Košergaļas eksportam vārti vaļā

© Daiga Kalniņa

Neskatoties uz dzīvnieku aizstāvju protestiem un piketu, vakar Saeimas deputātu vairākums nobalsoja par grozījumiem Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas ļauj dzīvniekus kaut pēc reliģisko kopienu tradīcijām. Dzīvnieku aizstāvji meklēs iespēju apstrīdēt šos likuma grozījumus.

Savukārt šajos likuma grozījumos ieinteresētie sola trīs nedēļu laikā uzsākt eksportu uz Zviedriju.

Apstrīdēs likuma grozījumus

Lai gan vairāki Saeimas deputāti vakar iebilda, ka likumprojekts nav pietiekami izdiskutēts, ar nelielu balsu vairākumu Saeima otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā. Tā kā likumprojekts tika atzīts par steidzamu, tad tā izskatīšana otrajā lasījumā reizē ir uzskatāma par galīgu un pieņemtu. Līdz ar to, likumprojektam stājoties spēkā, Latvija pievienojas to valstu pulkam, kurā dzīvnieku kaušana atbilstoši reliģisko kopienu tradīcijām ir atļauta ar likumu. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas, līdz šim tas nebija atļauts Latvijā un vēl trijās Eiropas Savienības valstīs.

Lai gan likums ir pieņemts galīgajā variantā, dzīvnieku aizstāvji ir apņēmības pilni panākt šīs normas atcelšanu, jo tā ir pretrunā ar pašu Dzīvnieku aizsardzības likumu.

Nākamās nedēļas sākumā Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un biedrība Dzīvnieku aizsardzības organizācijas un atbalstītāji ārkārtas sēdē lems par turpmāko rīcību, izvērtējot jaunā likuma pieņemšanas gaitas un satura tiesiskos aspektus. Tāpat organizācijas aicinās atbildīgās amatpersonas izvērtēt publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus, ka uzņēmums, kura interesēs likums tika grozīts, šīs kaušanas metodes plāno ieviest nedēļas laikā pēc jaunā likuma spēkā stāšanās, lai gan Zemkopības ministrija vēl tikai sāk izstrādāt normatīvo regulējumu šādu kautuvju darbībai.

Ekonomiskais ieguvums

Vakar Saeimā atbalstītie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, pēc zemkopības ministra Jāņa Dūklava domām, nodrošinās jaunus noieta tirgus lauksaimnieku produkcijai, kas pašreizējos ekonomiskajos apstākļos ir sevišķi svarīgi.

"Ministrijas uzdevums vienmēr ir bijis un būs aizstāvēt mūsu ražotāju, piedāvājot tam tādu likumdošanas regulējumu, kas nepārkāpj mūsu valsts saistības Eiropas Savienībā un neierobežo mūsu lauksaimnieku iespējas," uzsvēra ministrs. "Šajā gadījumā ir runa par lielu skaitu darbavietām Latvijā, par nozares konkurētspēju, par jaunām iespējām iekarot tirgu Eiropas Savienībā un trešajās valstīs, par konkurētspēju kopumā."

Baltijā lielākā gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela Group valdes priekšsēdētājs Virginius Kantausks Neatkarīgajai atzina, ka Lietuvā notiek kaušana gan pēc tradicionālas metodes, gan arī pēc musulmaņu metodēm. Pieprasījums pēc šādas gaļas ir nepastāvīgs.

"Dažreiz pēc tādas nav pieprasījums četrus mēnešus, bet pēc tam katru mēnesi," sacīja V. Kantausks. Kaušanas procesu dažreiz uzraugot musulmanis. Visu košergaļu uzņēmums eksportē uz Franciju, Zviedriju, Beļģiju – valstīm, kurās ir lielas musulmaņu kopienas. Lietuvas tirgū tā nenonākot. Arī Latvijas tirgū uzņēmums šādu gaļu neieved, Neatkarīgajai atzina Biovela Group pārstāvis Latvijā Oļegs Šataikins. "Latvijā tiek pārdota Biovelas produkcija – tradicionāli kautu dzīvnieku atdzesēta gaļa un desas," sacīja O. Šataikins.

Savukārt Latvijas jēru saimnieks Agris Bērziņš uzskata, ka nevajadzēja atļaut Latvijā kaut dzīvniekus pēc musulmaņu tradīcijām. "Kāpēc atļaut mocīt dzīvniekus? Mēs esam Latvijā, un šeit jādzīvo latviešiem. Nav nekāda vajadzība pavērt lielākas iespējas musulmaņu tradīcijām," Neatkarīgajai uzsvēra A. Bērziņš.

Vēl jāapstiprina noteikumi

Zemkopības ministrija jau izstrādājusi arī grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta (MK) noteikumos, kuros paredzēts, kā jaunās likuma normas ietvaros kaušana notiks, lai dzīvnieki neciestu sāpes un ciešanas, – pēc grieziena kaklā dzīvnieks tiks uzreiz apdullināts. Turklāt tiks noteiktas arī speciālas prasības dzīvnieku kaušanai atbilstoši reliģisko kopienu tradicionālajām kaušanas metodēm, tas ir, šādu kaušanu varēs veikt tikai šim mērķim atzītā kautuvē; to varēs pielietot tikai liellopiem un aitām, kautuvē ir jābūt atbilstošam aprīkojumam (iekārtām dzīvnieka fiksēšanai, īpašiem nažiem).

MK noteikumu projekts arī paredz, ka kautuves personālam būs jābūt apmācītam šādai kaušanai, kautuvē jānodrošina pilnvarota veterinārārsta un reliģiskas autoritātes uzraudzība procesa laikā. Gaļas marķējumā būs jābūt norādei, ka dzīvnieki kauti saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm.

***

VIEDOKĻI

Grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā atbalstīja 45 Saeimas deputāti, pret balsoja 40 deputātu, 2 atturējās

PAR

Dzintars Ābiķis (TP):

– Tiem, kuri tik ļoti iestājas pret šiem likuma grozījumiem, gribu pajautāt, vai tad, ja lopiņš no Jēkabpils tiks aizvests uz 60 kilometru attālo Lietuvu, kur tiks nokauts pēc reliģisko kopienu tradīcijām, viņš cietīs mazāk nekā tad, ja tas notiks Latvijā? Un kā tad ir ar medībām? Vai meža zvērs necieš, ja tam ar lodi trāpa vēderā un tas vēl trīs dienas klīst pa mežu, līdz nobeidzas? Turklāt Latvijā daudzviet lauku sētās aitas kauj tāpat kā senos laikos, neizmantojot nekādu pirmskaušanas apdullināšanu.

Mārtiņš Roze (ZZS):

– Šis likumprojekts ir tapis ilgās debatēs. Pirmsākumi meklējami tad, kad es vēl biju zemkopības ministrs. Tikai pateicoties tam, ka ir aktivizējies viens aktīvs uzņēmums, šis jautājums izkustējās. Taču tas būs izdevīgs daudziem. Šos grozījumus ar nepacietību gaida daudzi aitu audzētāji, lai varētu eksportēt gaļu. Un nevajag jaukt arī divus jēdzienus – rituālo kaušanu un kaušanu pēc reliģisko kopienu tradīcijām. Pirmajā gadījumā galvenais uzsvars ir uz kaušanu, bet otrajā – uz gaļas ieguvi.

Dzintars Zaķis (JL):

– Pagājušās trešdienas tautsaimniecības sēdē, kurā šis jautājums tika diskutēts, klāt bija sabiedrisko organizāciju pārstāvji – gan dzīvnieku aizstāvji, gan lauksaimnieku organizāciju pārstāvji, kā arī Pārtikas veterinārā dienesta speciālisti. Man neradās ne vismazākās šaubas, ka Pārtikas veterinārais dienests varētu netikt galā ar kārtības nodrošināšanu kaušanas procesā, kāda tā ir Eiropas Savienībā.

*

PRET

Ingmārs Līdaka (ZZS):

– Pašreizējā likuma redakcija ļoti būtiski atšķiras no tās, kāda tā tika iesniegta izskatīšanai Tautsaimniecības komisijā. Likuma redakcija tika papildināta ar prasību pēc veterinārārsta klātbūtnes un tūlītējas dzīvnieka apdullināšanas, tiklīdz tiek veikts griezums. Tomēr, neskatoties uz to, uzskatu, ka likumprojekts netika pietiekami izdiskutēts. Turklāt šeit zālē zinu dažu cilvēku, kuram mājās ir sunītis ietērpts biksītēs un apčubināts, un droši vien katras mazākās nelaimes dēļ sunītis tiek vests pie vetārsta, un tagad tas pats cilvēks mēģina pārliecināt, ka vishumānākais veids, kā nokaut lopu, ir bez apdullināšanas viņam pārgriezt rīkli.

Ilga Čepāne (PS):

– Par to, vai atļaut lopus kaut pēc reliģisko kopienu tradīcijām vai nē, Eiropā diskutē jau sen. Šveicē pirms 100 gadiem pretēji parlamenta lēmumam tauta referendumā nobalsoja pret. Pie mums šis likumprojekts netika pietiekami izdiskutēts. Atgādināšu, ka Saeimā jau martā tika skatīti iespējamie grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, bet tālāku virzību ieguva tikai šis jautājums. Pārējie grozījumi, kas būtībā ir daudz svarīgāki, piemēram, par eksotisko dzīvnieku tirdzniecības ierobežošanu, palikuši bez virzības. Es saprotu lauksaimnieku ekonomiko sāpi, bet arī lauksaimnieku liekulībai šajā gadījumā nav robežu. Atcerieties Valmieras piena reklāmu, kurā lauku papus atnesis puķes govīm. Kā viņš pats saka – savām meitenēm. Bet, kad viņas būs nokalpojušas savu laiku, tad šīs meitenes tiks aizvestas uz gaļas kombinātu šaušalīgai nokaušanai.

Dzintars Rasnačs (TB/LNNK):

– Ar šiem likuma grozījumiem tiek legalizēta tāda darbība, kas līdz šim bija krimināli sodāma. Es gribētu redzēt, kā pēc tam šis process tiks kontrolēts.

Svarīgākais