stepanovs, Olafs Berķis, Igors Skoks un Genādijs Ševcovs.
Cīņa par 80 miljoniem
Šo iesniegumu sakarā Ventspils mērs Aivars Lembergs tiesai skaidroja, ka gan pašas izskatāmās krimināllietas, gan kārtējo iesniegumu pamatā ir mantisks strīds starp uzņēmējiem, kuri cīņā par mantu cenšas iesaistīt arī tiesu. Pēc A. Lemberga teiktā, sākotnēji cilvēku grupa "Meroni, Skoks, Berķis, Stepanovs, Ševcovs centās iesēdināt Lembergu, lai risinātu mantiskus jautājumus, un vienojās ar Ģenerālprokuratūras prokuroriem". Pēc viņa teiktā, lai realizētu šo ieceri, radās ideja arestēt nemateriālu jēdzienu – "patiesā labuma guvēja tiesības", kas nozīmē arestēt tukšu gaisu. Šāda aresta forma pavēra iespēju arestēt jebko, kas vien iepatīkas. Kopš mantas aresta pagājuši divi gadi, un tagad uzņēmumiem Ventspils nafta un Latvijas naftas tranzīts parādījušies līdzekļi – kopumā 80 miljoni ASV dolāru. Pēc A. Lemberga teiktā, summa izrādījusies tik kārdinoša, ka iepriekšminētā cilvēku grupa saplēsās savā starpā. Vienā pusē palika R. Meroni, kurš, pateicoties prokuroru labvēlībai, bija ieguvis patiesā labuma guvēja tiesības un līdz ar to arī tiesības pārvaldīt daudzos uzņēmumus. Otrā pusē palika uzņēmēji I. Skoks, O. Berķis, O. Stepanovs un G. Ševcovs. "Šobrīd notiek aktīva sacensība, kurš dabūs šos 80 miljonus," tiesā izskatāmo pieteikumu būtību atklāja A. Lembergs.
Tā kā iesniegumos lasāmi fakti par iespējamām nelikumībām R. Meroni rīcībā, A. Lembergs aicināja tiesu iesniegumus pārsūtīt gan prokuratūrai, gan policijai. Viņš aicināja tiesu neiesaistīties mantisko strīdu risināšanā un norādīja, ka iesniegumos paustās ziņas par mantas izšķērdēšanu varētu būt ticamas. Kā piemēru A. Lembergs minēja R. Meroni pārvaldītā Kālija parka kravu pārkraušanas apjomu kritumu. 2007. gadā, kad tika uzlikts arests un R. Meroni uzticēta uzņēmuma pārvaldīšana, Kālija parks pārkrāva 3,2 miljonus tonnu. 2008. gadā – 2,67 miljonus tonnu, bet 2009. gadā – tikai 1,1 miljonu tonnu. A. Lembergs paskaidroja – ja Kālija parka kravu apgrozījums noslīd zem 2 miljoniem tonnu gadā, uzņēmums var bankrotēt.
Slavē Meroni
Savukārt prokurori Jānis Ilsteris un Juris Juriss iesniegumus raksturoja kā nepamatotus un noraidāmus. J. Juriss pat apgalvoja, ka pie visām minētajām ķildām vainojams pats A. Lembergs. Pēc J. Jurisa teiktā, nevis prokurori, bet pats A. Lembergs esot izvēlējies R. Meroni kā "vislabāko, visuzticamāko, viskompetentāko". Nozīmējot R. Meroni par arestētās mantas pārvaldītāju, prokurori tikai respektējuši savulaik izdarīto A. Lemberga izvēli.
Kā zināms, R. Meroni par arestētās mantas glabātāju sākotnēji izvēlējās prokurors Andis Mežsargs. Jau kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā A. Mežsarga un citu prokuroru tikšanās ar R. Meroni nevis prokuroru darba kabinetos, bet gan tādās intīmās vietās kā viesnīcas un kafejnīcas radīja aizdomas par prokuroru un šveiciešu advokāta īpašajām attiecībām. Prokuroru lēmums iecelt kriminālprocesa iznākumā ieinteresēto šveicieti par arestētās mantas pārvaldītāju vairumā juristu raisīja milzu izbrīnu. Līdz tam publiski nebija zināmi gadījumi, kad prokurori par arestētās mantas pārvaldītāju būtu iecēluši krimināllietas iznākumā ieinteresētu ārvalstu personu.
Visticamāk, tiesa savu lēmumu paziņos 17. jūnijā, kad plānots turpināt procesu, kurš ilgst jau gadu un četrus mēnešus.