Asociācija: ĀCM skartais "Druvas Unguri" bija viens no lielākajiem šķirnes cūku audzētājiem Latvijā

"ĀCM konstatēšana saimniecībā ir smags notikums ne tikai nozarei, bet arī šķirnes organizācijai, jo "Druvas Unguri" bija vieni no lielākajām un vadošajām šķirnes saimniecībām," teica Lejniece.

Vienlaikus viņa noliedza, ka ĀCM konstatēšana saimniecībā "pārvilktu svītru" šķirnes cūku audzēšanai, jo ir citas cūkkopības saimniecības, kas ar to nodarbojas. "Mēs ļoti ceram, ka "Druvas Unguri" pārvarēs grūtības un atsāks ražošanu," viņa sacīja.

Lejniece pastāstīja, ka "Druvas Unguriem" tuvumā nav citas lielas cūkkopības saimniecības, kas ir pozitīvi.

Pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājas teiktā, asociācijas rīcībā nav informācijas par to, kā ĀCM vīruss iekļuva cūkkopības saimniecībā. "Mums tieši tāpat kā īpašniekiem tas ir šoks. Nekas neliecināja par to, ka slimība ir "iesprukusi" ganāmpulkā. Protams, mēs gaidām Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātus, un tikai tad mēs varēsim kaut ko secināt," viņa sacīja, piebilstot, ka nozarei ir būtiski izprast, kas izraisīja saslimšanu ar ĀCM saimniecībā, lai varētu mācīties no kļūdām.

Lejniece arī atzina, ka vasaras sezonā ir pastiprināts risks saslimšanai ar ĀCM. "Kurzemē šobrīd ir saasinājums - jauni mežacūku saslimšanas gadījumi ar ĀCM. Vēsturiski mēs redzam, ka ĀCM mežacūku un mājas cūku populācijā iet roku rokā," viņa sacīja, piebilstot, ka cūkkopības saimniecībām ir ļoti būtiski ievērot biodrošības pasākumus.

LETA jau ziņoja, ka Latvijā reģistrēts līdz šim lielākais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām kopš pirmā uzliesmojuma 2014. gadā - slimība konstatēta Saldus novada SIA "Druvas Unguri" cūku novietnē ar 15 570 cūku lielu ganāmpulku.

Saistībā ar to piektdien, 3.augustā, plkst.8.30 sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde. Sēdē tiks lemts par veicamajiem pasākumiem, lai ierobežotu slimības tālāku izplatību. Pēc ārkārtas valdības sēdes atbildes uz žurnālistu jautājumiem sniegs zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) un PVD vadītājs Māris Balodis.

PVD informē, ka novietnē tiek veikti slimības apkarošanas pasākumi un uzņēmuma darbs ir apturēts. Iemesli, kas varēja izraisīt slimības uzliesmojumu, tiks skaidroti epidemioloģiskajā izmeklēšanā, kas jau ir uzsākta.

Kā norāda PVD, uzliesmojuma dēļ noteikta karantīna - aizsardzības zona trīs kilometru rādiusā un uzraudzības zona desmit kilometru rādiusā ap slimības skarto saimniecību. Šajā teritorijā esošajās novietnēs tiks pastiprināti kontrolēta cūku reģistrācijas un biodrošības prasību ievērošana un cūku veselības stāvoklis, kā arī transportlīdzekļu kustība. Īpaša uzmanība būs pievērsta dzīvnieku, kā arī gaļas produktu pārvadāšanai.

Šis Latvijā ir šogad jau astotais ĀCM uzliesmojums mājas cūkām. Visi iepriekšējie konstatēti nelielās piemājas saimniecībās. Kā norāda PVD, ĀCM turpina izplatīties arī citās slimības skartajās valstīs. Līdz šī gada 30.jūlijam Polijā konstatēti 75 ĀCM saslimšanas gadījumi mājas cūkām, Lietuvā - 38, bet Rumānijā 518 gadījumi.

ĀCM Latvijā turpina izplatīties arī meža cūku populācijā, šogad slimība konstatēta 666 meža cūkām.

Kā ziņots, cūkkopības uzņēmums "Druvas Unguri" pagājušajā gadā strādāja 3,331 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 12,6% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa saruka sešas reizes - līdz 10 962 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka ražošanas apmēru ziņā cūkkopībā 2017.gads bija līdzīgs iepriekšējam - kompānija ieguva 1900 tonnu cūkgaļas, kas ir par četrām tonnām vairāk nekā 2016.gadā, kā arī 23 613 sivēnus, kas ir par 2338 sivēniem mazāk nekā 2016.gadā. "Druvas Unguru" cūku skaits gada sākumā bija 13 733, bet gada beigās tas bija samazinājies par 335 cūkām - līdz 13 398 cūkām.

"Druvas Unguri" ieņēmumi no cūkkopības pērn salīdzinājumā ar 2016.gadu palielinājās par 279 200 eiro. No kopējiem cūkkopības ieņēmumiem 87% veidoja ieņēmumi no realizācijas gaļas kombinātiem un pārstrādes cehiem, 1% veidoja sivēnu un šķirnes cūku realizācija, bet 12% - gaļas produktu realizācija pašu veikalā.

"Druvas Unguri" ir reģistrēti 1994.gadā, un tās pamatkapitāls ir 584 003 eiro. "Druvas Unguri" nodarbojas ar šķirnes cūku audzēšanu un ciltsdarba organizēšanu atbilstoši Eiropas Savienības prasībām, kā arī cūkgaļas izaudzēšanu, realizāciju, graudu audzēšanu un cūku spēkbarības ražošanu. Uzņēmums pieder 20 Latvijas privātpersonām, tostarp uzņēmuma lielākais īpašnieks ir Teovils Stengrevičs (78,1%).