Trešdaļa Latvijas ģimeņu ir apsvērušas iespēju uzņemt ģimenē bērnu no bērnunama vai sociālā riska ģimenes, taču tikai retais patiešām to izdara.
Nedrošība, bailes, kautrība interesēties pie atbildīgajām iestādēm par atbalstu ģimenēm, tostarp materiālo, ir viens no iemesliem, kas kavē ģimenes uzņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus. 82 procentiem ģimeņu, kuras uzņēmušas bērnus, ir svarīgi zināt, kādi pabalsti paredzēti audžuģimenēm, aizbildņiem, adoptētājiem, taču tikai puse šo ģimeņu atbildīgo iestāžu sniegto informāciju par pieejamo atbalstu novērtējušas kā pieejamu un saprotamu, secināts ģimeņu atbalsta programmas Plecs aptaujā.
Par pabalstiem trūkst ziņu
Aptuveni 30 procentu jeb 204 000 ģimeņu Latvijā ir apsvērušas iespēju ģimenē uzņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus, tomēr pašlaik kopumā ir tikai aptuveni 8000 ģimeņu, kas to jau ir izdarījušas, un bērnunamos vēl mīt vairāki simti bērnu.
Lai sniegtu atbalstu esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem un iedrošinātu arvien vairāk Latvijas iedzīvotāju uzņemties rūpes par bērniem, kas palikuši bez vecāku aizgādnības, ir izveidota finansiāla atbalsta sistēma - valsts un pašvaldību pabalsti un piemaksas bērnus uzņemošajām ģimenēm.
Aptauja, kurā savu viedokli izteikušas vairāk nekā simts audžuģimeņu, aizbildņu un adoptētāju, rāda, ka izpratne par valsts un pašvaldību pabalstiem joprojām nav pietiekama. Aptaujātie atzīst, ka informācija par pabalstiem ir ļoti svarīga, taču zināšanu par iespējām un veidiem tos saņemt - nav. Turklāt pat tās ģimenes, kurās jau aug bez vecāku gādības palikušie bērni, pieejamo informāciju novērtējušas kā nepietiekamu. Savukārt no tām ģimenēm, kuras vēl nekādu atbalstu nesaņem, 65 procenti skeptiski izteikušās par informācijas saprotamību un pieejamību. Gandrīz visas aptaujātās ģimenes norādījušas, ka vienota, skaidra pieejamo pabalstu skaidrojoša rīka ieviešana atvieglotu pabalstu saņemšanas procesu un uzlabotu izpratni par saistītiem jautājumiem.
Kautrējas prasīt par naudu
Atbalsta programmas Plecs vadītāja Līva Fomrate stāsta, ka ideja par kalkulatora izveidi radās neilgi pēc programmas dibināšanas. Pētījumā par bērnus uzņemošo ģimeņu izpratni par valsts pabalstiem tika secināts, ka gandrīz visas ģimenes savu budžeta plānošanas nozīmīgumu desmit ballu skalā novērtē ar deviņām ballēm, savukārt pieejamību un uztveri par pabalstiem ģimenes novērtēja vidēji ar sešām ballēm. «Viena no būtiskākajām barjerām, ar ko saskaras gan potenciālās, gan esošās uzņemošās ģimenes, ir bailes un kautrība atklāti interesēties par pabalstiem, uz kuriem ģimene var pretendēt, jo «padomās, ka to dara naudas dēļ»,» saka L. Fomrate.
Palīdzēs rīkoties
Pašlaik, lai uzzinātu un saprastu, uz kādu finansiālu atbalstu var paļauties ģimenes, kuras uzņem savā ģimenē bez vecāku gādības palikušus bērnus, jāmeklē informācija dažādu valsts iestāžu mājaslapās, turklāt informācija ne vienmēr ir skaidri saprotama un ne vienmēr parāda pabalstu saņemšanas nianses. Nereti šie dati nezinātājam arī šķiet sarežģīti noformulēti. Lai ikvienai ģimenei, kas plāno uzņemt bez vecāku gādības palikušu bērnu vai ir to jau izdarījusi, finansiālā atbalsta sistēmā orientēties būtu vieglāk, izstrādāts vienots risinājums - finanšu kalkulators, ar kura palīdzību iespējams gan noskaidrot konkrētā gadījumā pienākošos pabalstus, gan aprēķināt to apjomu. Šis jaunais pabalstu aprēķināšanas rīks ir vēl viens solis, lai izšķiršanās par bērna uzņemšanu ģimenēm būtu vieglāka ne tikai no emocionālā, bet arī finansiālā aspekta,» teic atbalsta programmas Plecs vadītāja Līva Fomrate.
Kalkulatoru jeb rīku izveidojisSwedbank Finanšu institūts sadarbībā ar Labklājības ministriju, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūru un programmu Plecs. Arī labklājības ministrs Jānis Reirs atzina, ka svarīga ir pārmaiņu izskaidrošana ģimenēm saprotamā un vienkāršā veidā, un kalkulatoru ministrs sauc par unikālu risinājumu. Līdzīgi kalkulatori Latvijā darbojas arī nākotnes pensiju aprēķināšanā. Ministrs atgādināja paša ministrijas izvirzīto mērķi - visu Latvijas bērnunamu likvidēšanu līdz 2021. gadam, ļaujot ikvienam tajos mītošajam bērnam nonākt ģimenē.
Pat bankai pabalsti jāanalizē divus mēnešus
«Pabalstu sistēmas vienkāršošana prasa laiku un politisko motivāciju, līdz ar to, lai veicinātu ģimeņu izpratni par saņemamā atbalsta iespējām, esam radījuši specializētu rīku pabalstu un atlīdzību apmēra noteikšanai, ja bērniņu plānots adoptēt, pieņemt aizbildnībā vai audžuģimenē,» norāda Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons. Kalkulators palīdz aprēķināt ar bērniem saistītos pabalstus tiem vecākiem, kuri apsver vai plāno adoptēt, ņemt aizbildnībā vai audzināšanā bērniņu. R. Jansons pastāstīja, kā darbosies kalkulators: tajā ievadot pieprasīto informāciju par potenciālo audžuvecāku vai adoptētāju ienākumiem, apgādībā uzņemamo un jau esošo bērnu skaitu un vecumu, kā arī ar citu parametru palīdzību varēs iegūt informatīvu sarakstu ar potenciāli pieejamajiem pabalsta un izmaksu apjomiem saistībā ar plānoto ģimenes pieaugumu.
«Viens no būtiskākajiem neziņas cēloņiem par bērna uzņemšanu ģimenēm ir finansiālais aspekts. Ir daudz un dažādi pabalsti un atlīdzības, tomēr to skaits un samērā lielā sarežģītība rada grūtības tikt skaidrībā, cik lielu atbalstu tieši var saņemt,» atzina R. Jansons. Tas ierobežo ģimenes finanšu plānošanu un neļauj koncentrēties uz būtiskākiem ar bērniņa pieņemšanu saistītiem jautājumiem. Kalkulators gan jāuztver kā vienīgi informatīvs rīks, lai ģimenei būtu skaidrība par to, ko iespējams prasīt no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras. Eksperts arī norāda, ka būtu nepieciešams uzlabot pašreizējo sistēmu, kādā ģimenēm tiek izsniegti pabalsti, jo bankai tās analizēšana prasīja aptuveni divus mēnešus. Rīks pieejams interneta vietnē
www.manasfinanses.lv/kalkulatori.
