Pēc saviem dzimstības rādītājiem Latvija visvairāk līdzinās Krievijai un Ukrainai, bet atšķiras no Igaunijas un Zviedrijas.
Vakar Neatkarīgā publicēja Centrālās statistikas pārvaldes sniegtās ziņas par dzimstību un mirstību Latvijā šā gada pirmajā pusē. Šie dati uzrādīja dzimstības samazināšanos, mirstības palielināšanos un šo abu procesu summā jau gadu desmitiem ilgās izmiršanas pastiprināšanos. Vai mēs šajā ziņā izceļamies starp savām kaimiņvalstīm? Varbūt varam sevi mierināt, ka šādi procesi notiek milzīgā Eirāzijas daļā, par ko ne mazākajā mērā nav atbildīga Latvijas valdība.
Mierinājumam der Krievijas sniegtie dati. Milzīgajā valstī tie vēl nav savākti par visu pusgadu, bet arī pirmo piecu mēnešu rādītāji ir gana pārliecinoši. Dzimstības sarukumam Latvijā par 664 jaundzimušajiem šogad pret pagājušo gadu Krievija piebalso ar -28,1 tūkstoti jaundzimušo mazliet īsākajā piecu mēnešu periodu salīdzinājumā.
Tātad Krievija uz dzimstības krituma rēķina absolūtos skaitļos zaudējusi vairāk, nekā Latvijā vispār piedzims gada laikā.
Piedzimuši Krievijā 651,1 tūkstotis bērnu, bet mirušo skaits sasniedzis 798,3 tūkstošus. Negatīvais dabiskais pieaugums arī tur vienā vārdā saucams par izmiršanu. Salīdzinoši nesenajā 2015. gadā pieaugums patiešām bijis pieaugums par +32,0 tūkstošiem cilvēku, bet tagad to izsaka aizvien iespaidīgāki negatīvie skaitļi. Pagājušajā gadā fiksēti -135,8 tūkstoši, bet šā gada 5 mēnešos - jau -147,2 tūkstoši. Notiek virzība uz gadu tūkstošu mijā pieredzēto, kad mirstība pārsniedza dzimstību par gandrīz miljonu cilvēku gadā. Valsts iedzīvotāju kopskaits tiek stabilizēts ar imigrāciju.
Līdzīgi pēc būtības, bet pieskaņoti valsts mērogam ir Ukrainas rādītāji. Šā gada pirmajos piecos mēnešos mirstība pārsniegusi dzimstību par 116,4 tūkstošiem cilvēku. Dzimstības sadalījumu pa šā gada mēnešiem Ukrainas statistiķi nedod, bet pagājušajā gadā dzimušie 363,9 tūkstoši bērnu ir par 33 tūkstošiem mazāk nekā aizpagājušajā gadā. Dzimstības kritums turpinās kopš tagadējās desmitgades sākuma bez tāda pārtraukuma, kādu Krievija ieguva ar Krimas atņemšanu Ukrainai. Ar to domāts ne tikai mehāniskais cilvēku skaita zaudējums no Ukrainas un pieaugums - no Krievijas skatpunkta, bet izmaiņas sabiedrības noskaņojumā, kas izpaužas dzimstības pieaugumā vai kritumā.
Neko daudz par savu demogrāfiju neatklāj Baltkrievija, bet atklātais optimismu nevieš. Tāpat kā Krievijā, vislabākais no cilvēku ataudzes viedokļa Baltkrievijai pārskatāmā pagātnē ir bijis 2015. gads. Bez tāda faktora kā Krim naš! krieviem, baltkrievi tajā gadā spējuši gandrīz panākt dzimstības un mirstības izlīdzināšanos ar -1,0 tūkstoti cilvēku, bet pērn šis rādītājs kritis līdz -16,8 tūkstošiem.
Līdzīgi, tomēr ne tā kā Latvijā svārstās dzimstība Lietuvā. No vienas puses, dzimstība šā gada pirmajos 6 mēnešos tur ir zemāka nekā tajā pašā laika posmā pirms gada, bet -476 jaundzimušie tomēr ir mazāk par -664 jaundzimušajiem Latvijā, un piedzimušie 13 944 bērni Lietuvā ir vairāk par 9664 bērniem Latvijā.
Pavisam citā dimensijā aizgājuši igauņi, kas uzrāda dzimstības pieaugumu no 6534 bērniem pagājušā gada pirmajā pusē līdz 7095 bērniem šā gada pirmajā pusē. Nav atbildes uz jautājumu par šādu pārmaiņu cēloņiem un sekām. Jautājums ir tāds, kāpēc iepriekš Latvijas un Igaunijas demogrāfiskie rādītāji šūpojās vienā ritmā, ko varēja izskaidrot ar notikumiem no Padomju Savienības sabrukuma līdz pasaules ekonomiskajai krīzei 2008. gadā un pēc tam ar tās seku pārvarēšanu, bet tagad šis ritms izjucis. Var uzskaitīt faktus, kādā veidā Igaunijas valdība nodrošina lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, bet vai valdības šajā procesā tiešām ir galvenās? Varbūt galvenais spēks ir valsts iedzīvotāji, kas Igaunijā šādu atbalstu prasa un saņem, bet Latvijā neprasa un nesaņem, lai būtu vieglāk taisnoties sev un citiem, kāpēc bērnu nav.
Fiziskajā telpā pavisam tuvu Latvijai, bet citos vēsturisko notikumu pavērsienos dzīvo zviedri. Atrodami ir dati par viņu dzimstību 2017. gadā, kas mazliet sarukusi attiecībā pret 2016. gadu, bet tomēr paliek drošā augstumā virs mirstības līmeņa. Zviedri dreifē ar iedzīvotāju skaita pieaugumu ap 100 tūkstošiem gadā, no kuriem apmēram 1/3 daļu dod dabiskais pieaugums. Lai zviedri tiek skaidrībā, cik lielā mērā viņu valstī iegrāmatotais dabiskais pieaugums ir mehāniskā pieauguma sekas.
