Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē rosināja samazināt nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu, informēja Jūrmalas pašvaldībā.
Saeimas komisijā tika spriests par grozījumiem likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli". Ņemot vērā problēmas aktualitāti, kā arī daudzos un atšķirīgos viedokļus šajā jautājumā, sēdē skatīts priekšlikums, kas paredz nekustamā īpašuma nodokļa pieauguma ierobežošanu. Jūrmalas vicemērs, argumentējot ar to, ka līdzšinējais 25% ierobežojums tāpat ir iespaidīgs un būtiski ietekmē iedzīvotāju maksātspēju, ierosināja to samazināt, nosakot ne vairāk kā 15%.
Secinot, ka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana ir cieši saistīta ar kadastrālās vērtības noteikšanu, tika pārrunāta iespēja šos jautājumus skatīt kompleksi parastajā likumdošanas kārtībā, nevis kā steidzamus. Lai sekmīgi to īstenotu, Dzenītis aicināja izveidot darba grupu, kas Ministru kabineta līmenī to varētu realizēt.
"Patlaban izskatās, ka nodokļu, it īpaši nekustamā nodokļa piemērotāji, absolūti nemaz nedomā par tiem cilvēkiem, kuriem šo nodokli nāksies maksāt. Izskatās, ka lēmumu pieņēmējiem vairāk rūp Starptautiskā Valūtas fonda ieteikumi, budžeta ieņēmumi un ierēdņu kapacitāte tos administrēt. Turklāt visam būs nulles vērtība, ja nebūs to, kas noteiktos nodokļus spētu nomaksāt," norādīja Dzenītis.
Jūrmalas pašvaldība jau informēja, ka jautājums par nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanu, kas balstās uz zemes kadastrālo novērtējumu, ir pašreizējā prioritāte. Pilsētas vadība vairākkārt uzsvērusi, ka spēkā esošā nodokļa aprēķināšanas metodika neļauj domei īstenot tās galveno uzdevumu - rūpēties par pašvaldības iedzīvotājiem.
Pilsētas mērs Romualds Ražuks (PS) uzsver, ka pilsētas nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība noteikta nesamērīgi augsta un tā tiešā veidā ietekmē jūrmalniekus, jo, pamatojoties uz to, viņiem tiek aprēķināti nekustamā īpašuma nodokļi. "Es nevēlos pieļaut, ka pilsētas iedzīvotāji, kas Jūrmalā dzīvo paaudzēs, būs spiesti meklēt sev citu dzīvesvietu tikai tāpēc vien, kas nespēj samaksāt pārmērīgos nodokļus par nekustamo īpašumu. Tas ir vistiešākais un arī visīsākais ceļš uz Jūrmalu-guļamvagonu, kurā dzīvot varēs atļauties tikai bagāti ārzemnieki".
Prakse liecinot, ka nodokļus, kas vairākkārt pārspēj iedzīvotāju reālo maksātspēju, cilvēki pat necenšas nomaksāt arī daļēji. Jūrmalas domes vadība uzskata, ka situācijas risinājums ir zemāki nodokļi, bet ar augstu nomaksāšanas procentu. "Ja jūrmalnieks redzēs, ka samaksāt nekustamā īpašuma nodokli ir reāli, viņš to noteikti arī izdarīs, tā palielinot ienākumus arī pašvaldības budžetā," ir pārliecināts pilsētas mērs. Tāpēc nepieciešams pārskatīt kadastrālās vērtības aprēķināšanas metodiku, lai nodokļi Jūrmalā un citviet Latvijā neatšķirtos pat vairāk nekā 1000 reižu.
Pašvaldības budžetā nodokļa parāds par zemi šogad divkāršojies, sasniedzot 640 000 latu salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad tas bija ap 300 000 latu. Parādi joprojām turpina pieaugt, jo palielinājies maksātnespējīgo un tiem pielīdzināmo fizisko un juridisko personu skaits - to būtiski ietekmē arī vispārējā ekonomiskā situācija valstī.