Pāvesta vizītes – 24. septembra – diena būs kārtējā šā gada brīvdiena darbadienā. Pirmdienā.
Tas izraisīja diskusijas: kāpēc tiek noteikta brīvdiena, kad Latvijā ierodas katoļu baznīcas augstākais vadītājs, pilsētvalsts Vatikāna pārvaldītājs? Vērtējot pēc tāda kritērija, citu valstu vadītāju vizītes nav izpelnījušās Latvijas darbspējīgo iedzīvotāju atbrīvošanu no darba.
Arī Pasaules Luterāņu federācijas vadītāja un Krievijas Pareizticīgās baznīcas virsgana ierašanās Latvijā bijušas aktuālas šauram, ja tā var apzīmēt, interesentu lokam, lai gan Krievijas Pareizticīgā baznīca ir lielākā un ietekmīgākā pareizticīgo baznīca, kas apvieno aptuveni divas trešdaļas pasaules pareizticīgo, bet Latvijā reģistrēto luterāņu draudžu skaits ir vislielākais, atstājot katoļus otrajā vietā.
Eiropas Savienības dalībvalstu vidū Latvija bieži tiek piesaukta kā viena no nabadzīgākajām, toties oficiālo svētku brīvdienu skaits mūsu valstī šogad ir trešais augstākais.
Tādus datus publicējis ES Oficiālais Vēstnesis. 2018. gadā Latvijā oficiālo svētku brīvdienu statuss ir vairs ne 17, bet jau 18 dienām, jo publikācijas tapšanas laikā nebija zināms, ka pāvesta Franciska pastorālās vizītes laikā Latvijā arī būs brīvdiena. Tādu lēmumu Saeima pieņēma tikai 21. jūnijā. Svētku brīvdienu vēl vairāk ir Beļģijā - 24 un Bulgārijā - 20.
Darba devēji un tautsaimniecības eksperti mēdz norādīt, ka papildu brīvdienu skaits ir analizējams pēc dažādiem aspektiem - darba laiks, produktivitāte, atalgojums u.tml. Viena papildu svētku brīvdiena tautsaimniecībai izmaksā astoņus līdz deviņus miljonus eiro. Latvijas Ekonomikas ministrija aprēķinājusi, ka vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta un var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubulta darba samaksa.
Un atkal jāatgādina Eiropas mēroga dati - 2016. gadā Eiropas Komisijas ziņojumā teikts, ka Latvijā darba ražīgums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā.
Tik un tā Latvijā būs jauna oficiālo svētku diena - 11. novembris. Un vēl Saeima konceptuāli atbalstīja likumprojektu par brīvdienu pareizticīgo Ziemassvētkos. Vēl nedaudz, un būsim līdzās Bulgārijai, un Latvija varēs sevi piedāvāt ne tikai kā valsti, kurā tauta dzied un dejo, bet arī svin.
Šogad martā kompānija Kantar TNS veica pētījumu par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret valsts oficiālajām brīvdienām. 44% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 60 gadiem uzskata, ka oficiālo valsts brīvdienu skaits ir pārāk mazs, 40% domā, ka brīvdienu skaits ir pietiekams. Pētījumā konstatēts, ka tikai trīs procenti iedzīvotāju atzīst, ka valsts oficiālo brīvdienu skaits jau tagad ir liels, bet vēl 13% nav viedokļa šajā jautājumā.
Jāpiebilst, ka brīvdienu valsts oficiāli noteiktā svētku dienā var izbaudīt valsts un pašvaldību iestādēs strādājošie (izņemot mediķus, ugunsdzēsējus u.tml.), bet privātā sektorā nodarbinātajiem visbiežāk - ne silts, ne auksts. Pašnodarbinātie - katrs otrais - ir apmierināti ar valsts oficiālo brīvdienu skaitu, līdzīgi uzskata arī tie cilvēki, kuru ienākumi pārsniedz 1000 eiro mēnesī. Tam ir loģisks skaidrojums: ja cilvēkam nav strikta darbalaika vai viņš ir darba devējs, tad var plānot savu darba un atpūtas laiku un nebūt atkarīgs no valsts noteiktā grafika. Darba ņēmēji savukārt var gavilēt par vēl vienu papildu brīvdienu 24. septembrī. Ja vien tas neietekmē viņu izpeļņu ar mīnusa zīmi.
***
Oficiālās svētku brīvdienas 2018. gadā:
• Spānijā - 16
• Slovākijā, Kiprā un Austrijā - 15
• Slovēnijā, Rumānijā, Maltā, Horvātijā un Dānijā - 14
• Zviedrijā, Portugālē, Lietuvā un Čehijā - 13
• Polijā, Igaunijā un Grieķijā - 12
• Ungārijā, Itālijā un Francijā - 11
• Somijā, Luksemburgā un Īrijā - 10
• Vācijā, Nīderlandē - 9
Latvijā šogad oficiālo svētku brīvdienu statuss ir 18 dienām:
• Jaungada diena 1. janvārī,
• Lielā Piektdiena 30. martā,
• Pirmās Lieldienas 1. aprīlī,
• Otrās Lieldienas 2. aprīlī, arī 30. aprīlis, kas šogad iekrīt starp svētku dienu 1. maijā un brīvdienu 29. aprīlī,
• Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanas diena 1. maijā,
• Neatkarības atjaunošanas diena 4. maijā,
• Mātes diena 13. maijā,
• Līgo un Jāņu dienas 23. un 24. jūnijā,
• Vispārējo latviešu Dziesmu un dzeju svētku noslēguma diena 9. jūlijā,
• Romas katoļu baznīcas pāvesta Franciska pastorālā vizīte 24. septembrī,
• Latvijas Proklamēšanas diena 18. novembrī un tai sekojošā brīvdiena 19. novembrī,
• Ziemassvētku vakars 24. decembrī,
• Ziemassvētki 25. un 26. decembrī,
• Vecgada diena 31. decembrī.
***
APTAUJA
Vai piekrītat, ka oficiālo valsts brīvdienu skaits Latvijā ir:
pietiekams - 40%
grūti pateikt - 13%
pārāk mazs - 44%
pārāk liels - 3%
Avots: Kantar TNS