Karstums iekaro pasauli: Vasara izplešas, ziema sarūk

VELDZI! Veselībai vislielāko postu nodara karstuma viļņi. Ja globālā sasilšana netiks ierobežota, tiek prognozēts, ka šā gadsimta beigās karstuma izraisītu nāves gadījumu skaits pasaulē var pieaugt līdz 152 000 gadā (pašlaik – apmēram 3000). Kad termometra stabiņš stabili pārkāpj +30 grādu atzīmi, cilvēki veldzējas, kur un kā var © Ekrānšāviņš no avīzes

Pēdējo 50 gadu laikā meteoroloģiskā vasara Latvijā ir kļuvusi par 17 dienām garāka. Turpmāk vasaras periods kļūs vēl garāks, bet īstu ziemas dienu ar salu un sniegu būs arvien mazāk. Klimata pārmaiņas pasaulē ir bijušas vienmēr, tomēr pašlaik tās ir straujākās vismaz pēdējo 2000 gadu laikā un vēl nekad klimatu tik lielā mērā nav ietekmējusi cilvēka darbība, konstatēts VSIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) pētījumā par klimata pārmaiņām – jau notikušajām un prognozējamām.

Rekordi krīt

Gaisa temperatūru un tropisko nakšu rekordi Latvijā krīt viens pēc otra. Divos vasaras mēnešos 53 dienas atsevišķās vietās Latvijā gaisa temperatūra bijusi virs +25 grādiem. Līdz šim novēroti 117 dažādi maksimālās gaisa temperatūras rekordi. 1. augustā bijusi jau sestā diena pēc kārtas, kad kaut kur valstī uzstādīts jauns maksimālās gaisa temperatūras rekords - tāda situācija pēdējo desmit gadu laikā nav novērota, nakts uz 1. augustu Rīgā kļuvusi par desmito tropisko nakti šovasar - gaisa temperatūra lielā pilsētas daļā nav noslīdējusi zem +20 grādiem. Vēl vairāk - 17 - karstu nakšu Rīgā bijis 2010. gada vasarā.

Šīs vasaras bilance vēl nav noslēgusies, bet jau esam piedzīvojuši ilgāko karstuma periodu Ziemeļu puslodē, plašus ugunsgrēkus, kas sasnieguši pat polāro loku, visaugstākā līmeņa brīdinājumus, zilaļģu plantācijas pludmalēs, plūdus un bojāgājušos.

Ķepas svilst, lidmašīnas nespēj pacelties

Laika apstākļi vairs nav tikai saviesīgu sarunu temats, kad īsti nav par ko pļāpāt ar nepazīstamu cilvēku, bet to apspriešana kļuvusi par aktualitāti valsts politikas līmenī. LVĢMC meteorologs Andris Vīksna vakar intervijā LNT raidījumā 900 sekundes uzsvēra, ka nav tautsaimniecības jomu, kuras klimata pārmaiņas neietekmēs. Piemēram, sausuma dēļ Vācijā lauksaimnieki apsver iespēju prasīt valdībai kompensācijas, Latvijā lauksaimnieki lūdza izsludināt ārkārtas situāciju, bet pērn ārkārtas situācija vairākos Latvijas novados bija jāizsludina plūdu dēļ.

Ekrānšāviņš no avīzes

Peipusa ezerā karstajā ūdenī noslāpušas zivis. Tik lielā apjomā, kā vēl nekad. Karstums izraisa un saasina veselības problēmas simtiem tūkstošu cilvēku.

Rīgas centra asfaltētās ielas uzkarst līdz gandrīz +60 grādiem, cilvēkam apavos karstums nav tik jūtams kā dzīvniekam. Šveicē policijas suņiem karstuma dēļ jāvelk apavi, lai neapsvilina ķepas. Patruļās viņi informē citu suņu īpašniekus par to, ko +50 grādu karstums nodara dzīvniekiem, kuru dzesēšanas iekārta ir ķepas un mēle. Dažās Latvijas pilsētās pie brīvkrāniem ir novietoti trauki arī dzīvniekiem, lai svelmē var padzerties gan cilvēks, gan viņa pastaigā izvestais mājas mīlulis. Rīgas centrs ar dzeramā ūdens brīvkrāniem nav pārblīvēts - to ir tikai divi: Centrāltirgū un pie Rīgas rātsnama. Dažās vietās krāni gan ir, bet ūdens tajos nav.

Svelmes nogurdinātie savus ķermeņus visās peldvietās nevar atveldzēt, pat ja gribētu ienirt ūdenī. Baltijas jūras piekrastē karstuma ietekmē ir savairojušās toksiskās zilaļģes, un apmēram 50 peldvietās nav ieteicams peldēties. Tāpēc cilvēki izmanto strūklakas, jo Eiropas dienvidu daļā gaisa temperatūras tuvojas +50 grādu atzīmei.

Lielbritānijas aviosabiedrība British Airways no lidmašīnām pat izsēdināja vairākus desmitus pasažieru, jo karstuma dēļ ticis ietekmēts lidmašīnu gaisa spiediens, kas atstājis iespaidu uz kopējo lidmašīnas svaru. Karstā laikā lidmašīnām vajag vairāk vietas, lai paceltos, bet Londonas Sitijas lidostā skrejceļš ir īsāks nekā citās lidostās, tāpēc lidmašīnas paceļas ātrāk un citādā leņķī. Lai lidmašīnas svars neietekmētu drošu pacelšanos un augstuma uzņemšanu, daļai pasažieru lika atstāt gaisa kuģi.

Ekrānšāviņš no avīzes

Karstāks un karstāks

2015.-2016. gadā LVĢMC pirmo reizi Latvijā veica apjomīgu vēsturisko klimatisko datu analīzi un sagatavoja prognozes klimata pārmaiņām. Latvijā, līdzīgi kā citviet Eiropā, pēdējās desmitgadēs vērojama diezgan stabila gaisa vidējās temperatūras paaugstināšanās, kā arī nokrišņu daudzuma palielināšanās. Gaisa temperatūras paaugstināšanās ziemā līdz šim ir bijusi ievērojami straujāka nekā vasarā. Gada vidējā gaisa temperatūra līdz gadsimta beigām palielināsies par vidēji 3,5 līdz 5,5 grādiem atkarībā no siltumnīcas efekta gāzu izmešu palielinājuma.

Pesimistiskākais scenārijs paredz, ka gada maksimālā gaisa temperatūra Latvijā var sasniegt +35 grādus. Līdz 2100. gadam visbūtiskāk paaugstināsies minimālā gaisa temperatūra - par vidēji 9,3 līdz 13,5 grādiem. Viskrasāk gaisa temperatūras palielināsies ziemā un pavasarī, bet arī vasarā gaidāms temperatūras palielinājums par apmēram pieciem grādiem. Tropisko nakšu kļūs būtiski vairāk - pat līdz 14 naktīm gadā, bet Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līča dienvidu daļā karsto nakšu skaits var palielināties par 18-28 naktīm gadā.

Ņemot vērā klimata pārmaiņas, šī un nākamā gada laikā būtiski tiks pārskatīta hidrometeroloģiskā brīdinājuma sistēma, piemēram, stipru nokrišņu kritēriji un to iespējamā ietekme, sacīja A. Vīksna.