Azartspēļu nozarē šobrīd valda pacilāts noskaņojums – gandrīz par sešiem miljoniem eiro kāpis pirmā ceturkšņa kopējais apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada periodu. Paredzamā peļņa sasniedz 15,2 miljonus, un no Finanšu ministrijas saņemts solījums ievērojami paaugstināt griestus laimestiem, par kuriem spēlmaņiem jāsāk maksāt iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Nemaksājot nodokli, gada laikā drīkstēs laimēt 7200 eiro pašreizējo 3000 eiro vietā.
Uzmanību uz faktu, ka spēlmaņu ienākumi nez kādēļ bauda privilēģiju netikt apliktiem ar nodokli, Neatkarīgā vērsa vēl pirms diviem gadiem. Toreiz kāds vīrs no Pierīgas valsts organizētā loterijā izcēla visu laiku lielāko laimestu Latvijas spēļu vēsturē. Vairāk nekā 800 tūkstošus eiro. Milzu bagātību. Taču nodokļos valstij nesamaksāja neko, jo iedzīvotāju ienākuma nodoklis laimestiem netika piemērots. Situācija absurda - smagā darbā nopelnītā naudā ar valsti jādalās, savukārt bagātībā, kas nokrīt kā sniegs uz galvas, - ne centa.
Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija atzina, ka tas nav pareizi. Ja gadā lielo laimestu kopējais apjoms pārsniedz 14 miljonus, tas valstij būtu nozīmīgs resursu avots. Likums tika grozīts, nosakot, ka tikai mazie laimesti nav apliekami. Pašlaik slieksnis ir 3000 eiro. Ja spēlmanis gada laikā to pārsniedz, jāmaksā nodoklis.
Taču izrādās, ka šogad līdz ar jaunās normas stāšanos spēkā ir strauji krities izmaksāto laimestu apjoms - divi miljoni mazāk. Par iemesliem industrijai un tās uzraugiem ir atšķirīgas versijas.
Latvijas Spēļu biznesa asociācijas padomnieks Arnis Vērzemnieks stāsta, ka klienti vienkārši pazūd. Viņi mazāk spēlē legālās zālēs un meklē iespējas internetā pagrīdes lapās.
Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas vadītāja Signe Birne nosauc citu iemeslu, tā ir nodokļu optimizācija. Nekas neliedz spēļu zāles pārvaldniekam atgādināt spēlmanim, ka pēc 3000 eiro viņa laimests tiks aplikts ar nodokli, un spēlmanim nekas neliedz uzlikt vēl vienu likmi kaut vai par vienu centu, lai neapliekamā laimesta griesti netiktu sasniegti.
Tagad Finanšu ministrijas apritē ir iecere paaugstināt šo slieksni līdz 7200 eiro. Pastāv viedoklis, ka tā būtu pietiekami liela summa, lai spēļu zāles vēlētos lepoties ar to klientu piesaistes nolūkā. Turklāt mazinātos administratīvais slogs, par ko nozare sūdzas. Šobrīd saskaņā ar dažādiem likumiem spēles gaitā nākas monitorēt veselus četrus laimestu sliekšņus. Pie 2000 eiro klients jāsāk īpaši pieskatīt naudas atmazgāšanas risku dēļ. Pie 3000 eiro viņam jāsāk maksāt nodoklis, 5000 skaitās aizdomīgs darījums, savukārt pēc 7200 eiro ir aizliegti darījumi ar skaidru naudu. Tātad Finanšu ministrija grib uztaisīt par vienu slieksni mazāk un apvienot skaidras naudas limitu ar neapliekamo limitu. Kad un vai vispār šī iecere tiks īstenota, šobrīd nav zināms. Vasaras atvaļinājumi, tad būs vēlēšanas. Tomēr būtisks ir fakts, ka spēļu industrijas un loteriju monopolista valsts uzņēmuma Latvija Loto intereses šajā jautājumā pilnīgi saskan. Nedz viens, nedz otrs iedzīvotāju ienākuma nodokli laimestiem negrib vispār.