Porno šantāžā izmantota "LinkedIn" datu noplūde

© Scanpix

Dati, kas pašlaik tiek izmantoti, lai šantažētu un iebiedētu interneta lietotājus, ir noplūdināti 2016. gadā. 164 miljoni e-pastu un paroļu, arī Latvijas iedzīvotājiem piederošie, iegūti no profesionālo kontaktu tīkla LinkedIn.

Drošības incidentu novēršanas institūcija CERT informē, ka LinkedIn noplūde ir viena no lielākajām pēdējos gados. Tomēr šī vietne nebūt nav vienīgā, kas piedzīvojusi uzbrukumu un lietotāju datu publiskošanu. «Šādas noplūdes ir viens no iemesliem, kādēļ katrai vietnei, kas lietotājam ir svarīga, nepieciešama atšķirīga parole,» skaidro CERT. Pārbaudīt, vai konkrēts lietotāja e-pasts ir noziedznieku apdraudēts, iespējams vietnē haveibeenpwned.com.

Neatkarīgā jau vēstīja, ka daudzi interneta lietotāji ir saņēmuši krāpnieku izsūtītas vēstules ar draudiem kompromitēt seksa frontē. Proti, izsūtīt uz visiem viņu kontaktiem pornogrāfisko video, ko šis cilvēks it kā skatījies, un arī šā cilvēka paša video - pornogrāfijas skatīšanās brīdī. Apmaiņā pret ierakstu dzēšanu tiek prasīts pārskaitīt noteiktas summas uz konkrētiem kriptovalūtu kontiem.

CERT esot saņēmuši daudzus neizpratnes pilnus e-pastus un telefona zvanus par šādām vēstulēm. Cilvēki vaicā, kā rīkoties. Vienīgais patiesais fakts draudos ir datu noplūdē iegūtā parole, kas minēta e-pastā. Ja parole joprojām tiek lietota, to ieteicams nomainīt, bet maksāt nevienam neko nevajag. Nekādas spiegojamās programmas datorā nav.

CERT skaidro, ka krāpnieku atklāšana šādos gadījumos esot ļoti sarežģīta un prasa lielus resursus, jo kibernoziedznieki dažādu servisu reģistrācijai un e-pastu izsūtīšanai izmanto identitāti slēpjošus servisus un uzlauztas svešas e-pasta adreses:

«Šis ir vēl viens iemesls, kādēļ jārūpējas par savu iekārtu, aplikāciju un dažādu kontu drošību - ne tikai lai pasargātu savu informāciju, bet arī lai nekļūtu par brīvprātīgu rīku uzbrucēju rokās.



Latvijā

Nākotnē varētu kļūt teju neiespējami nevienam nemanot veikt nesaskaņotu būvniecību. Nākamgad Latvijā sāks testēt, kā cīņai pret nelegālu celtniecību varētu izmantot visu redzošos satelītattēlus. Pilotprojekta mērķis ir izstrādāt mehānismu, kas izmaiņas ainavā liks kopā ar dokumentāciju no datubāzēm un pat bez būvvaldes ekspertu apsekojuma ļaus saprast, vai būvdarbi notiek saskaņoti vai nē, vēsta TV3.