Lidostas Rīga valdes priekšsēdētāja Ilona Līce vakar uzņēmās publiski pavēstīt, ka šā gada oktobrī plānots uzsākt lidojumus starp Latviju un Ķīnu.
I. Līces teiktais nav nekas nedzirdēts, bet tieši tāpēc tas izskanēja ļoti pārsteidzoši. Proti, politiķi un ierēdņi sola šos reisus kaut kādā nenoteiktā brīdī tuvāko gadu laikā. Kad daži gadi pagājuši, viņi turpina solīt atkal to pašu. Šādā solījumu virknē neiekļaujas runas par reisu sākšanu tādā termiņā, kas gandrīz kā ar roku sasniedzams. Ja pārliecība par tādiem lidojumiem ir, tad lidostai jau tagad jāmeklē kaut daži ķīniešu valodu protoši darbinieki un jāzīmē hieroglifi uz norādījumu plāksnēm, kā arī jāpalielina to apkalpojošo dienestu jauda, kurus lidostas pasažieri normālos gadījumos pat nepamana. Sagatavošanās darbi jāveic arī Latvijas Valsts robežsardzei un citiem valsts dienestiem. Gatavībā uzņemt jauno pasažieru plūsmu būs jābūt aviokompānijām ar airBaltic priekšgalā, lai izvadātu ķīniešus pa visu Eiropu un tad atkal savāktu gan viņus, gan eiropiešus lidojumiem uz Ķīnu caur Rīgu. Galu galā arī pasažieriem ir jāsāk plānot savi lietišķie un atpūtas braucieni, rēķinoties ar iespējām lidot no Rīgas. Ja šādus lidojumus pilnīgi oficiāli un neatsaucami neizziņos visdrīzākajā laikā, tad oktobrī nāksies celt gaisā pustukšas lidmašīnas un piedzīvot vēl citas nepatikšanas. I. Līce centās darīt viņai iespējamo, lai šādas situācijas novērstu, bet lielu pilnvaru viņai nav.
Latvijas mēroga problēma ir tāda, ka runas par lidojumiem starp Ķīnu un Latviju tiek uztvertas kā amatpersonu taisnošanās par savu polittūrismu.
Jau 2015. gada 25. novembrī Neatkarīgajā parādījās toreizējās Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas sūtīta ziņa no Ķīnas par to, kā viņai veicoties pierunāt ķīniešus atvērt avioreisu uz Rīgu un ieguldīt naudu airBaltic. Viņa varēja balstīties uz valsts ierēdņu iepriekš veikto, proti, uz Satiksmes ministrijas valsts sekretāra Kaspara Ozoliņa parakstīto Saprašanās memorandu par sadarbību transporta jomā ar Čendu municipalitāti. Memoranda jēga bija gada laikā panākt avioreisa Čendu-Rīga atklāšanu. Tas datēts ar 2015. gada 14. septembri un netiktu izpildīts pat tad, ja reisi tiešām tiks atklāti 2018. gada oktobrī.
Pilnīgi citu versiju par lidojumu sākšanu šovasar izziņoja Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Ēriks Eglītis. Kā Neatkarīgā ziņoja 8. jūnijā no Ķīnas pilsētas Ninbo, kur tobrīd notika Ķīnas un Centrālās Eiropas un Austrumeiropas tirdzniecības un investīciju konference, neesot skaidrības, vai lidojumi notiks uz un no Rīgas uz Pekinu, Šanhaju, Ninbo vai kādu citu pilsētu, un neesot zināms arī aviopārvadātājs, «tomēr Ē. Eglītis ir optimisma pilns, ka šādu reisu varētu atklāt tuvāko 12 līdz 18 mēnešu laikā».
Mazliet vēlāk šovasar iniciatīvu reisu organizēšanā atkal pārtvēra Satiksmes ministrija. 19. jūnijā ministrija informēja par satiksmes ministra Ulda Auguļa tikšanos Ķīnā ar Hainaņas provinces amatpersonām, ar kurām pārrunāta iespēja izveidot transporta savienojumu starp Latviju un Hainaņas provinci. Vēl mēnesi vēlāk ministrija atsaucās uz savu pārstāvi Latvijas vēstniecībā Pekinā Helmutu Kolu, ka lidojumi notikšot starp Rīgu un Hainaņas provinci jeb salu Ķīnas dienvidos. Tieši uz šādu variantu gatavojas I. Līce, bet ne Satiksmes, ne arī Ekonomikas ministrija vakar neuzņēmās izskaidrot, ar ko jaunais solījums atšķiras no vairākiem jau dzirdētiem un neizpildītiem solījumiem.