Uzmanies! Krāpnieki internetā biedē ar seksa video publiskošanu
Latvijas iedzīvotājiem tiek izsūtīti jauna veida krāpnieciski e-pasti. Iepriekš populārā metode izkrāpt naudu ar mantojuma apsolījumu kaut kur tālās zemēs tagad nomainīta pret brutālu iebiedēšanu izplatīt seksuāla rakstura video, un ticamības pastiprināšanai tiek izmantotas no facebook noplūdinātās paroles. Taču, kā uzsver drošības incidentu novēršanas institūcija CERT, tā arī ir vienīgā patiesā informācija šajos e-pastos.
CERT ir saņēmusi daudzus ziņojumus par šādām vēstulēm, cilvēki tās apspriež arī sociālajos tīklos. Atpazīst blēdību, jo, piemēram, viņu kameras actiņa datoram ir aizlīmēta un tātad nekāda uzbudināta video, ar ko viņus šantažē, nemaz nevar būt. Krāpniekiem patiešām nevajag ticēt, nevajag no viņiem baidīties un uzķerties. Paroli gan ieteicams nomainīt, ja tas vēl nav izdarīts.
Šantāžas priekšmets konkrētajā gadījumā ir visai sensitīvs - tie ir seksa paradumi. Precīzāk - pornogrāfija.
Vēstulēs tiek apgalvots, ka to autors ir instalējis programmu, kas atpazīst lietotājus pornogrāfijas lapās, un ir pieslēdzies konkrētā lietotāja vebkamerai. Respektīvi, viņa rīcībā ir pornogrāfiskais video, ko cilvēks it kā skatījies, un video ar to, kā cilvēks šo video skatās. Gadījumā, ja dienas laikā uz norādīto kriptovalūtas kontu netiks pārskaitīts noteikts daudzums bitkoinu, šis dubultvideo tiks izsūtīts uz visām porno cienītāja kontaktadresēm, kas arī it kā esot šantāžista rīcībā. Radiem, draugiem, paziņām, vīriem, sievām.
Tāpat kā sekss nav aizliegts, arī pornogrāfijas lietošana ir atļauta izprieca, ja vien tajā nav iesaistīti bērni, dzīvnieki, mirušie un nesaskaņota varmācība. Taču skaidrs arī, ka tā ir pietiekami intīma lieta, lai neviens nevēlētos savu paradumu publiskošanu. Tāpēc var gadīties - kāds šantažētājiem maksā. Sevišķi vīriešu auditorijā pornogrāfijas lietošana ir visnotaļ izplatīta lieta, taču plātīties ar to nav pieņemts. Turklāt ir bijuši gadījumi, kad šantāžai tiek izmantota pavisam īsta nelegāli iegūta intīma rakstura informācija. Pērn Lietuvā no ārzemnieku (arī Latvijas iedzīvotāju) iecienīta plastikas ķirurģijas klīniku tīkla tika nozagtas pacientu digitālās kartes, tostarp uzlabojamo ķermeņa daļu fotogrāfijas - pirms un pēc. Un šantažējamie maksāja. Bagātniekiem un visādām slavenībām jāizskatās dabiski glīti arī tad, ja šis dabiskais glītums tiek panākts operācijas ceļā. Savukārt vainīgie izskaitļoti tā arī netika, jo ikvienu bitcoin pārskaitījumu sargā daudzus desmitus gara skaitļu un burtu rinda, kas ir vienīgi tā saņēmēja rīcībā.
Arī šobrīd Latvijā izplatītajās pornošantāžas vēstulēs ir norādītas konkrētas kriptovalūtas adreses, uz kurām nauda pārskaitāma. Varbūt krāpnieks ir viens, varbūt - daudzi. Vēstulē, kas ir Neatkarīgās rīcībā, prasīti 1000 dolāri. Uzņēmējam Normundam Bergam prasīti visi 7000.
Bet, protams, nevienam nekas nav jāpārskaita.
Ko darīt, ja šāda vēstule saņemta? CERT iesaka rīkoties šādi:
«Tas ir krāpšanas mēģinājums, nekāda vīrusa un video nav. Norādīto paroli krāpnieks ieguvis kādā no internetā publicētajām datu noplūdēm. Saņemot šādu e-pastu, nekādas papildu darbības nav nepieciešamas - nemaksājiet un neuzsāciet komunikāciju ar krāpnieku. Taču, ja norādīto paroli joprojām izmantojat, iesakām to nekavējoties nomainīt un nodrošināt, lai katrā tīmekļa vietnē, kas jums ir svarīga, tiktu izmantota unikāla un droša parole, un, ja iespējams, izmantojiet arī divu faktoru autentifikāciju!»
Reālajā dzīvē, ja kāds kādu šantažē, viņš būtu jāķer ciet un jāliek cietumā. Virtuālajā pasaulē krāpnieki vairumā gadījumu paliek anonīmi.