Pēc ekspertu aplēsēm, Latvijā vidējs un vidēji augsts sirds un asinsvadu saslimšanas risks ir vismaz 50 000 iedzīvotāju vecumā no 40 līdz 65 gadiem, savukārt augsts un ļoti augsts risks ir vismaz 20 000 cilvēku. Pagājušajā gadā ar sirds slimībām nomira 15 838 cilvēki. Veselības ministrija cer ar jaunu noteikumu palīdzību uzlabot sirds un asinsvadu slimību profilaksi un panākt, lai šīs slimības atklātu iespējami agrīni, taču faktiski programmas izdošanās būs atkarīga no tā, cik veiksmīgi tās realizācijā iesaistīties ģimenes ārsti un cik atsaucīgi būs iedzīvotāji, mainot savus ikdienas paradumus sirds veselības labā.
Programmas realizācijai no valsts budžeta jau šogad atvēlēti divi miljoni eiro, nākamgad - 2,6 miljoni eiro, 2020. gadā - 3,2 miljoni eiro. Veselības ministrijas dati rāda, ka šogad atvēlētais finansējums sadalīsies trīs pozīcijās - ģimenes ārstu praksēm, laboratorijas izmeklējumiem un ambulatorajiem veselības pakalpojumiem, piemēram, speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem.
Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka gadā ar asinsrites slimībām slimnīcās ārstējas vairāk nekā 65 000 cilvēku.
Kādus jaunus pakalpojumus sola programma, jo jau līdz šim ģimenes ārsti iedzīvotāju sirds veselību var novērtēt ikgadējā profilaktiskajā apskatē pie ģimenes ārsta? Saskaņā ar šo jauno plānu pacientam 40, 50, 55, 60 un 65 gadu vecumā vienu reizi tiks novērtēts sirds un asinsvadu saslimšanu risks atbilstoši SCORE (Systematic Coronary Risk Evaluation) metodei. Ar šīs metodes palīdzību var prognozēt, vai tuvāko desmit gadu laikā pacientam var būt risks saskarties ar fatālu sirds un asinsvadu saslimšanu (piemēram, infarktu). Pirms sirds un asinsvadu slimību riska noteikšanas pacientam būs jāveic šo slimību un smēķēšanas anamnēzes izvērtēšana, asinsspiediena noteikšana, vidukļa apkārtmēra un ķermeņa masas indeksa, kopējā holesterīna un glikozes līmeņa asinīs noteikšana, kā arī sirds un miega artēriju pārbaude. Vadoties no iegūtā sirds un asinsvadu saslimšanu riska novērtējuma, ģimenes ārsts organizēs pacientam papildus nepieciešamos izmeklējumus - elektrokardiogrammu, ehokardiogrāfiju, miega artēriju ultrasonoskopiju un veloergometriju.
Veselības ministrija izstrādājusi arī detalizētas rekomendācijas jeb algoritmus pacientu aprūpei un terapijai, ņemot vērā noteiktos riskus - pacienta dzīvesveida paradumu maiņai, nepieciešamajiem laboratoriskajiem izmeklējumiem, medikamentozajai terapijai, kardiologa konsultācijai un turpmākajai uzraudzībai pie ģimenes ārsta.
Veselības ministrija norāda, ka šo metodi jau tagad izmanto gan ģimenes ārsti, gan kardiologi, taču ar jauno plānu sirds un asinsvadu slimību profilaksei tiks pievērsta īpaša uzmanība. Iedzīvotāji pēc sirds slimību riska ir sadalīti vairākās grupās, ņemot vērā, cik liels katram ir risks - zems, vidējs, augsts vai īpaši augsts. Veselības ministrija pieļauj, ka apmēram trīs procenti pacientu, pat ar augstu risku, izvēlēsies neveikt izmeklējumus. Jāatgādina, ka sirds un asinsvadu saslimšanas ir visbiežākais nāves cēlonis Latvijā. Slimību profilakses un kontroles centra dati rāda, ka gadā ar asinsrites slimībām slimnīcās ārstējas vairāk nekā 65 000 cilvēku.
