2019.gada budžeta fiskālā telpa var būt pozitīva, šodien žurnālistiem sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Komentējot ministriju pieprasījumus par papildus līdzekļiem 1,1 miljarda eiro apmērā, finanšu ministre atzina, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, pieprasījumu apmērs ir audzis. "Vērtējot iepriekšējo gadu pieredzi, ministrijas kā prioritāros pasākumus piedāvā pilnīgi visu, kas ir uz sirds, bet tas nenozīmē, ka šie pieprasījumi tiks pilnībā apmierināti," norādīja Reizniece-Ozola.
Finanšu ministrija patlaban apkopo informāciju par ministriju budžeta papildu pieprasījumiem un šā gada septembrī, kad būs zināmas jaunās makroekonomikas prognozes, būs pārskatīti ministriju izdevumi un būs aprēķināta fiskālā telpa, tad arī varēs lemt par to, kuras no ministriju prioritātēm būs iespējams atbalstīt.
"Daļu no prioritārajiem pasākumiem noteikti varēs finansēt no ministriju iekšējiem resursiem. Piemēram, dažu gadu laikā ministrijas, pārskatot savus izdevumus, ir spējušas prioritārajiem pasākumiem novirzīt 200 miljonus eiro," informēja ministre.
Tāpat Reizniece-Ozola atzina, ka patlaban 2019.gada fiskālā telpa tiek prognozēta negatīva, tomēr viņa pieļauj, ka rudenī, līdz ar jaunajām makroekonomikas prognozēm, 2019.gada fiskālā telpa varētu būt pozitīva.
"Patlaban fiskālā telpa ir negatīva tikai tāpēc, ka šā gada pavasarī valdība, esot fiskāli atbildīga, budžetā ietvēra arī līdzekļus neparedzētiem gadījumiem un fiskālā nodrošinājuma rezervi. Ja to neizdarītu, fiskālā telpa būtu neitrāla. Katrā ziņā katru gadu esam spējuši rast iespēju nodrošināt pozitīvu fiskālo telpu," teica Reizniece-Ozola un atturējās prognozēt 2019.gada fiskālo telpu.
Finanšu ministre arī atzina, ka, tā kā šogad ir Saeimas vēlēšanas, ir mainīts budžeta veidošanas grafiks, paredzot, ka oktobra vidū Latvija iesniegs Eiropas Komisijai 2019.gada budžetu bez jaunām izmaiņām. Bet pilnu budžetu, kurā būs ietverti arī politiski lēmumi, apstiprinās nākamā valdība.
Jau ziņots, ka, neskatoties uz prognozēto negatīvo fiskālo telpu, ministrijas 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus prasa 1,1 miljardu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija par ministriju papildus finansējuma pieprasījumiem 2019.gada budžetā.
Ministrijā piebilda, ka tās apkopotajā informācijā var būt tehniskas neprecizitātes, kas vēlāk tiks precizētas. Turklāt atsevišķu pasākumu finansēšanai ministrijas var būt jau atradušas līdzekļus, pārskatot savus izdevumus.
Pērn ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2018.gada budžetā prasīja gandrīz 760 miljonus eiro. Šā gada aprīlī FM informēja, ka 2019.gadam valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi ir aprēķināti 6,73 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinājumā ar budžeta ietvara likumā 2019.gadam noteikto, nozīmē izdevumu palielinājumu par 75,5 miljoniem eiro.
FM apkopotā informācija par papildus līdzekļu pieprasījumiem 2019.gada budžetā liecina, ka nākamgad visvairāk papildu naudas - 431,39 miljoni eiro - nepieciešama Veselības ministrijai. Tai ar 136,2 miljoniem eiro seko Satiksmes ministrija, bet Izglītības un zinātnes ministrijai papildus nepieciešami 106,3 miljoni eiro.
103,15 miljoni eiro 2019.gada budžetā papildus nepieciešami Iekšlietu ministrijai, 69,27 miljoni eiro Labklājības ministrijai, bet 40,29 miljoni eiro - Ekonomikas ministrijai.
Tieslietu ministrija 2019.gada budžetā papildus vēlas 54,57 miljonus eiro, Zemkopības ministrija - 26,8 miljonus eiro, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - 25,65 miljonus eiro, bet Kultūras ministrija - 17,05 miljonus eiro.
12,84 miljonus eiro 2019.gada budžetā prioritārajiem pasākumiem papildus pieteikusi Ārlietu ministrija, 11,35 miljonus eiro - FM.
Aizsardzības ministrija nav pieteikusi papildus budžeta pieprasījumu 2019.gadam.
Latvijas radio un televīzija pieteikušas papildus budžeta finansējumu 3,78 miljonu eiro apmērā, Prokuratūra - 1,96 miljonus eiro, Augstākā tiesa - 1,35 miljonus eiro, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs - 1,05 miljonus eiro, Ministru kabinetam nepieciešami papildus 547 569 eiro, Satversmes tiesai - 445 020 eiro, Valsts kontrolei - 329 928 eiro, bet Tiesībsarga birojam nepieciešami papildus 37 103 eiro.
FM apkopotā informācija arī liecina, ka 2020.gadā ministrijas prioritārajiem pasākumiem vēlas papildus līdzekļus 1,4 miljardu eiro apmērā, bet 2021.gadā - 1,8 miljardu eiro apmērā.
Atbilstoši Latvijas Stabilitātes programmai 2018.-2021.gadam, fiskālā telpa nākamajiem gadiem ir aplēsta negatīva. Saskaņā ar prognozēm, fiskālā telpa 2019.gadā ir plānota mīnus 45,2 miljonus eiro apmērā, 2020.gadā mīnus 37,8 miljonu eiro apmērā, bet pozitīva tā būs 2021.gadā, kad fiskālā telpa aplēsta 3,2 miljonu eiro apmērā.
