Latvijā slīcēju vairāk nekā sadegušo. Glābšanas plāna nav

Izrādās, tas ir mīts, ka noslīkst galvenokārt jauni pārgalvīgi vīrieši. Visvairāk slīkst cilvēki pāri pusmūžam. Gadu no gada slīcēju skaits ievērojami pārsniedz ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu, taču valsts līmenī nekādas programmas šīs nelaimes mazināšanai nav.

Par cilvēku glābšanu uz ūdens atbild Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD), pašvaldībās, kur tādi eksistē, - arī pludmales glābšanas dienesti vai Pašvaldības policija. Galveno prevencijas darbu un sabiedrības informēšanu attiecībā uz drošu peldēšanos veic tieši VUGD. Dienesta mājaslapā šobrīd mirgo divi brīdinoši skaitļi: ugunsgrēkos bojāgājušie - šogad 40. No ūdenstilpēm izcelti noslīkušie - 69. Līdz gada beigām kopējais skaits nenovēršami pārsniegs simtu. Laikapstākļi ir lieliski un tā vien vedina mērcēties ūdenī. Bet tuvāk ziemai statistiku papildinās ledū ielūzušie. Viņus gan arī mēdz izskalot tikai nākamajā gadā.

Slīkstošie kliedz tikai filmās

Glābēju statistikā visi slīkoņi nemaz nenonāk.

Objektīvāka aina ir atrodama Slimību profilakses un kontroles centra Iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē. Pēc provizoriskiem datiem, pērn valstī kopumā noslīka 131 cilvēks. No tiem 97 vīrieši un 37 sievietes. Tālāka vēsture jau uzzināma Centrālajā statistikas pārvaldē. 2016. gadā - 134 slīkoņi, 2015. gadā reģistrēti 126 noslīkušie, 2014. gadā - 192.

Zīmīgi, ka noslīkušo skaits visu laiku ir lielāks par ugunsgrēkos bojāgājušo skaitu, taču vieniem tiek pievērsta plaša uzmanība, sacerēti valdības līmeņa ziņojumi un programmas ugunsdrošības uzlabošanai valstī, analizēti aizdegšanās cēloņi. Arvien tiek uzlaboti dažādi normatīvi. Līdzīgi tas pats notiek satiksmes drošības jomā - ar autoavāriju upuriem. Latvija piedalās Eiropas līmeņa pasākumu plānā Vision zero, kura mērķis ir visu satiksmes dalībnieku izdzīvošana. Tas dod rezultātus - ar katru gadu bojāgājušo cilvēku skaits samazinās.

Turpretim par slīkoņiem neviens īpaši neinteresējas, viņi aiziet klusi - gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Un tas ir mīts, ka slīcējs kliedz, vicina rokas, šļakstās. Glābēji stāsta, ka tā notiek tikai filmās, bet dzīvē šo nāvi ir ļoti viegli nepamanīt. Katrā ziņā daudz vieglāk nekā ugunsgrēku vai satiksmes negadījumu.

Riska grupa 50+

Iemesli, kādēļ cilvēki noslīkst, ir ļoti vispārīgi. Detalizēti tos pie mums neviens nav pētījis - nedz iemeslu, nedz vecuma griezumā. Bērnu un jauniešu noslīkšanas gadījumi allaž atbalsojas medijos un sociālajos tīklos.

Taču patiesībā lielākā vecuma grupa, kurā cilvēki slīkst, ir virs 50 gadiem. Un, jo tālāk prom no Rīgas, jo izteiktāk. Pērn tie ir 68 no visiem noslīkušajiem - gandrīz 52%. Un nevis pārgalvīgi jaunieši vai nepieskatīti mazuļi.

VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļa uzskaita četrus galvenos noslīkšanas iemeslus. Alkohola vai citu apreibinošu vielu iespaidā ir traucēta apziņa, zūd kustību koordinācija. Savu spēju pārvērtēšana - iepeldot pārāk tālu no krasta. Pārdrošība - peldoties nezināmās vietās. Un visbeidzot veselības problēmas, kad temperatūras šoka dēļ kājās iemetas krampji vai sāk streikot sirds.

Taču uz visiem šiem gadījumiem var palūkoties arī no cita viedokļa. Cilvēks, kas prot peldēt, arī dzērumā spēs izkulties krastā. Arī pārāk garā distancē mācēs pagriezties uz muguras un mirkli atpūsties. Tātad būtiskā problēma ir tā, ka cilvēki neprot peldēt, - tā uzskata Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesors Imants Upītis. Viņš vada Peldēšanas katedru.

Peldēt jāmāk katram

Kvalitatīvi apstrādātas statistikas par noslīkušajiem patiešām neesot - tas ir slikti. Taču arī profesors pieļauj, ka alkohols un pārdrošība ir divi galvenie slīkšanas iemesli. Kombinācijā ar vāju peldētprasmi gaidāms letāls iznākums. Tikmēr labs peldētājs, ja vien sirds neapstāsies, visticamākais, izpeldēs. Protams, ūdeņi ir atšķirīgi. Piemājas dīķi nevar salīdzināt ar jūru - tajā risks lielāks. Sevišķi viļņos - zem viena panirsti, otrā iznirsti, un pilna rīkle ūdens. Ja nav arī stingra pamata, peldētnepratējam sākas panika, un tas atkal ne ar ko labu nebeidzas.

Profesors I. Upītis uzskata, ka valstī nepieciešama peldētapmācības programma bērniem. Pašlaik atsevišķās pašvaldībās peldēšanas nodarbības tiek nodrošinātas, citās nav. Šo robu cenšas aizpildīt Latvijas Olimpiskā komiteja ar programmu Sporto visa klase. Taču visiem bērniem apmācības nav pieejamas, un tādā gadījumā šī jau ir vecāku atbildība - iemācīt savām atvasēm peldēt. Aizvest uz baseinu un - vislabākais - nodot trenerim, lai apmāca.

To, ka cilvēkiem peldēt ir jāprot, saprot arī Izglītības un zinātnes ministrijā. Tāpēc pašvaldībām tiek sniegts atbalsts baseinu būvniecībā, un arī jaunajā izglītības satura projektā Skola 2030 tiek iestrādāta peldēšanas apmācība, turklāt ar akcentu uz drošību. Bērniem jāiemāca rīkoties nestandarta situācijās uz ūdens.

Tas gan vienalga būs izvēles priekšmets. Ja apkaimē baseina nav, skola drīkstēs neizvēlēties peldēšanas apmācību.

Tomēr visiem ir jāpatur prātā teiciens, ka slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās. Peldēt ir jāmāk katram - ne tikai pārgalvīgiem sirmgalvjiem.