NRA pēta, cik iedzīvotāju Latvijā jeb kur pazuda 20 tūkstoši cilvēku
Latvijas Republikas 12. Saeima pieņēma valsti ar 1 990 100 iedzīvotājiem un nodos nākamajai Saeimai ar apmēram 1 920 000 iedzīvotāju.
Ar -70 tūkstošiem iedzīvotāju 12. Saeima savas pastāvēšanas laikā pamatā atkārto savu tiešo priekšteču rādītāju. Kā zināms, iepriekšējais Saeimas pilnvaru četru gadu periods tika saskaldīts ar 10. Saeimas atlaišanu un 11. Saeimas ievēlēšanu uz laiku līdz sākotnēji 10. Saeimai paredzētā pilnvaru termiņa beigām. Laikā no 10. Saeimas ievēlēšanas 2010. gada 2. oktobrī līdz tagadējās Saeimas ievēlēšanai 2014. gada 4. oktobrī iedzīvotāju skaits Latvijā saruka no 2 050 500 līdz 1 990 100 cilvēkiem. Aritmētiski tas nozīmē mazāku - tikai 60 tūkstošu cilvēku - zaudējumu, nekā ieies 12. Saeimas bilancē. Psiholoģiski toties izceļas 11. Saeima, kas nespēja noturēt valsts iedzīvotāju skaitu virs diviem miljoniem. Visticamāk, šī robežlīnija tika šķērsota 2014. gada februārī.
Savā ziņā ļoti ievērojama ir 9. Saeima, kas pamanījās zaudēt 164 100 iedzīvotājus.
Tos viegli norakstīt uz pasaules ekonomiskās krīzes rēķina. 2006. gada 7. oktobrī ievēlētās 9. Saeimas un tās pilnvarotās Aigara Kalvīša valdības spējās nebija šo krīzi ne izraisīt, ne arī novērst, tomēr jāatzīmē, ka 9. Saeima un valdība rīkojās it kā speciāli aplami, lai maksimāli pakļautu valsti krīzes ietekmei. Kad šādas rīcības rezultāti nāca gaismā, politiskā sistēma izlīdzējās ar vairāku valdību nomaiņu. No Satversmes viedokļa nopietnākais nevis valdības, bet Saeimas atlaišanas un pārvēlēšanas pasākums atspoguļo sabiedrības novēlēto pieprasījumu uz nopietnu krīzi sniegt nopietnu atbildi. Rezultātā gan tika pierādīts pretējais. Proti, tas izrādījās pat ļoti nenopietns pasākums, kad vēlētāju vairākums ar dažu mēnešu atstarpi pamatā vienus un tos pašus politiķus atlaida no Saeimas un ievēlēja atpakaļ Saeimā. Iedzīvotāju skaita līkni šīs izdarības nesašūpoja ne mazākajā mērā.
Ja iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences turpināsies tagadējā gaitā, 13. Saeimas laikā iedzīvotāju skaits nākamajā pavasarī nonāks zem 1 900 000 robežas, un Saeimas darbības beigās cilvēku skaits kļūs tik mazs, ka valsts iedzīvotāju skaitu pēc aritmētikas likumiem nāksies noapaļot uz 1,8 miljoniem. Alternatīva šeit ir masveida imigrācija, bet jauns emigrācijas vilnis iedomājams grūtāk. Aizbraukt spējīgo vairākums jau ir aizbraukuši, un emigrācija pēdējos gados saplok. 2017. gada rādītājs ir 17,7 tūkstoši izbraukušo un 9,9 tūkstoši iebraukušo, kuru vidū apmēram pusei tā ir atgriešanās Latvijā pēc īsāka vai ilgāka pārtraukuma. Neaizbraukušie pamatā ir tādi, kas būtu jāaizved. Šī izvešana varētu noritēt dažādi, kā to Latvijā visa 20. gadsimta gaitā rādīja 1915., 1939., 1941., 1944., 1949. un galu galā arī 1991. un 1992. gads.
Politiķu vidū tabu pagaidām ir jautājums, vai Saeimas deputātu skaitu nevajadzētu samazināt proporcionāli to cilvēku skaitam, kuriem Saeima jāuztur. Var gaidīt, ka uz 14. Saeimas vēlēšanām šis jautājums tomēr spruks laukā.
Politiķu uzmundrināšanai valsts uztur nevis vienu, bet divus dažādus iedzīvotāju reģistrus. Iepriekš minētos iedzīvotāju skaita rādītājus devusi Centrālā statistikas pārvalde (CSP), bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) uztur spēkā citu versiju, kurā Latvijā skaitās krietni virs diviem miljoniem cilvēku. PMLP neapšaubāmi noturēs savā reģistrā atrodamo cilvēku skaitu virs diviem miljoniem arī līdz 13. Saeimas darbības termiņa beigām. Galvenais PMLP darbības nosacījums ir neizrādīt lieku interesi par to, vai tās reģistrā atrodamie ir atrodami arī Latvijā.
Uz CSP un PMLP produktiem var raudzīties arī tā, ka tie nekonkurē, bet papildina viens otru, līdzīgi kā cilvēka ķermeņa raksturošanai noder gan viņa garums, gan svars. Tik tiešām derīgi paturēt vērā, cik pasaulē ir tādu cilvēku, kuriem ir tiesības kuru katru brīdi ierasties Latvijā uz palikšanu kaut vai uz mūžu, kā tas ir ar Latvijas pilsoņu un pastāvīgo iedzīvotāju statusu ieguvušajiem, vai arī uz termiņuzturēšanās atļaujās norādīto laiku.